Anitra Tumševica

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Anitra Tumševica
Personīgā informācija
Dzimis 1971. gada 4. februārī (48 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Profesionālā informācija
Apbalvojumi Veidne:Apbalvojums

Anitra Tumševica (dzimusi Rozentāle, 1971. gada 4. februārī, Rīgā) ir latviešu komponiste, vijolniece un pedagogs.

Anitra Tumševica 2014. gada pavasarī saņēma laikraksta "Diena" Gada balvu kultūrā 2013 par pirmo kamersimfoniju "Die Stimme/Balss",[1] kas savu pirmatskaņojumu piedzīvoja kamerorķestra Sinfonietta Rīga un diriģenta Normunda Šnē vadībā.

Komponiste ir starptautiskā operu un skatuves darbu konkursa uzvarētāja Norvēģijas pilsētā Būdē (2008) ar kameroperu "Sarkans",[2] kā arī komponista Tālivalža Ķeniņa balvas (2008) un Jāzepa Vītola stipendijas ieguvēja (2008/2009); fināliste Latvijas Radio kora rīkotajā Jauno komponistu konkursā (2007). Lielajai Mūzikas balvai 2018 nominēta Anitras Tumševicas otrā kamersimfonija "Signs".[3]

Kopš 2007. gada komponiste ir Latvijas Komponistu savienības biedre un no 2017. gada 31. janvāra līdz 2019.gada 12.februārim - tās valdes priekšsēdētāja. Laika posmā no 2015. līdz 2016.gadam komponiste darbojās Valsts Kultūrkapitāla fondā mūzikas un dejas mākslas ekspertu nozares komisijas sastāvā un 2016. - 2017.gada aprīlim - Valsts Kultūrkapitāla fonda ekspertu padomē.

Studijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācījās Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā[4] Romāna Šnē vijoļspēles klasē; vēlāk Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, kas 90. gadu cēlienā līdztekus politiskajām pārmaiņām pārdēvēta par Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmiju, profesora Ulda Sprūdža vijoļspēles klasē (mūzikas bakalaura grāds vijoles specialitātē); kā arī kompozīcijas klasē pie profesores Selgas Mences iegūts profesionālā bakalaura (2007.), profesionālā maģistra grāds mūzikā un komponistes profesionālā kvalifikācija (2009.).

Paralēli mācībām kompozīcijas fakultātē - bagātināta orķestra mūziķes pieredze.

Meistarklases[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gadā aktīvi piedalījās Ano Peta improvizācijas meistarklasēs Rīgā. Papildinātas zināšanas un prasmes meistarklasēs kompozīcijā Česki Krumlov 2003 pie komponistiem Lasse Torensen, Helmut Oering; 2006.- Dundagas meistarklasēs pie komponistiem Klass Torstensson), Rolf Wallin un John Woolrich; 2006.- Meistarklases kompozīcijā un elektroakustiskajā mūzikā pie IRCAM komponistiem Yan Maresz, Mauro Lanza, pie somu komponista Veli–Matti Puumala; 2007.gada oktobrī, festivāla Arēna ietvaros - dalība starptautiskajās kompozīcijas meistarklasēs pie John Palmer kā arī pie Šveices komponista Wolfgang Heiniger; 2008.gada oktobrī festivāla Arēna ietvaros – papildinātas zināšanas pie Heinz Holliger.

Kopš 2011. gada ir vijoļspēles un kompozīcijas pedagogs Ādažu Mākslas un mūzikas skolā.

Par kameroperu "Sarkans" ( "RØD" , Nordnorsk Opera):

2009. gada 1.- 4.novembrim Norvēģijas pilsētā Bodø http://www.ballade.no/sak/urframforing-av-opera-i-bodo/ notika operas "Sarkans" 4 pirmizrādes diriģenta Peter Szilvay vadībā, atskaņoja Bodø Sinfonietta, libreta un teksta rediģētāji: Sissel Aarhaug, Elisabet Ljungar tulkojums norvēģu valodā: Ieva Bērziņa, libreta sākotnējā varianta autori - operas autore un Jānis Dumbris. Lomās: (Diana) Hildegunn Petersen, sopran; (Antoine) Helge Rønning, tenor; (Gerard) Andreas Landin, baryton; (Marco) Ståle Ytterli, baryton; (Ozzy) Fredrik Strid, tenor; (Faren) Håvard Stensvold, bassbaryton. Producente Sissel Aarhaug, režija / scenogrāfija Elisabet Ljungar, gaismu režijja Marianne Thallaug Wedset, horeogrāfija Pia M F Øien, kostīmu māksliniece Elin Fagerheim, grims Tove Solbakk, dejotāji Moving Art.

