Anitra Tumševica

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Anitra Tumševica
Personīgā informācija
Dzimusi 1971. gada 4. februārī (49 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Profesionālā informācija
Apbalvojumi Veidne:Apbalvojums

Anitra Tumševica (dzimusi Rozentāle, 1971. gada 4. februārī, Rīgā) ir latviešu komponiste, vijolniece un pedagogs.

Anitra Tumševica 2014. gada pavasarī saņēma laikraksta "Diena" Gada balvu kultūrā 2013 par pirmo kamersimfoniju "Die Stimme/Balss",[1] kas savu pirmatskaņojumu piedzīvoja kamerorķestra Sinfonietta Rīga un diriģenta Normunda Šnē vadībā.

Komponiste ir starptautiskā operu un skatuves darbu konkursa uzvarētāja Norvēģijas pilsētā Būdē (2008) ar kameroperu "Sarkans",[2] kā arī komponista Tālivalža Ķeniņa balvas (2008) un Jāzepa Vītola stipendijas ieguvēja (2008/2009); fināliste Latvijas Radio kora rīkotajā Jauno komponistu konkursā (2007). Lielajai Mūzikas balvai 2018 nominēta Anitras Tumševicas otrā kamersimfonija "Signs".[3]

Kopš 2007. gada komponiste ir Latvijas Komponistu savienības biedre un no 2017. gada 31. janvāra līdz 2019.gada 12.februārim - tās valdes priekšsēdētāja. Laika posmā no 2015. līdz 2016.gadam komponiste darbojās Valsts Kultūrkapitāla fondā mūzikas un dejas mākslas ekspertu nozares komisijas sastāvā un 2016. - 2017.gada aprīlim - Valsts Kultūrkapitāla fonda ekspertu padomē.

Studijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācījās Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā[4] Romāna Šnē vijoļspēles klasē; vēlāk Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, kas 90. gadu cēlienā līdztekus politiskajām pārmaiņām pārdēvēta par Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmiju, profesora Ulda Sprūdža vijoļspēles klasē (mūzikas bakalaura grāds vijoles specialitātē); kā arī kompozīcijas klasē pie profesores Selgas Mences iegūts profesionālā bakalaura (2007.), profesionālā maģistra grāds mūzikā[novecojusi saite] un komponistes profesionālā kvalifikācija (2009.).

Paralēli mācībām kompozīcijas fakultātē - bagātināta orķestra mūziķes pieredze.

Meistarklases[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gadā aktīvi piedalījās Ano Peta improvizācijas meistarklasēs Rīgā. Papildinātas zināšanas un prasmes meistarklasēs kompozīcijā Česki Krumlov 2003 pie komponistiem Lasse Torensen, Helmut Oering; 2006.- Dundagas meistarklasēs pie komponistiem Klass Torstensson), Rolf Wallin un John Woolrich; 2006.- Meistarklases kompozīcijā un elektroakustiskajā mūzikā pie IRCAM komponistiem Yan Maresz, Mauro Lanza, pie somu komponista Veli–Matti Puumala; 2007.gada oktobrī, festivāla Arēna ietvaros - dalība starptautiskajās kompozīcijas meistarklasēs pie John Palmer kā arī pie Šveices komponista Wolfgang Heiniger; 2008.gada oktobrī festivāla Arēna ietvaros – papildinātas zināšanas pie Heinz Holliger.

Kopš 2011. gada ir vijoļspēles un kompozīcijas pedagogs Ādažu Mākslas un mūzikas skolā.

