Anglijas nemetropoles grāfistes
Nemetropoles grāfistes (angļu: non-metropolitan county) ir viens no Anglijas 1. pakāpes administratīvā iedalījuma veidiem. Sākotnēji izveidotas 1974. gadā Anglijas un Velsas vietējās pārvaldes reformas ietvaros, pamatojoties uz 1972. gada Vietējo pašvaldību likumu.[1] Grāfistes bija divlīmeņu grāfistu un distriktu sistēmas augstākais līmenis. 21 nemetropoles grāfiste joprojām izmanto divlīmeņu sistēmu; 56 ir unitāras pašvaldības, kurās grāfistes un distriktu padomes funkcijas ir apvienotas vienā struktūrā. Bārkšīrā ir specifiska pašvaldības struktūra.
Nemetropoles grāfistes aptver lielāko daļu Anglijas, izņemot Lielo Londonu, Sili salas un sešas metropoles grāfistes — Lielā Mančestra, Mērzisaida, Dienvidjorkšīra, Taina un Vīra, Rietummidlenda un Rietumjorkšīra.
Visas nemetropole grāfistes ir daļa no ceremoniālajām grāfistēm. Dažās ceremoniālajās grāfistēs, piemēram, Norfolkā, ir viena nemetropoles grāfiste, bet lielākajā daļā ir vairāk nekā viena nemetropoles grāfiste vai unitārā pašvaldība. Ir ierasta situācija, kad ceremoniālajai grāfistei un tajā ietilpstošajai nemetropoles grāfistei ir vienāds nosaukums.
Izveide un reformas
[labot | labot pirmkodu]Līdz 1974. gadam vietējā pašpārvalde bija sadalīta starp viena līmeņa grāfistu boro (lielākajām pilsētām) un divlīmeņu administratīvajām grāfistēm, kas bija sadalītas municipālajos boro un pilsētu un lauku distriktos. 1972. gada Vietējo pašvaldību likums, kas stājās spēkā 1974. gada 1. aprīlī, sadalīja Angliju ārpus Lielās Londonas un sešām lielākajām konurbācijām trīsdesmit deviņās nemetropoles grāfistēs. Katra grāfiste tika sadalīta divos līdz četrpadsmit nemetropoles distriktos. Bija vienota divu līmeņu vietējo pašvaldību sistēma ar grāfistu padomēm, kas nodarbojas ar "plašā apgabala" pakalpojumiem, piemēram, izglītības, ugunsdzēsības dienestiem un policiju, un distriktu padomēm, kurām bija lielākas vietējās pilnvaras tādās jomās kā plānošana, mājokļi un atkritumu savākšana.
Sākotnēji nemetropoles grāfistes teritoriāli lielā mērā balstījās esošajās vēsturiskajās grāfistēs, bet izveides procesā tika iekļauti vairāki jauninājumi. Dažas grāfistes balstījās uz teritorijām, kas ieskāva lielas grāfistu pilsētas, vai arī tika izveidotas, apvienojoties mazākas grāfistes. Pirmās kategorijas piemēri ir Eivona (veidojot ap Bātu un Bristoli) un Klīvlendu (veidojot ap Tīsaidu). Otrās kategorijas piemērs ir Kambrija, kas izveidota, apvienojoties Kamberlendai un Vestmorlendai. Grāfistes tika akceptētas visiem likumos noteiktajiem lietojumiem: katrā apriņķī tika iecelts lords-leitnants un augstais šerifs, kā arī tie tika izmantoti tiesu administrācijai un policijas spēku teritoriju noteikšanai. Royal Mail pieņēma grāfistes pasta vajadzībām lielākajā daļā gadījumu.
1995.–1998. gada izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]1992. gadā tika iecelta Pašvaldības komisija, lai pārskatītu nemetropoles grāfistu administratīvo struktūru. Bija paredzēts, ka unitāro pašvaldību sistēma pilnībā aizstās divu līmeņu sistēmu. Komisija saskārās ar konkurējošām prasībām no bijušajiem grāfistu boro, kas vēlējās atgūt unitāro statusu, un iestājas par tādu mazu grāfistu kā Herefordšīras un Ratlendas atjaunošanu. Pārskatīšanas rezultātā dažās vietās tika ieviestas unitārās pašvaldības, bet citos ne. Lielākajā daļā unitāro pašvaldību esošā distrikta padome pārņēma pilnvaras no grāfistes padomes. 1972. gada Pašvaldību likums noteica, ka visām teritorijām ārpus Lielās Londonas ir jābūt daļai no nemetropoles grāfistes, un visām šādām grāfistēm jāietver vismaz viens distrikts. Attiecīgi ar tiesību aktiem, kas veica reorganizāciju, unitārie distrikti tika atdalīti no grāfistes, kurā tie atradās, un izveidoti kā patstāvīgas grāfistes līmeņa vienības. Rīkojumi arī paredzēja, ka jaunajās grāfistēs nav jāpiemēro 1972. gada likuma noteikumi par to, ka katrā grāfistē ir jābūt grāfistes padomei, un distrikta padome īsteno grāfistes padomes pilnvaras.
Izņēmums tika izdarīts Bārkšīras gadījumā, kas tika saglabāta ar esošajām robežām, neskatoties uz grāfistes padomes atcelšanu un sešu vienotu iestāžu izveidi. Tas tika darīts, lai Bārkšīra saglabātu savu karaliskās grāfistes statusu.
Izveidojot daudzas jaunas nemetropoles grāfistes, leitnantūras un šerifu apgabali sāka atšķirties no vietējo pašvaldību teritorijām. Tas noveda pie ceremoniālo grāfistu izveides šiem nolūkiem, un tas ir atzīts 1997. gada Likumā par leitenantūrām.
2009. gada izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]2009. gadā tika izveidots nākamais unitāro pašvaldību kopums saskaņā ar 2007. gada Likumu par vietējo pašvaldību un sabiedrības iesaisti veselības jomā.[2] Tā kā tika izveidotas vairākas jaunas grāfistes, dažām no jaunajām pašvaldībām (piemēram, Kornvolā un Nortamberlendā) joprojām tika saglabātas 1974. gadā noteiktās robežas.
2019.–2023. gada izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]2019.–2023. gada strukturālās izmaiņas Anglijas vietējā pārvaldē ietvēra izmaiņas Dorsetas nemetropoles grāfistē (2019), kā arī ar Northemptonšīras (2021) un Kambrijas (2023) nemetropoles grāfistu likvidēšanu. Bakingemšīras (2020), Ziemeļjorkšīras (2023) un Somersetas (2023) nemetropoles grāfistu robežas palika nemainīgas, taču to padomes kļuva par unitārajām pašvaldībām — šajās teritorijās tika apvienoti esošie nemetropoles distrikti un grāfistu padomes atceltas.
Nemetropoles grāfistes ar divlīmeņu pārvaldes struktūru
[labot | labot pirmkodu]Piezīme