Kameroperas "Sarkans" pirmizrādes latviešu valodā kā koncertuzvedums izskanēja 2009.g.3 decembrī, JVLMA Lielajā zālē, diriģenta Aināra Rubiķa vadībā. Teksta autore rediģētajai latviešu versijai ir pati komponiste Anitra Tumševica. Lomās: Diāna - Laura Grecka, Antuā - Jānis Kurševs, Žerārs - Ingus Vanags, Marko - Agris Hartmanis, Ozzy - Rūdolfs Bērtiņš, Tēvs - Ints Teterovskis.

Pazīstamākie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kamersimfonija "Die Stimme" ("Balss") diriģenta Normunda Šnē vadībā, Sinfonietta Rīga Pirmatskaņojums – Lielajā ģildē 2013.gada 19.aprīlī. Viens no labākajiem skaņdarbiem.
  • Koncerts apskaņotam čellam ar pūšamo instrumentu orķestri "Saules mūzika", sacerēts 2010. gadā un pirmatskaņots Profesionālā pūtēju orķestra “Rīga” sezonas noslēguma koncertā 2012. gada 24. maijā Lielajā ģildē, solists Ēriks Kiršfelds, diriģents Mārtiņš Ozoliņš.
  • Savukārt koncerta "Saules mūzika" pārlikums apskaņotam čellam un kamerorķestrim, izskanēja 2017.gada 16.septembrī trešajā starptautiskajā festivālā "Čello Cēsis", solists Ēriks Kiršfelds, diriģents Artūrs Gailis, kamerorķestris Sinfonietta Rīga.
  • Skaņdarbs "L'air et la lumière" ("Gaiss un gaisma"), sākotnēji rakstīts 2010.gadā duetam Oneplusone, ( komponiste Anna Veismane (klavieres) un Timo Kinnunen (akordeons)[1] ), piedzīvojis daudzkārtējus pārlikumus. Pārlikumu alta flautai un klavierēm (Ilona Meija un Dzintra Ērliha) varēja dzirdēt Parīzē (France, in Grand Salon in Hotel les Invalides), flautai un klavierēm - Leipcigā (Schleiermacher and the Leipzig Wind Quintet play Vasks, Tumsevica, Smite, Dznenitis et al in Leipzig[5]). Vairākkārtīgi atskaņots ir pārlikums klarnetei in B un klavierēm, kā arī ir pārlikumi citiem instrumentiem.
  • "Blaze of Silence" ( "Klusuma mirdzums pūtēju orķestrim", 2006., pirmatskaņots 2006.gada novembrī, Somijā, diriģents Guntis Kumačevs), skanējis 2007.gadā ISCM World Music Days - (Visby, Sweden), diriģents Jan Risberg, Gotlands Brass Orchestra.
  • Citas kompozīcias:
    • Pirmais lielas formas darbs “Surrexit Christus, spes mea” ( “Kristus ir augšāmcēlies, cerība mana” – lat.) top simfoniskam sastāvam, ko atskaņo kristīgu profesionālu mūziķu kustības CRESC dievkalpojumā 2000.gadā Jēzus baznīcā, dir.Guntis Kumačevs;
    • Jēzus baznīcā atskaņota garīga dziesma soprānam un orķestrim “Viņa žēlastība”, soprāns Evita Zālīte, kristīgu profesionālu mūziķu kustības CRESC orķestris, dir. Guntis Kumačevs.
    • skaņdarbs flautai solo “Spārni”, 2001., ko atskaņo un Kristīgā Radio studijā ieskaņo flautiste Anita Kalniņa, bet 2005. gada 23.septembrī skaņdarbs tiek atskaņots Tokijā, Latviešu Mūsdienu mūzikas koncertā;
    • Trio “Viena diena” (One day) vijolei, alta saksofonam un akordeonam. (šis skaņdarbs ieskaņots Kristīgajā radio, piedaloties Aldim Jurisonam, Ilzei Paeglei (alta saksofons) un skaņdarba autorei), 2002.
    • "Vecā kalna noslēpums" (The secret of the old Mountain) čellam un četriem sitaminstrumentālistiem, 2003., ko atskaņoja tādi izcili mūziķi kā Ieva Puriņa, Elīna Endzele, Virdžīnija Laube, Kaspars Kurdenko, Rihards Zaļupe, dir. Guntis Kumačevs;
  • "Adagio" simfoniskajam orķestrim, diriģents Andris Vecumnieks, 2004. Pirmatskaņots Jaunās mūzikas festivālā "Arēna" ietvaros, orķestris "Sinfonia Concertante".
  • "Passion" kamerorķestrim, diriģents Andris Vecumnieks, 2005. Pirmatskaņots Jaunās mūzikas festivālā Arēna JVLMA koncertā.
  • "Dzirksteles" pūtēju orķestrim, diriģents Jānis Puriņš, 2005.
  • "Pērles" 12 balsīm, Ojāra Vācieša Te nu mēs esam teksts, diriģents Ainārs Rubiķis, 2006.
  • "Gaisma korim" - jauktajam korim, diriģents Ints Teterovskis, 2006.
    • “Jūrā iebrist viegli” – kvartetam Altera Veritas (divas kokles, flauta un akordeons), pirmatskaņots Jaunās mūzikas festivālā Arēna 2006.gadā, JVLMA, 2006
  • "Teātris kameransamblim" flautai, obojai, klarnetei, vijolei, čellam un klavierēm, diriģents Atvars Lakstīgala, 2007.
  • "Vizlas akmenī" (Isinglass in the Stone) flautai, akordeonam un divām arfām, 2007.
  • "Lux Perpetua" (sakrāla mūzika) 12 balsīm (2007), diriģents Kaspars Putniņš.
  • "Augstāk par zemi" - vijolei un klavierēm, 2007, Augusta Dombrovska 6. starptautiskais stīgu instrumentu konkursa obligātais skaņdarbs.
  • "Parabolas" - skaņdarbs klarnetei, basklarnetei, kontrabasam, sitaminstrumentiem un elektronikai, 2007.
  • "Pāri Vecrīgas jumtiem" pūtēju kvintetam un aktrisei, 2007.
  • Kameropera "Sarkans" , 2008., norvēģu valodā (otrā redakcija latviski).
  • "4rings" Skaņdarbs flautu kvartetam "4tune", 2008.
  • "Jūra krāca, jūra šņāca" (Sea Hissing, Sea Roaring) Latviešu tautas dziesmu apdare, 2008., LU pūtēju orķestris, diriģents Jānis Puriņš.
  • "Peloponnese" skaņdarbs flautai un elektronikai, 2008.gada maijā, veltīts John Milton Cage Jr., pirmatskaņots Elektroakustiskās mūzikas koncertā, Demetriuss Spaneass /flauta, ASV/, Anitra Tumševica /elektronika/.
  • "Novele sešiem" ar Rabindranata Tagores vārdiem - Vokāli instrumentālas kamermūzikas cikls balsij, flautai, fagotam, sitaminstrumentiem un klavierēm, 2008. Diriģents Ainārs Rubiķis.
  • "Senatnes balss" kantāte mecosoprānam, baritonam, korim un pūtēju orķestrim, Jāņa Raiņa dzejas fragmenti pirmatskaņots 2008.gada 2.novembra koncertā Deviņdesmit, kas veltīts LR proklamēšanas 90.gadadienai, diriģents Jānis Puriņš.
  • LR Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) Sauszemes spēku orķestris diriģenta Aleksandra Kreišmaņa vadībā, kopā ar Daugavpils teātra latviešu trupas aktieriem, iestudēja uzvedumu "Meitenes vēstule strēlniekam" pēc Aleksandra Čaka dzejas motīviem. Komponiste aranžētāja - Anitra Tumševica, scenārija autors un uzveduma režisors ir Harijs Petrockis — Daugavpils teātra mākslinieciskais vadītājs, uzvedumā piedalījās: Karina Lučinina (strēlnieka meitene), Maija Korkliša (hroniste), Egils Viļumovs (hronists), Alda Krastiņa (strēlnieka māte), Ivars Brakovskis (strēlnieku komandieris), Māris Korsietis (strēlnieks). Pirmizrāde notika 2008.gada novembrī, Krāslavā.
  • "la corde" simfoniskam orķestrim otrā redakcija (2008.), atskaņots 2009.g.12.janvārī, diriģents Ainārs Rubiķis.
  • "Pārņemtā māja" - mūzika spēlfilmai, 16 min., 2008. Operatora bakalaura darbs: Operators Kārlis Kumsārs. Režisors Uldis Cipsts. Lomās Ivo Martinsons, Lija Liepiņa, Dāvis Baltkājs, Gundega Nātra, Jānis Strods; Anitra Tumševica (mūzika, vijole, sitaminstrumenti), Liene Dravniece (akordeons), Guna Užāne (flauta).
  • "REDO intense" 1.stīgu kvartets, 2009. Atskaņo: ReDo stīgu kvartets.
    • “Runa ērģelēm” atskaņoja Tālivaldis Deksnis, 2009.g.27.febr., Rīgas Domā,
      • “Precību dziesmas” soprānam un klavierēm, latv.t.dz. apdare, 2009, pirmatskaņoja Diāna Kregere, pie klavierēm Veronika Rinkule
      • “Skaņas kristāli” klavierēm, pirmatskaņots 2009.gada 3.febr., Mārtiņš Zilberts
  • "Lībiešu dziesmas" (Liv Songs) pūtēju orķestrim, 2009., Latvijas Universitātes Pūtēju orķestris[6], diriģents Jānis Puriņš
    • “Tautiešami roku devu” soprānam, klarnetei un klavierēm, latv.t.dz. apdare, 2009, pirmatskaņoja Gunta Cēse, Ingus Vanags, Raivo Lallo un Aleksandra Boroduļina.
  • "Sentences I . Norvēģu koncerts" Dubultkoncerts flautai, klarnetei un kamerorķestrim, 2009., solo Dita Krenberga (flauta), Ints Dālderis (klarnete), diriģents Andris Veismanis, 2010., festivālā Latviešu Jaunās mūzikas dienas 2010.
  • “Diānas dziesma. Spāņu mežģīnes.” Klavierēm[7] solo. Pirmatskaņots 2011.g. 2.aprīlī Zelta zālē pianistes Diānas Zandberga albūma "Sapņi par Spāniju" prezentācijas koncertā Rīgas Latviešu Biedrības namā.
  • "Zvaigzne" (The Star) pūtēju orķestrim, 2009., pirmatskaņots 18. decembrī, diriģents Guntis Kumačevs, NBS orķestris
  • "Saules mūzika" koncerts čellam un pūtēju orķestrim, 2010.
  • "Māja pie jūras" eifonijam[8] un pūtēju orķestrim, 2010., solo Andis Karelis, diriģents Guntis Kumačevs.
  • "Advanced" - 2.stīgu kvartets.[9] 2010. Atskaņo: ReDo stīgu kvartets.
  • "Sentences II . Itāļu koncerts" obojai[10], kontrabasam, ērģelēm un kamerorķestrim, 2010., Tālivaldis Deksnis (ērģeles), Kristaps Pētersons (kontrabass) un Mārtiņš Zālītis (oboja). Pie Vidzemes kamerorķestra pults - Andris Veismanis.
  • "Missa Brevis", (sakrāla mūzika[11]) jauktajam korim un pūtēju orķestrim, 2010., LU pūtēju orķestris, jaukatie kori “DeCoro” un “Austrums” , diriģents Jānis Puriņš.
  • "Mēnesnīcas sonāte" - Fantāzija birbīnei (vai obojai) un apskaņotam kamerorķestrim, 2011., Egidijus Alisauskas (birbine), Sinfonia Concertante un diriģents Andris Vecumnieks; Video: Eriks Laake-Cervinskis.
  • "Ezera sonāte" ("Lake Sonata") klavesīnam un apskaņotam kamerorķestrim, 2011., klavesīnam un stīgu orķestrim (pirmatskaņojums), Solists: Rihards Plešanovs (klavesīns), Sinfonia Concertante un diriģents Andris Vecumnieks.
  • "Opera diviem" (Opera for two) Sonāte vijolei un klavierēm, 2011. Pirmatskaņots 2013.gadā - "Spalvas vilcieni 2". Prof. Selgas Mences un viņas kompozīcijas klases studentu un absolventu kompozīciju koncertā, Madara Liepiņa (vijole) un Maira Leikarte (klavieres).
  • Pārlikums Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša emocionāli uzlādētajai kantātei „Dievs, Tava zeme deg!" tenoram, baritonam, jauktajam korim un pūtēju orķestrim; Nacionālā Opera, 2012.g.25.marts. Solisti: Rihards Mačanovskis, Viesturs Jansons, piedalās LNO koris un orķestris, pūtēju orķestris Rīga,, diriģents Aigars Meri. Režisore Elita Bukovska, Scenogrāfs Juris Salmanis, Kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, Gaismu māksliniece Sandra Bermaka,
  • "Passage de La Coruña[12]" vijolei, akustiskajai ģitārai, stīgu kvartetam, 2011.
  • 1.Kamersimfonija "BALSS" / "DIE STIMME"[13] Kamerorķestrim, 2012.
  • "Schoonas[14]" bērnu simfoniskajam orķestrim, 2013., atskaņoja - Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas Simfoniskais orķestris diriģente Laura Staša.
  • "Zaļā pasaka" ar Imanta Ziedoņa tekstu teicējam un bērnu simfoniskajam orķestrim, otrā daļa, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas Simfoniskais orķestris diriģente Laura Staša, 2013.
  • "Rācenis Ripo" Pasaka pūtēju orķestrim, 2014., Profesionālais pūtēju orķestris «Rīga» diriģents Raitis Ašmanis.
  • "Karnevāla svīta" septiņdaļīgs lielas formas opuss zēnu korim, jauktajiem koriem, skolēnu simfoniskajam orķestrim. Teksts – Luīze Tumševica.
  • "Figuras I" , akordeonam un klavierem un "Figuras II" apskaņotai vijolei, elektriskai koklei, 2013.
  • "Debess" Dziesma jauktajam korim - pirmatskaņojums koncertā Latvijas komponisti Latvijas simtgadē VAK "Latvija" un Māris Sirmais LNB Ziedoņa zālē, 2015.
    • “For You” (Tev) blūzs klavierēm solo,2015. Pirmatskaņojums 2015.gada 22.februārī, Ādažos, Pedagogu koncertā, pie klavierēm pianists Jānis Miltiņš.
  • "Tempus" kvartets vijolei, klarnetei, čellam un klavierēm, 2016. Pasaules pirmatskaņojums 2016.gada 16.aprīlī, Latvijas Komponistu savienībā, Jurijs Savkins (vijole), Kārlis Glavāns (klarnete), Ēriks Kiršfelds (čells) un Roksana Tarvide (klavieres).
  • "DEUX fois" (Divreiz) impresijas arfai un dudukam, 2016., veltīts Ievai un Ainaram Šablovskiem, pirmatskaņots Viļņā[15], Lietuvā[16].
  • Divcēlienu baletopera "Valters", 2016. Baleta ainas tapušas agrāk: kā pirmais un pēdējais numurs baletoperā tika iekļauts 2014.gadā rakstītais instrumentālais darbs Starptautiskajam komponistu konkursam “WINDSTREAM  2014”, kas norisinajās J. S. Baha zīmē un bija viens no Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas projektiem 2014. gadā, pārinstrumentājot to operas orķestra sastāvam. Tika iekļautas arī divas daļas no sonātes vijolei un klavierēm "Opera diviem". kas tapa 2010.gadā. Otrā redakcija ietver teksta izmaiņas vokālajās partijās un jaunu instrumentāciju - kamerorķestrim.
  • "Saules mūzika" - pārlikums - koncerts apskaņotam čellam un kamerorķestrim, 2017. Viens no labākajiem skaņdarbiem.
  • Divas dziesmas soprānam, flautai un klavierēm - "Mīlestība" (sakrāls teksts no Pāvila 1. vēstules korintiešiem 13.nodaļas) un "L`harmonie" (teksts - Olivier Eugène Prosper Charles Messiaen ), 2018.
  • "Pastaiga" - akordeonam un pūtēju kvintetam, 2018, Artūrs Noviks (akordeons) un Sinfonietta Rīga pūtēju kvintets.
  • 2.Kamersimfonija "SIGNS" kamerorķestrim, 2018. Sinfonia Concertante un diriģents Jānis Stafeckis, nominēts "Lielā Mūzikas balva 2018" nominācijā Gada jaundarbs.
  • Bērnu mūzikas skolu pedagoģiskais repertuārs:
