Andris Šnē

Vikipēdijas lapa
Andris Šnē
Personīgā informācija
Dzimis 1973. gada 8. februārī (51 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Vēsture
Darba vietas Latvijas Universitāte
Alma mater Latvijas Universitāte

Andris Šnē (dzimis 1973. gada 8. februārī) ir latviešu vēsturnieks un arheologs. Vēstures zinātņu doktors un LU docents.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1997. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti.[1] 1994. gadā kļuvis par Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arheoloģijas centra speciālistu, 2002. gadā — par centra vadītāju.[1]

1999. gadā kļuvis par docētāju Latvijas Universitātē, viduslaiku vēstures katedrā.[1] 2011. gadā kļuvis par Vēstures un filozofijas fakultātes dekānu un pildījis šos pienākumus līdz 2015. gadam.[2] Vadījis Krustpils viduslaiku pils no 1995. līdz 2001. gadam notikušo arheoloģisko izpēti.[1] Vadījis arī pārbaudes izrakumus 17. gs. nocietinājumā Kobrona skanstī Rīgā, Torņakalnā.

Nodarbojies ar arheoloģijas teoriju, Latvijas viduslaiku vēstures un vēlā dzelzs laikmeta sabiedrību attiecību pētīšanu.[1] Ir vairāk nekā 80 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autors.[1]

1998. gadā kļuvis par Eiropas Arheologu asociācijas biedru.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 410. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  2. «Andris Šnē: vēsture Latvijā ir neskaidrā situācijā». LA.lv. Skatīts: 2014. gada 20. novembrī.