Rihards Kondratovičs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rihards Kondratovičs

Rihards Kondratovičs (dzimis 1932. gada 12. maijā, miris 2017. gada 17. februārī) bija latviešu biologs, akadēmiķis, habilitētais zinātņu doktors bioloģijā, profesors, rododendru selekcionārs, LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte" dibinātājs un vadītājs (līdz 2017. gadam). Ar rododendru ģints pētījumiem nodarbojas jau kopš 1957. gada un līdz 2017. gadam pavisam ir izveidojis 109 brīvdabas rododendru un 26 siltumnīcas acāliju (Simsa rododendra) šķirnes.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1932. gada 12. maijā Daugavpils apriņķī, Asūnes pagasta „Sauleskalnos”. Abi vecāki pēc tautības bija latvieši – māte Antoņina Kondratoviča bija mājsaimniece, bet tēvs Jāzeps Kondratovičs strādāja par virsmežsargu Krāslavas virsmežniecības Robežnieku mežniecībā. Bijis otrais bērns sešu bērnu ģimenē.[1]

Izglītība, profesionālā kvalifikācija un darba pieredze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skolas gaitas uzsāka 1939. gadā Kalēju pamatskolā, kur pabeidza 6. klasi. 1944. gadā sakarā ar Sarkanās armijas tuvošanos tika izdota pavēle meža darbiniekiem pārcelties uz Kurzemi, tāpēc ģimene pārcēlās uz Strazdes pagastu, kur 1945. gada pavasarī Strazdes tautskolā viņš pabeidza 7. klasi. 1950. gadā beidza Talsu vidusskolu. Vidusskolas laikā dabasmācības skolotāja V. Dreimaņa vadībā tika ierīkots izmēģinājumu lauks ar dažādu kultūraugu kolekcijām, kur tika veikti dažādi krustojumi, lai iegūtu jaunas kultūraugu formas. Šis darbs, kā arī bērnībā pavadītais laiks dabas vidū noteica izvēli studijām Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē. 1955. gadā ieguva augstāko izglītību Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē, iegūdams biologa-fiziologa un vidusskolas bioloģijas un ķīmijas skolotāja kvalifikāciju.

1955. gada 1. septembrī darbu uzsāka LVU Bioloģijas fakultātes Cilvēku un dzīvnieku fizioloģijas katedrā kā laborants, nostrādājot divus mēnešus. 1955. gada 1. novembrī tika nozīmēts par LVU Botāniskā dārza direktoru. Šajā amatā nostrādāja 10 gadus (līdz 1965. g.). Tā kā LVU Botāniskais dārzs bija mācību, zinātniska un kultūrizglītojoša iestāde, bija jāveic zinātniskais darbs, un 1957. gadā tika uzsākti rododendru ģints pētījumi. Sākumā galvenais uzdevums bija savākt pēc iespējas lielāku kolekciju. Tika pārbaudīta 400 sugu piemērotība Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, un no visām pārbaudītajām sugām tikai ap 100 sugu bija piemērotas audzēšanai Latvijā. Līdzās savvaļas sugu introdukcijai tika veidota arī brīvdabas rododendru šķirņu kolekcija. Pirmo 7 gadu darba rezultāti apkopoti disertācijā „Rododendru introdukcija Latvijas PSR”, kuru 1964. gadā aizstāvot, iegūts bioloģijas zinātņu kandidāta grāds. LVU Botāniskajā dārzā bija izveidota pietiekami liela rododendru kolekcija, lai uzsāktu jaunu šķirņu veidošanas darbu. Paralēli darbam ar rododendriem 1956. gadā Rihards Kondratovičs sāka veidot arī Simsa rododendra (siltumnīcas acāliju) šķirņu kolekciju, vēlāk uzsāka arī selekcijas darbu.[1]