Par kameroperu "Sarkans" ( "RØD" , Nordnorsk Opera):

2009. gada 1.- 4.novembrim Norvēģijas pilsētā Bodø http://www.ballade.no/sak/urframforing-av-opera-i-bodo/ notika operas "Sarkans" 4 pirmizrādes diriģenta Peter Szilvay vadībā, atskaņoja Bodø Sinfonietta, libreta un teksta rediģētāji: Sissel Aarhaug, Elisabet Ljungar tulkojums norvēģu valodā: Ieva Bērziņa, libreta sākotnējā varianta autori - operas autore un Jānis Dumbris. Lomās: (Diana) Hildegunn Petersen, sopran; (Antoine) Helge Rønning, tenor; (Gerard) Andreas Landin, baryton; (Marco) Ståle Ytterli, baryton; (Ozzy) Fredrik Strid, tenor; (Faren) Håvard Stensvold, bassbaryton. Producente Sissel Aarhaug, režija / scenogrāfija Elisabet Ljungar, gaismu režijja Marianne Thallaug Wedset, horeogrāfija Pia M F Øien, kostīmu māksliniece Elin Fagerheim, grims Tove Solbakk, dejotāji Moving Art.

Kameroperas "Sarkans" pirmizrādes latviešu valodā kā koncertuzvedums izskanēja 2009.g.3 decembrī, JVLMA Lielajā zālē, diriģenta Aināra Rubiķa vadībā. Teksta autore rediģētajai latviešu versijai ir pati komponiste Anitra Tumševica. Lomās: Diāna - Laura Grecka, Antuā - Jānis Kurševs, Žerārs - Ingus Vanags, Marko - Agris Hartmanis, Ozzy - Rūdolfs Bērtiņš, Tēvs - Ints Teterovskis.

