Rīgas dome
Rīgas dome | |
---|---|
Līderi | |
Domes priekšsēdētājs | Vilnis Ķirsis (JV) |
Priekšsēdētāja vietnieki | Edvards Ratnieks (NA) Linda Ozola (Kods Rīgai) |
Struktūra | |
Locekļi | 60 |
Politiskās grupas |
Koalīcija (30):
Atbalsta (3): Opozīcija (27): |
Vēlēšanas | |
Pēdējās vēlēšanas | 2020. gada 29. augusts |
Sēžu zāle | |
Rātsnams, Rīga, Latvija | |
Mājaslapa | |
pasvaldiba |
Rīgas dome ir Rīgas pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 60 deputātiem, ko ievēl reizi četros gados pašvaldību vēlēšanās. Kopš 2003. gada tā darbojas atjaunotajā Rātsnama ēkā Rātslaukumā 1, Vecrīgā. Pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs ir Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rīgas pašpārvaldi agrāk veica Rīgas rāte (1225—1878), Rīgas pilsētas dome (1878—1917), Rīgas strādnieku deputātu padome (1919), Rīgas pilsētas dome (1919—1940), Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomiteja (1941), Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padome, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome (1944—1992).
Struktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Domes darbību nodrošina Domes priekšsēdētājs, Domes priekšsēdētāja vietnieki, Rīgas pilsētas izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī Pašvaldības administrācijas darbinieki. Rīgas domes priekšsēdētājam šajā sasaukumā ir divi vietnieki.
Komitejas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Finanšu un administrācijas lietu komiteja,
- Sociālo jautājumu komiteja,
- Pilsētas attīstības komiteja,
- Mājokļu un vides komiteja,
- Pilsētas īpašuma komiteja,
- Izglītības, kultūras un sporta komiteja,
- Satiksmes un transporta lietu komiteja,
- Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.[4]
Centrālā administrācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašvaldības administrācija sastāv no Pašvaldības centrālās administrācijas, Pašvaldības kompetencē esošo nozaru vadošajām iestādēm un Domes departamentiem pakļautām Pašvaldības iestādēm, Pašvaldības aģentūrām, kā arī Pašvaldības administrācijas institūcijām ar īpašu statusu. Pašvaldības administrācija ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā.
Rīgas pilsētas izpilddirektors nodrošina normatīvo aktu, kā arī citu Domes lēmumu, Domes priekšsēdētāja rīkojumu izpildi pakļautībā esošajās Pašvaldības iestādēs, Centrālās administrācijas struktūrvienībās.
Frakcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Termiņa sākumā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc 2020. gada Rīgas domes vēlēšanām Rīgas domē iekļuva deputāti no septiņiem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva Attīstībai/Par! un Progresīvo saraksts.[5]
Frakcija | Frakcijas priekšsēdētājs | Mandātu skaits | |
---|---|---|---|
Attīstībai/Par!/Progresīvie | Mārtiņš Kossovičs | 18 | |
Saskaņa | Konstantīns Čekušins | 12 | |
Jaunā Vienotība | Olafs Pulks | 10 | |
Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība | Einārs Cilinskis | 7 | |
Gods kalpot Rīgai | Juris Radzevičs | 5 | |
Latvijas Krievu savienība | Miroslavs Mitrofanovs | 4 | |
Jaunā konservatīvā partija | Jānis Ozols | 4 |
Pašlaik
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš 2023. gada 31. maija Rīgas domē darbojas septiņas deputātu frakcijas, viens deputātu bloks, kā arī seši pie frakcijām nepiederoši deputāti.[6][7][8][9][10][11]
Frakcija/Deputātu bloks | Frakcijas priekšsēdētājs | Mandātu skaits | |
---|---|---|---|
Progresīvie | Mārtiņš Kossovičs | 12 | |
Saskaņa | Andrejs Kameņeckis | 10 | |
Jaunā Vienotība | Olafs Pulks | 10 | |
Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība | Einārs Cilinskis | 7 | |
Gods kalpot Rīgai | Juris Radzevičs | 4 | |
Kods Rīgai | Linda Ozola | 4 | |
Latvijas Krievu savienība | Miroslavs Mitrofanovs | 3 | |
Latvijas Attīstībai | Viesturs Zeps | 3 | |
Pie frakcijām nepiederoši deputāti | Valters Bergs (Konservatīvie) Ivars Drulle (Kustība Par!) Laima Geikina (Kustība Par!) Jakovs Pliners (Stabilitātei!) Guntars Jirgensons (bez partijas) Kaspars Spunde (bez partijas) Andris Morozovs (bez partijas) |
7 |
Priekšsēdētāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Andris Teikmanis (1990—1994);
- Māris Purgailis (1994—1997);
- Andris Bērziņš (1997—2000);
- Andris Ārgalis (2000—2001);
- Gundars Bojārs (2001—2005);
- Aivars Aksenoks (2005—2007);
- Jānis Birks (2007—2009);
- Nils Ušakovs (2009—2019);
- Dainis Turlais (2019);
- Oļegs Burovs (2019—2020);
- Pagaidu administrācija: Edvīns Balševics, Artis Lapiņš, Aleksejs Remesovs (2020);
- Mārtiņš Staķis (2020—2023);
- Vilnis Ķirsis (2023—pašlaik)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://www.delfi.lv/193/politics/120049746/brante-izstajusies-no-lra
- ↑ «Par Rīgas mēru ievēlēts Ķirsis». www.diena.lv. Skatīts: 2023-08-17.
- ↑ https://www.delfi.lv/193/politics/120043787/pec-domstarpibam-soctiklos-par-izraelas-triecieniem-libanai-progresivos-pamet-tris-biedres
- ↑ Rīgas domes koalīcija nodrošinājusi pārsvaru visās komitejās Diena, LETA 2017. gada 23. jūnijā
- ↑ CVK
- ↑ «Frakcijas un bloki | Rīgas valstspilsētas pašvaldība». www.riga.lv.
- ↑ «Staķis savus vārdus atpakaļ neņems». LA.LV.
- ↑ «Pliners izslēgts no LKS Rīgas domes frakcijas». https://jauns.lv. 2022. gada 5. okt.
- ↑ «'Konservatīvo' Rīgas domes frakciju pametīs Valters Bergs». www.delfi.lv.
- ↑ «Rīgas domē bijušie «Konservatīvie» kopā ar Mičerevski veidos jaunu bloku». www.lsm.lv.
- ↑ «Saskaņas mēra kandidāts Morozovs izstājas no partijas; LSM». www.lsm.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 25.06.2020. Skatīts: 07.11.2024.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīgas dome.
- Rīgas dome pilsētas pašvaldības portālā
- Rātslaukums un Melngalvju nams portālā "Cita Rīga"
|
|