  • 2015. "Etīdes taurenim" etīžu cikls klavierēm solo (Etīde taurenim, Katru rītu, Septītais trio)
  • 2015. "Skaisti dziedi lakstīgala" Latviešu tautasdziesmas apdare jauktajam korim (SAT).·2015.Pasūtījums XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koru kariem. Pirmatskaņojums Rīgas Kristīgajā vidusskolā, Rīgas Kristīgās vidusskolas meiteņu koris, diriģente Dace Liepa,  2015.gada maijā.
  • 2015. "Trepītes" džeza skaņkārtu krājums alta saksofonam un klavierēm ("Līdiskie mākoņu piedzīvojumi", "Doriskā makšķere", "Lokriskie džungļi"); Pārlikumi - trompetei in B, soprāna saksofonam, vijolei, klarnetei in B ar klavierēm, u.c.; džeza skaņkārtu krājums alta saksofonam un klavierēm, 2015. ("Līdiskie mākoņu piedzīvojumi", "Doriskā makšķere", "Lokriskie džungļi"); Pārlikumi - trompetei in B, soprāna saksofonam, vijolei, klarnetei in B ar klavierēm, u.c. Pārlikumi - trompetei in B, soprāna saksofonam, vijolei un klarnetei in B ar klavierēm. Pirmatskaņojumi - Ādažu mūzikas un mākslas skolas koncertos, kā arī Luīze Baķe “Lokriskos džungļus” alta saksofonam un klavierēm atskaņojusi – konkursos: 2015.gada janvārī - Valsts konkursā pūšaminstrumentu spēles audzēkņiem; 2015.gada 8.februārī - Talants Latvijai; 2015.gada februārī - 9. Starptautiskajā saksofonmūzikas festivālā Saxophonia; 2016.gada 10.martā – “Skaņuraksti Ādažos”.
    • “Liepājas dziesmas” latviešu tautasdziesmu, jeb dainu[17] (kāzu dziesmu) apdare vijolei un klavierēm, 2016. Pirmatskaņojums 2016.gada 12.novembrī Viļņā, Lietuvā, X Starptautiskajā Jauno talantu konkursā „Tautiski akcenti mūzikā”.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Nosaukti Dienas gada balvas kultūrā 2013 laureāti». diena.lv. 2014. gada 11. martā. Skatīts: 2019. gada 12. janvārī.
  2. «Urframføring av opera i Bodø». mic.no. Skatīts: 2019. gada 12. janvārī.
  3. «Lielajai mūzikas balvai par izcilu sniegumu gada garumā nominēts Mačanovskis, «Trio Palladio» un «Sinfonietta Rīga»». lsm.lv. 2019. gada 11. janvārī. Skatīts: 2019. gada 12. janvārī.
  4. «Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola – EDMV». edmv.lv (en-US). Skatīts: 2018-07-31.
  5. «Schleiermacher and the Leipzig Wind Quintet play Vasks, Tumsevica, Smite, Dznenitis et al in Leipzig - Schedule // - www.worldconcerthall.com». www.worldconcerthall.com (angļu). Skatīts: 2018-07-31.
  6. «Latvijas Universitātes Pūtēju Orķestris – University of Latvia Wind Band». lupo.lu.lv (latviešu). Skatīts: 2018-07-31.
  7. "Klavieres" (lv). Vikipēdija. 2019-02-03.
  8. "Labskanība" (lv). Vikipēdija. 2018-09-11.
  9. "Kvartets" (lv). Vikipēdija. 2016-12-26.
  10. "Oboja" (lv). Vikipēdija. 2017-01-17.
  11. "Reliģiskā mūzika" (lv). Vikipēdija. 2019-01-31.
  12. "La Coruña" (es). Wikipedia, la enciclopedia libre. 2019-03-20.
  13. LatvijasKoncerti (2013-03-26), Sinfonietta Rīga un sitaminstrumentālists Guntars Freibergs. Atjaunināts: 2018-07-31
  14. "Šūna" (lv). Vikipēdija. 2018-02-07.
  15. "Viļņa" (lv). Vikipēdija. 2019-02-15.
  16. "Lietuva" (lv). Vikipēdija. 2019-03-07.
  17. "Dainas" (lv). Vikipēdija. 2018-12-16.