Pazīstamākie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kamersimfonija "Die Stimme" ("Balss") diriģenta Normunda Šnē vadībā, Sinfonietta Rīga Pirmatskaņojums – Lielajā ģildē 2013.gada 19.aprīlī. Viens no labākajiem skaņdarbiem.
  • Koncerts apskaņotam čellam ar pūšamo instrumentu orķestri "Saules mūzika", sacerēts 2010. gadā un pirmatskaņots Profesionālā pūtēju orķestra “Rīga” sezonas noslēguma koncertā 2012. gada 24. maijā Lielajā ģildē, solists Ēriks Kiršfelds[novecojusi saite], diriģents Mārtiņš Ozoliņš.
  • Savukārt koncerta "Saules mūzika" pārlikums apskaņotam čellam un kamerorķestrim, izskanēja 2017.gada 16.septembrī trešajā starptautiskajā festivālā "Čello Cēsis", solists Ēriks Kiršfelds, diriģents Artūrs Gailis, kamerorķestris Sinfonietta Rīga.
  • Skaņdarbs "L'air et la lumière" ("Gaiss un gaisma"), sākotnēji rakstīts 2010.gadā duetam Oneplusone, ( komponiste Anna Veismane (klavieres) un Timo Kinnunen (akordeons)[1] ), piedzīvojis daudzkārtējus pārlikumus. Pārlikumu alta flautai un klavierēm (Ilona Meija un Dzintra Ērliha) varēja dzirdēt Parīzē (France, in Grand Salon in Hotel les Invalides), flautai un klavierēm - Leipcigā (Schleiermacher and the Leipzig Wind Quintet play Vasks, Tumsevica, Smite, Dznenitis et al in Leipzig[5]). Vairākkārtīgi atskaņots ir pārlikums klarnetei in B un klavierēm, kā arī ir pārlikumi citiem instrumentiem.
  • "Blaze of Silence" ( "Klusuma mirdzums pūtēju orķestrim", 2006., pirmatskaņots 2006.gada novembrī, Somijā, diriģents Guntis Kumačevs), skanējis 2007.gadā ISCM World Music Days - (Visby, Sweden), diriģents Jan Risberg, Gotlands Brass Orchestra.
  • "Saules mūzika" koncerts čellam un pūtēju orķestrim, 2010
  • "Missa Brevis", (sakrāla mūzika[6]) jauktajam korim un pūtēju orķestrim, 2010., LU pūtēju orķestris, jaukatie kori “DeCoro” un “Austrums” , diriģents Jānis Puriņš.
  • "Opera diviem" (Opera for two) Sonāte vijolei un klavierēm, 2011. Pirmatskaņots 2013.gadā - "Spalvas vilcieni 2". Prof. Selgas Mences un viņas kompozīcijas klases studentu un absolventu kompozīciju koncertā, Madara Liepiņa (vijole) un Maira Leikarte (klavieres).
  • Pārlikums Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša emocionāli uzlādētajai kantātei „Dievs, Tava zeme deg!" tenoram, baritonam, jauktajam korim un pūtēju orķestrim; Nacionālā Opera, 2012.g.25.marts. Solisti: Rihards Mačanovskis, Viesturs Jansons, piedalās LNO koris un orķestris, pūtēju orķestris Rīga,, diriģents Aigars Meri. Režisore Elita Bukovska, Scenogrāfs Juris Salmanis, Kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, Gaismu māksliniece Sandra Bermaka,
  • 1.Kamersimfonija "BALSS" / "DIE STIMME"[7] Kamerorķestrim, 2012.
  • "Debess" Dziesma jauktajam korim - pirmatskaņojums koncertā Latvijas komponisti Latvijas simtgadē VAK "Latvija" un Māris Sirmais LNB Ziedoņa zālē, 2015
  • Divcēlienu baletopera "Valters", 2016. Baleta ainas tapušas agrāk: kā pirmais un pēdējais numurs baletoperā tika iekļauts 2014.gadā rakstītais instrumentālais darbs Starptautiskajam komponistu konkursam “WINDSTREAM  2014”, kas norisinajās J. S. Baha zīmē un bija viens no Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas projektiem 2014. gadā, pārinstrumentājot to operas orķestra sastāvam. Tika iekļautas arī divas daļas no sonātes vijolei un klavierēm "Opera diviem". kas tapa 2010.gadā. Otrā redakcija ietver teksta izmaiņas vokālajās partijās un jaunu instrumentāciju - kamerorķestrim.
  • "Saules mūzika" - pārlikums - koncerts apskaņotam čellam un simfoniskam orķestrim. Viens no labākajiem skaņdarbiem. 2017.gada 16.sept. Starptautiskajā festivālā “Čello Cēsis” Simfoniskās partitūras pirmatskaņojums Ērika Kiršfelda (čells), "Sinfonietta Rīga" izpildījumā skanēja Anitras Tumševicas “Saules mūzika”. Diriģents Artūrs Gailis.
  • 2.Kamersimfonija "SIGNS" kamerorķestrim, 2018. Sinfonia Concertante un diriģents Jānis Stafeckis, nominēts "Lielā Mūzikas balva 2018" nominācijā Gada jaundarbs.
  • Orģinālskaņdarbs pūtēju orķestrim "SVĒTKI", pirmatskaņots 2019.gada 2.decembrī XI Baltijas valstu pūtēju orķestru diriģentu un ansambļu vadītāju forumā latviešu mūzikas koncertā Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā, dir.J.Puriņš, LU pūtēju orķestris.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Nosaukti Dienas gada balvas kultūrā 2013 laureāti». diena.lv. 2014. gada 11. martā. Skatīts: 2019. gada 12. janvārī.
  2. «Urframføring av opera i Bodø». mic.no. Skatīts: 2019. gada 12. janvārī.
  3. «Lielajai mūzikas balvai par izcilu sniegumu gada garumā nominēts Mačanovskis, «Trio Palladio» un «Sinfonietta Rīga»». lsm.lv. 2019. gada 11. janvārī. Skatīts: 2019. gada 12. janvārī.
  4. «Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola – EDMV». edmv.lv (en-US). Skatīts: 2018-07-31.
  5. «Schleiermacher and the Leipzig Wind Quintet play Vasks, Tumsevica, Smite, Dznenitis et al in Leipzig - Schedule // - www.worldconcerthall.com». www.worldconcerthall.com (angļu). Skatīts: 2018-07-31.
  6. "Reliģiskā mūzika" (lv). Vikipēdija. 2019-01-31.
  7. LatvijasKoncerti (2013-03-26), Sinfonietta Rīga un sitaminstrumentālists Guntars Freibergs. Atjaunināts: 2018-07-31