Andrejs Zeidaks
| Andrejs Zeidaks | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1874. gada 18. janvārī Kuldīga, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija |
| Miris |
1964. gada 12. janvārī (89 gadu vecumā) Ņūtona, ASV |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | Daiļdārzniecība |
| Skolotāji | Georgs Kūfalts |
Andrejs Zeidaks (dzimis 1874. gada 18. janvārī Kuldīgā, Kurzemes guberņā, miris 1964. gada 12. janvārī, Ņūtonā, ASV)[1] bija latviešu daiļdārznieks, ainavu arhitekts. Līdz 1900. gadam Zeidaka skolotājs bija Georgs Kūfalts.[2]
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1874. gada 18. janvārī Kuldīgā. Viņa vecāki bija vienkārši ļaudis: tēvs - sargs, māte strādāja par saimnieci tuvējās muižās. Jau 10 gadu vecumā Andrejs sāka strādāt sērkociņu fabrikā. Kad nomira tēvs, Zeidakam nācās sešpadsmit gadu vecumā pamest skolu un no 1890. līdz 1893. gadam viņš bija dārznieks Padures pagasta Ķimales muižā. Muižas īpašniekam, Kuldīgas apriņķa bruņniecības maršalam A. Buholcam, bija lieli plāni. Pēc arhitekta E. Zeilersa projekta tika pārbūvēta muižas ēka, kur tika izveidota pat palmu māja ar apsildāmo grīdu, pie parka izveides bija pieaicināts galvenais Rīgas dārzu arhitekts Georgs Kūfalts. Puisi ļoti ieinteresēja dārzkopība, un, lai varētu lasīt jaunāko speciālo literatūru, viņš mācījās krievu un vācu valodu.[3]
1894. gadā Zeidaks iestājās darbā Georga Kūfalta birojā. Pēc gada viņam jau uzticēja jaunākā zīmētāja pienākumus, kur galvenokārt jāzīmē apstādījumu plāni. Redzot, ka Zeidakam labi padevās viss, kam vien viņš ķērās klāt, Kūfalts viņam ļāva patstāvīgi izstrādāt nelielus projektus. Septiņi gadi pagāja, nemitīgi pilnveidojoties un mācoties no meistara bagātās pieredzes.[3] 1896. gadā Viskrievijas Ķeizariskās dārzkopju biedrības konkursā par Pēterburgas Ziemas pils apstādījumu pilnveidošanas projektu Zeidaks ieguva zelta medaļu.[2] Zeidaks vadīja apstādījumu pārveidošanas darbus ap Ziemas pili Pēterburgā.[2] Darbs Pēterburgā mudināja Zeidaku aizvien vairāk iedziļināties speciālajā ārzemju mākslas un daiļdārzniecības literatūrā.[3]
1901. gadā tika izsludināts konkurss par labāko projektu ļoti lielam parkam pie Kara akadēmijas Pēterburgā, Zeidaks ieguva pirmo vietu un zelta medaļu. Rudenī Zeidaks nolēma pārcelties uz Harkivu un pēc tam Kijivu, kur nodibināja daiļdārzniecības uzņēmumu, tāpat nodarbojās ar muižu un privātīpašumu apstādījumu projektēšanu.[2] Viņš tika dāsni atalgots, un tas deva iespēju apceļot Rietumeiropu: Vāciju, Dāniju, Angliju, Zviedriju, Somiju, iegūt jaunās zināšanas.[3]
Pēc Kūfalta deportācijas 1915. gada februārī Zeidaks atgriezās Latvijā. Viņa ģimenei tika ierādīta liela savrupmāja Rīgas pilsētas dārzkopības teritorijā.[3] Tajā pašā gadā sāka vadīt Rīgas dārzus, to darījis līdz 1944. gadam.[2] Bijis Rīgas Brāļu kapu komitejā, tāpat tās tehniskajā komisijā (laikā no 1920. līdz 1936. gadam).[2] Pēc Zeidaka projekta izveidoti vairāki parki un dārzi Rīgā, tai skaitā Ziedoņdārzs, Miera parks.[2]
Otrā pasaules kara laikā viņš 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1951. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV.[2]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1929. gadā Zeidaku apbalvoja ar Vāsas ordeni (Zviedrija).[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Ko šodien teiktu Andrejs Zeidaks?». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 8. novembrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,8 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 895. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Baiba Pira-Rezovska, Anitra Tooma. Rīgas dārzu un parku ceļvedis. Rīga : Rīgas meži, 2017. 25–27. lpp. ISBN 978-9934-20-080-9.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |