Anna Bērzkalne
| ||||||||||||||
Anna Bērzkalne (dzimusi 1891. gada 15. janvārī, mirusi 1956. gada 1. martā), pseidonīms — A. Vītole,[1] bija latviešu folkloriste, pedagoģe. Latviešu folkloras krātuves dibinātāja. Dr. filoz. (1942).
Dzimusi zemnieka ģimenē.[1] No 1903. līdz 1908. gadam mācījusies Ata Ķeniņa privātģimnāzijā.[2] 1917. gadā absolvējusi Kazaņas Augstāko sieviešu kursu Vēstures un filoloģijas fakultātes Krievu filoloģijas nodaļu. 1925. gadā papildinājusi zināšanas Tartu Universitātē, Igaunijā, 1927. gadā — Dānijā.[3]
No 1920. līdz 1944. gadam strādājusi par skolotāju Rīgas 2. vidusskolā. 1924. gadā nodibinājusi Latviešu folkloras krātuvi, arī tās pirmā vadītāja (līdz 1929. gadam). No 1945. līdz 1950. gadam bijusi zinātniskā līdzstrādniece Latvijas Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūtā.[3]
Vairāki pētījumi par folkloru. Saņēmusi Krišjāņa Barona prēmiju par 1931. gadā sastādīto "Latvju dainu" garāko dziesmu tipu rādītāju.[3]
Mirusi 1956. gadā. Apglabāta Poruka kalniņā, Rīgas Meža kapos.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 79.–80. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
- ↑ «Anna Bērzkalne». Latviešu folkloras krātuve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2016. gada 7. janvārī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 638. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|