Pāriet uz saturu

Andris Zvirgzds

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Andris Zvirgzds
Andris Zvirgzds
Personīgā informācija
Dzimis 1928. gada 7. septembrī
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 2014. gada 1. novembrī (86 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Vecāki Voldemārs Zvirgzds, Irēna Zvirgzda dzim. Rozīte
Dzīvesbiedre Lonija Zvirgzda dzim. Lavrinoviča
Bērni Atis, Ilze
Zinātniskā darbība
Zinātne botānika, dendroloģija, dārzkopība
Zinātniskais grāds Dr. habil. biol.
Darba vietas Nacionālais botāniskais dārzs, Rīgas Dome
Akadēmiskais amats Nacionālā botāniskā dārza direktors (1980—1992)
Alma mater Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Agronomijas fakultāte
Pasniedzēji Pauls Galenieks
Sasniegumi, atklājumi "Dendroloģija", 1978, 2006.
Apbalvojumi Dr. h. c. biol., LPSR nopelniem bagātais dabas aizsardzības darbinieks

Andris Valdis Zvirgzds (dzimis 1928. gada 7. septembrī Rīgā; miris 2014. gada 1. novembrī Rīgā) bija latviešu dendrologs, botāniķis, dārznieks, Nacionālā botāniskā dārza direktors. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors. Vairāk nekā 150 publikāciju autors un līdzautors.

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andris Zvirgzds (arī Andris Valdis Zvirgzds) dzimis 1928. gada 7. septembrī Rīgā Latvijas Dzelzceļa darbinieka Voldemāra Zvirgzda un Irēnas Zvirgzdas dzimušas Rozīte ģimenē.[1] Pēc pamatskolas beigšanas mācījies Priekuļu un Laidzes lauksaimniecības skolās, 1948. gadā beidzis Bulduru tehnikumu.[2] Studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātē, to absolvējis 1958. gadā.

No 1957. gada strādājis LPSR Zinātņu akadēmijas Botāniskajā dārzā (tagad Nacionālais botāniskais dārzs). Savas darba gaitas A. Zvirgzds sācis kā dārznieks. Viņa pirmais darba uzdevums bija aizsargjoslu ierīkošana kokaudzētavas aizsardzībai no nelabvēlīgiem ekoloģiskajiem apstākļiem. 1960. gadā ievēlēts par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku. 1961. gada jūlijā viņš nomainīja Voldemāru Langenfeldu Floras sektora vadītāja amatā. 1967. gadā viņš ievēlēts par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku. 1980. gadā A. Zvirgzds nozīmēts par Botāniskā dārza direktora vietas izpildītāju, no 1984. līdz 1992. gadam — Botāniskā dārza direktors.[3]

Pēc aiziešanas no darba Botāniskajā dārzā, A. Zvirgzds konsultējis par koku, parku, dārzu kopšanu un ierīkošanu. 1992. — 1998. gadam bijis Rīgas Domes Vides pārvaldes priekšnieka vietnieks un Rīgas pilsētas galvenais dārznieks. 2002. gadā vadījis Cēsu pilsētas Vides aizsardzības padomi — konsultatīvu padomi, kura palīdzēja plānot pilsētas zaļo infrastruktūru un tās kopšanas pasākumus.[4]

Andris Zvirgzds miris 2014. gada 1. novembrī Rīgā. Apglabāts Augšlīgatnes Paltmanes kapos.[1]

Zinātniskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1960. gadā, pēc ievēlēšanas par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku Botāniskā dārza Floras sektorā, Zvirgzds tika komandēts pievienoties Centrālās Sibirijas Botāniskā dārza rīkotajai ekspedīcijai uz Tālajiem Austrumiem. 1961. gadā viņš devās līdzīgā ekspedīcijā, kuru rīkoja PSRS ZA Eksperimentālās bioloģijas institūts. Galvenais šo ekspedīciju uzdevums bija savākt un pētīt Tālo Austrumu augus. Zvirgzds no komandējumiem atveda skujkoku stādus un sēklas. Daudzi no tiem vēl mūsdienās veido Tālo Austrumu skujkoku grupu NBD Dendrārijā.[5]

1963. gadā A. Zvirgzds Ļeņingradā V. L. Komarova Botānikas institūtā aizstāvēja disertāciju "PSRS Tālo Austrumu koku un krūmu introdukcija Latvijas PSR". Viņam tika piešķirts bioloģijas zinātņu kandidāta grāds, kas 1991. gadā nostrificēts par doktora grādu.[3] Disertācijas vadītājs bija profesors Sokolovs.[2]

I. Dzerko zīmējums, "Cīņa", 1962

A. Zvirgzds organizēja un piedalījās Latvijas parku, aleju un citu dendroloģisku objektu inventarizācijā. Parku apsekošana, aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu izstrāde līdz pat mūsdienām ir nozīmīga Botāniskā dārza zinātniskā darba sastāvdaļa. Šīs inventarizācijas rezultāti tika izmantoti īpaši aizsargājamo dendroloģisko objektu sarakstu sastādīšanā.