1965. gadā tika iecelts par Bioloģijas fakultātes dekānu (līdz 1969. gadam), specializējās augu izturības fizioloģijā un anatomijā, vienlaicīgi nozīmēts arī par Botāniskā dārza zinātnisko vadītāju. [1] Strādādams dekāna amatā, izveidoja Augu fizioloģijas laboratoriju, kurā kopā ar kolēģiem veica morfoloģiskos un bioķīmiskos pētījumus, uzkrāja faktisko materiālu rododendru ģints kompleksajā izpētē.[2] 1966. gadā no vecākā pasniedzēja kļūst par docentu (līdz 1985. gadam). 1969. gadā tika ievēlēts par LVU partijas komitejas sekretāru līdz 1975. gadam. Paralēli pedagoģiskajam, administratīvajam un sabiedriskajam darbam universitātē zinātniskā darbība kopš 1957. gada bija saistīta ar vienu izpētes objektu – rododendriem. Lai varētu veikt selekcijas darbu, bija nepieciešamas lielas zemes platības, kuru Universitātes Botāniskajā dārzā nebija, turklāt bija jāaudzē arī rododendru stādi pārdošanai, tāpēc 1980. gada 1. jūlijā Babītē tika nodibināta LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava „Babīte”. 1983. gadā PSRS Zinātņu akadēmijas galvenajā botāniskajā dārzā Maskavā Rihards Kondratovičs monogrāfiju „Rododendri Latvijas PSR. Kultūras bioloģiskie pamati” (krievu val.) aizstāvēja kā disertāciju bioloģijas zinātņu doktora grāda iegūšanai. 1985. gadā viņu ievēlēja profesora amatā Augu fizioloģijas katedrā, kur nostrādāja līdz 2000. gadam. No 1987. līdz 1997. gadam bija LU zinātņu prorektors, bet kopš 1992. gada ir LZA akadēmiķis un habilitētais doktors bioloģijā.[1]

Profesionālās aktivitātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzu zinātnisko biedrību biedrs – Vācijas (kopš 1997. g.) un Amerikas (kopš 1987. g.) Rododendru audzētāju biedrību, Lielbritānijas Karaliskās dārzkopības biedrības (kopš 2004. g.), Latvijas Dārzkopības un biškopības biedrības (kopš 1959. g.), Latvijas Botāniķu, ģenētiķu un selekcionāru biedrības (kopš 1979. g.), Latvijas Dendrologu biedrības biedrs (kopš 1992. g.)un Latvijas Ainavu arhitektūras biedrības (kopš 1998. g.) goda biedrs. Viņš ir arī Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis (1989. – 1992. g.), Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (kopš 1992. g.), Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis (kopš 1993. g.), žurnāla “Dārzs un Drava” sabiedriskās padomes loceklis (kopš 1990. g.), LR Valsts emeritēto zinātnieku Padomes loceklis (kopš 1995. g.), kluba “Emeritus” valdes loceklis (2000. g. – 2015. g.). Vadījis arī Latvijas Dabas fondu no 1992. līdz 2002. gadam.[3]

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

R. Kondratovičam ir biologu ģimene. 1957. gadā apprēcējies ar botāniķi Skaidrīti.1958. gadā piedzima meita Ginta, bet 1963. gadā – dēls Uldis. Abi bērni arī ir biologi. Rihardam Kondratovičam ir arī pieci mazbērni un divi mazmazbērni.[4]

Selekcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir veikti 656 krustojumi dažādās kombinācijās un no iegūtajām hibrīdajām sēklām izaudzēti daudzi tūkstoši hibrīdo sējeņu, no kuriem selekcijas ceļā izdalīti vairāki simti perspektīvo hibrīdu. Pēc sekmīgas šķirņu pārbaudes par šķirnēm apstiprinātas un iekļautas Lielbritānijas Karaliskās dārzkopības biedrības Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā 109 brīvdabas rododendru šķirnes (1999.g. – 2017.g) un 26 Simsa rododendru šķirnes (1978.g. – 2017.g):

  • 61 mūžzaļo rododendru šķirnes: ’Agris’, ’Aivars Lasis’, ’Aldonis Vēriņš’, ’Alma Mater’, ’Andris’, ’Atis’, ’Babītes Aiga’, ’Babītes Antons’, ’Babītes Baltais’, ’Babītes Elita’, ’Babītes Ginta’, ’Babītes Kompaktais’, ’Babītes Kristīne’, Babītes Lavanda’, ’Babītes Sarkanais’, ’Baltija’, ’Biruta’, ’Bulduri’, ’Cīrava’, ’Dace’, ’Doktors Babarikins’, ’Dzidra’, ’Dzeguzēns’ ’Eduards Smiļģis’, ’Egons’, ’Elza Radziņa’, ’Emeritus’, ’Emīls’, ’Feja’, ’Ģenerālis’, ’Ilgonis’, ’Ilma’, ’Imants’, ’Indriķis’, ’Irina’, ’Jānis’, ’Jānis Sproģis’, ’Kārlis’, ’Kārlis Ulmanis’, ’Kristaps Morbergs’, ’Lita’, ’Līgo’, ’LU Rolands’, ’Mammadaba’, ’Māra’, ’Miks’, ’Monta’, ’Ogre’s White Dream’, 'Profesors Kondratovičs', ’Rektors’, ’Robis’, ’Rudīte’, ’Sofija’, ’Sprīdītis’, ’Tālavija’, ’Teterevi Lavijai’, ’Toms’, ’Uldis’, ’Valdis’, ’Viesturs’, ’Vilhelmīne Petkevičs’, ’Vizma’, ’Voldemārs Zelmenis’, ’Zinātņu Akadēmija’;
  • 48 vasarzaļo rododendru šķirnes: ’Ance’, ’Arta’, ’Aura’, ’Ausma’, ’Austra’, ’Babītes Alīna’, ’Babītes Anita’, ’Babītes Astra’, ’Babītes Indra’, ’Babītes Inga’, ’Babītes Laura’, ’Babītes Lidija’, ’Babītes Līva’, ’Baiba’, ’Dita Krenberga’, ’Dzintra’, ’Francisa’, ’Gunita’, ’Ilze’, ’Ina’, ’Ināra’, ’Latvijas Itera’, ’Lelde’, ’Liene’, ’Liesma’, ’Lorija’, ’LU Solveiga’, ’Madame Debene’, ’Mazais Jefiņš’, ’Pasaciņa’, ’Pērlīte’, ’Polārzvaigzne’, ’Polonia’, ’Rasma’, ’Ringla’, ’Rīga’, ’Rīta Zvaigzne’, ’Rubīns’, ’Santa’, 'Sarma', ’Saule’, ’Selga’, ’Skaidrīte’, ’Teika’, ’TTT’, ’Uguns’, ’Vija’, 'Zvārtes Iezis';
  • 26 Simsa rododendru šķirnes: ’Auseklītis’, ‘Columba’, ’Duets’, ’Dzige’, ’Dzirkstelīte’, ’Eldze’, ’Ginta’, ’Grācija’, ’Ilva’, ’Inta’, ’Jolanta’, ’Kārlis Sūniņš’, ’Laima’, ’Māsa Kerija’, ’Meri’, ’Momo’, ’Ritenītis’, ’Rožainā Zvaigznīte’, ’Sarkangalvīte’, ‘Saulriets’, ’Sārtais Dzintars’, 'Skaidrīte Matisone', ’Sniegbaltīte’, ’Sniegpārsla’, 'Vēlziede', ‘Violetā Zvaigznīte’.[5]

Ar Simsa rododendru kolekciju kopš 2012. gada var iepazīties LU Botāniskā dārza speciālajā Acāliju mājā, kas atrodas blakus Tropu tauriņu mājai, bet ar rododendru kolekciju var iepazīties LU Botāniskajā dārzā un LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā „Babīte”. Lai popularizētu rododendrus Latvijā, tiek rakstīti dažādi raksti žurnālos, avīzēs, organizētas radio un televīzijas pārraides, ņemta dalība izstādēs, dota iespēja interesentiem iegādāties rododendru stādus.[2]

Pagodinājumi un apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1965.g., 1977.g., 1981.g. apbalvots ar Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādes zelta medaļām par rododendru introdukciju, selekciju un praktisko ieviešanu.
  • 1971.g. ordenis “Goda zīme”
  • 1985.g. Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāts par rododendru introdukciju un selekciju Latvijā
  • 1987.g. medaļa “Darba veterāns”
  • 1989.g. Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks
  • 1997.g. Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas augstākajā izglītībā
  • 1998.g. Latvijas Republikas Valsts emeritētais zinātnieks
  • 2000.g. Trīs Zvaigžņu ordenis
  • 2002.g. Tēvzemes balva par mūža ieguldījumu rododendru selekcijā
  • 2002.g. Latvijas Universitātes emeritētais profesors
  • 2002.g. Latvijas Zinātņu akadēmijas un A/S “Itera” balva par nozīmīgu ieguldījumu daiļdārzkopības attīstībā Latvijā
  • 2006.g. LZA Lielā medaļa par nozīmīgu ieguldījumu rododendru selekcijā
  • 2010.g. Latvijas Universitātes gada cilvēks par zinātniskās skolas izveidošanu
  • 2015.g. Rīgas domes un LZA Goda raksts par izcilu selekcionāra darbu, ieguldījumu daiļdārzkopībā un Rīgas atpazīstamības veicināšanu pasaulē.
  • 2016. g. Latvijas Republikas Ministru kabineta atzinības raksts par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu rododendru šķirņu selekcijā, dārzu dizaina attīstībā un Latvijas vārds popularizēšanu pasaulē
  • Kopš 1955.g. saņemtas daudzas Latvijas Universitātes pateicības un atzinības raksti[6]

Nozīmīgākās publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzrakstītas kopā vairāk kā 630 publikācijas, tai skaitā 7 monogrāfijas, 1 mācību grāmata, 4 mācību līdzekļi.

  • Kondratovičs R. 1965. Rododendri. Rīga: Liesma, 124 lpp.
  • Kondratovičs R. 1971. Acālijas. Rīga: Liesma, 144 lpp.
  • Kondratovičs R. 1976. Augu anatomijas praktikums. Rīga: Zvaigzne, 280 lpp.
  • Kondratovičs R. 1978. Rododendri. Rīga: Liesma, 180 lpp.
  • Kondratovičs R., Kondratovičs U. 2002. Rododendru Avīze. – Lauku Avīzes tematiskā avīze, Nr. 8. (74). Rīga: Lauku Avīze, 64 lpp.
  • Kondratovičs R. 2005. Rododendri un to selekcija Latvijā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 104 lpp.
  • Kondratovičs R., Riekstiņa G., Kondratovičs U. 2010. Rododendri. LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavai „Babīte”-30. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 104 lpp.
  • Kondratovičs R., Riekstiņa G., Kondratovičs U. 2012. Rododendri manā dārzā. – Lauku Avīzes tematiskā avīze, Nr. 5. (207). Rīga: Lauku Avīze, 64 lpp.
  • Кондратович Р. 1981. Рододендроны. Рига: Авотс, 231 с.
  • Кондратович Р. 1981. Рододендроны в Латвийской ССР. Биологические особенности культуры. Рига: Зинатне, 333 с [6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Krūze A., Kondratovičs R. 2006. Rihards Kondratovičs: Mūžs kā daudzkrāsu rododendri. – Rakstu krājums: Laikmets un personība, Nr. 8., Rīga, RaKa: 254–286., ISBN 9984-15-813-6
  2. 2,0 2,1 Kondratovičs R. 2015. Rihards Kondratovičs. – Zinātne un mana dzīve. 2.sējums. 46 emeritēto zinātnieku atmiņas un dzīvesgājums, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 194–212., ISBN 978-9934-18-041-5
  3. LU Botāniskā dārza personības Skatīts: 08.01.2017.
  4. Šenberga G. 2011. Ilgi un uzticīgi. – Ievas Stāsti, 13. – 26. maijs, 10(166): 14–18., ISSN 1691-1857
  5. LU Rodendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava Skatīts: 08.01.2017.
  6. 6,0 6,1 Izgudrojumi un izgudrotāji Skatīts: 08.01.2017.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]