Nozīmīga A. Zvirgzda publikāciju daļa veltīta Latvijas dendrofloras aprakstīšanai, piemēram, "Latvijas koki un krūmi" (1958), "Latvijas veco parku koki un krūmi" (1983), "Dendroloģija" (1978, 2006).

Pildot Botāniskā dārza direktora pienākumus, A. Zvirgzdam nācās vadīt gandrīz 300 cilvēku lielu kolektīvu, ražošanas un zinātniskās izpētes darbus. Viņš bija PSRS Botānisko dārzu padomes loceklis. 20. gadsimta 60. — 90. gados ZA Botāniskajā dārzā darbojās Baltijas zonas botānisko dārzu padome, kas koordinēja Baltijas republiku un Kaļiņingradas apgabala botānisko dārzu zinātniskās pētniecības darbu. Arī tās sastāvā darbojās A. Zvirgzds.[6]

A. Zvirgzds bija Imanta Ziedoņa vadītās Dižkoku atbrīvošanas grupas ideologs.[7]

Kopš 1966. gada Andris Zvirgzds bija Latvijas Botāniķu bidrības biedrs,[8] piedalījās un atbalstīja Baltijas botāniķu ekspedīciju — konferenču organizēšanu. Latvijas Dendrologu biedrības un Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības līdzdibinātājs, Latvijas kokkopju arboristu biedrības goda biedrs, ilggadīgs "Latvijas Architektūras" redkolēģijas loceklis un autors.[9]

A. Zvirgzda ievāktais herbārijs glabājas Nacionālā botāniskā dārza herbārijā (starptautiskais kods HBA).

Atzinība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Latvijas PSR Nopelniem bagātā dabas aizsardzības darbinieka goda nosaukums (1988).
  • Dr. biol. h. c. Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda doktora grāds (1992).
  • Rododendru šķirne Andris, R. Kondratoviča veltījums A. Zvirgzdam.[10]

Darbi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Zvirgzda bibliogrāfija publicēta "Enciklopēdijā Latvijas Daba", 6. sējumā. Preses nams, Rīga, 1998. Šeit minētas tikai monogrāfijas, kuru autors vai līdzautors ir A. Zvirgzds:

  • Mauriņš A., Morkons M., Zvirgzds A. Latvijas PSR koki un krūmi. Rīga, 1958.
  • Morkons M., Zvirgzds A. Jaunas introducēto koku sugas Latvijas PSR. Rīga, 1963, 1966.
  • Zvirgzds A., Antipovs V. Latvijas PSR vecie parki (kopšana un atjaunošana). Rīga, 1967.
  • Cinovskis R., Janele I., Skujeniece I., Zvirgzds A. Koki un krūmi Latvijas lauku parkos. Rīga, 1974.
  • Lange V., Mauriņš A., Zvirgzds A. Dendroloģija. Rīga, 1978.
  • Zvirgzds A. Dendroloģisko parku aizsardzības jautājumi. Latvijas PSR floras aizsardzības aktuālās problēmas. Rīga, 1981.
  • Zvirgzds A. Latvijas veco parku koki un krūmi. Rīga, 1883.
  • Koks pilsētā. Rīga, 1986.
  • Cinovskis R., Mauriņš A., Zvigzds A. Skrīveru dendrārijs. Rīga, 1991.
  • Mauriņš A., Zvirgzds A. Dendroloģija. Rīga, 2006. ISBN 978-9984-802-21-3

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 Intervija ar Ilzi Zvirgzdu 2024. gada 9. janvārī
  2. ↑ 2,0 2,1 Šteinfelde I. Māksla ieskatīties dabā. "Neatkarīgā Cīņa", (12.03.1993) http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:588466%7Carticle:DIVL140%7Cquery:Andris%20Zvirgzds%20
  3. ↑ 3,0 3,1 Latvijas Zinātņu Akadēmijas Arhīvs
  4. ↑ Kaparkalējs M. Laužot stereotipus un rutīnu. Mācoties un mācot domāt. "Latvijas Vēstnesis", Nr.14 (26.01.2005) http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:545028%7Carticle:DIVL730%7Cquery:ANDRIS%20ZVIRGZDS%20
  5. ↑ Arhīvs
  6. ↑ Latvijas Nacionālais arhīvs. Latvijas valsts arhīvs. Fonds: LR Izglītības un zinātnes min. Nacionālais Botāniskais dārzs. 2368-3-40
  7. ↑ Andris Valdis Zvirgzds — in memoriam. Latvijas Atchitektūra, Nr.116 (2014/2015).
  8. ↑ Всесоюное ботаническое общество. Справочник. Ленинград, 1978
  9. ↑ Andris Valdis Zvirgzds — in memoriam. Latvijas Atchitektūra, Nr.116 (2014/2015)
  10. ↑ LU Preses centrs. Septiņas jaunas rododendru šķirnes. "Latvija Amerikā", Nr.4 (30.01.2010)
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Andris_Zvirgzds&oldid=4187459"