Antalja
| Antalja | |
|---|---|
| lielpilsēta | |
| Antalya | |
|
| |
  Antalja | |
| Koordinātas: 36°54′N 30°41′E / 36.900°N 30.683°EKoordinātas: 36°54′N 30°41′E / 36.900°N 30.683°E | |
| Valsts |
 Turcija |
| Reģions | Vidusjūras reģions |
| Ils | Antaljas ils |
| Administrācija | |
| • Mērs | Muhitins Bēdžeks (CHP) |
| Platība | |
| • Kopējā | 1 417 km2 |
| Augstums | 30 m |
| Iedzīvotāji (2018) | |
| • kopā | 2 426 356 |
| • blīvums | 753,8/km² |
| Laika josla | EET (UTC+2) |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) |
| Pasta indekss | 07x xx |
| Tālruņu kods | 0242 |
| Auto reģ. nr. kods | 07 |
| Mājaslapa | www.antalya-bld.gov.tr/en |
 Antalja Vikikrātuvē | |
.JPG)
Antalja, arī Antālija (turku: Antalya, agrāk saukta Adalija, grieķu: Αττάλεια, Attália) ir piektā lielākā Turcijas pilsēta (aiz Stambulas, Ankaras, Izmiras, Bursas) Vidusjūras piekrastē, Antaljas ila galvaspilsēta. Vecpilsēta atrodas uz klints, kuru ieskauj kalni. Antalja ir lielākais "Turcijas Rivjēras" kūrorts ar plašu pludmali.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Pilsēta nosaukta Pergamas valdnieka Atala II vārdā, kurš to nodibināja 159. gadā p.m.ē., 133. gadā p.m.ē. pilsētu pievienoja Romas impērijai. 74. gadā imperators Vespasiāns izveidoja Līkijas un Pamfīlijas provinci, kas no 125. gada bija senāta province. 129. gadā provinces galvaspilsētu Atāliju apmeklēja imperators Adriāns.[1] 141. gadā pilsētu satricināja postoša zemestrīce. Imperatora Diokletiāna laikā Atālija bija iekļauta Austrumu pretoriāņu prefektūrā (praefectura praetorio Orientis). No 330. gada Atālija bija Bizantijas impērijas provinces pilsēta un nozīmīgs kristietības centrs. Pilsētas ekonomiskā lejupslīde sākās pēc arābu uzbrukumiem 7.—8. gadsimtā. 1207. gadā Antāliju iekaroja seldžuki un 1391. gadā to pievienoja Osmaņu impērijai. Pēc Pirmā pasaules kara pilsētu no 1919. līdz 1921. gadam okupēja Itālija, bet 1921. gadā Antāliju ieņēma Turcijas armija Ataturka vadībā, kurš teicis, ka bez šaubām Antalja ir pasaulē skaistākā vieta.[2] 1970. gados uzsāka Antaljas tūrisma attīstības programmu.
Adriāna vārti (Üçkapılar, 2. gs.)
Pilsētas nocietinājumu mūri (2.-13. gs.)
Sargtornis (Hıdırlık Kulesi, 2.-8. gs.)
Romiešu templis (2. gs.), pārbūvēts par baznīcu (7. gs.) un par mošeju (Kesik Minare, 13. gs.)
Pulksteņa tornis (1901)
Vecpilsēta (Kaleiçi, 19. gs.)
.jpg)
Ģeogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Klimats
[labot | labot pirmkodu]Antaljas apvidus ir noslēgts no ziemeļu vēsajiem vējiem, un tam ir raksturīgs tipisks Vidusjūras klimats ar karstu, sausu vasaru un vidēji siltu un lietainu ziemu. Aptuveni 300 dienas gadā ir saulainas, jūras ūdens temperatūra nekad nenokrīt zemāk par 15 °C, un vasarā tas ir ap 29 °C. Jūlijā un augustā gaisa temperatūra ir ap 45 °C.
| Janv. | Febr. | Marts | Apr. | Maijs | Jūn. | Jūl. | Aug. | Sept. | Okt. | Nov. | Dec. | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| vidējā gaisa temperatūra °C | 10,6 | 11,1 | 12,8 | 16,1 | 20,6 | 27,9 | 30,6 | 29,8 | 25,0 | 20,9 | 16,4 | 12.2 |
| maks. gaisa temperatūra °C | 15,0 | 15,6 | 17,8 | 21,1 | 25,6 | 30,0 | 33,9 | 33,3 | 30,6 | 26,7 | 21,7 | 16,7 |
| maks. temperatūras rekords °C | 22,0 | 23,6 | 28,2 | 33,2 | 37,6 | 41,0 | 45,0 | 43,3 | 41,2 | 37,7 | 33,0 | 25,4 |
| min. gaisa temperatūra °C | 6,1 | 6,7 | 7,8 | 11,1 | 15,6 | 19,4 | 22,8 | 22,2 | 19,4 | 15,0 | 11,1 | 7,8 |
| min. gaisa temperatūras rekordi °C | -2,0 | -4,0 | -1,6 | 1,4 | 6,7 | 11,1 | 14,8 | 15,3 | 10,6 | 4,9 | 0,8 | -1,9 |
| vidēji stundas saulē | 149 | 185 | 223 | 255 | 326 | 366 | 397 | 375 | 321 | 267 | 198 | 158 |
| vidējā ūdens temperatūra | 17 | 17 | 17 | 18 | 21 | 24 | 27 | 28 | 27 | 25 | 22 | 19 |
Sadraudzības pilsētas
[labot | labot pirmkodu]Antaljai ir astoņas sadraudzības pilsētas:
Batjama, Izraēla
Čeboksari, Krievija- Kazaņa, Krievija
Nirnberga, Vācija- Rostova pie Donas, Krievija
Taldikorghana, Kazahstāna
Ostina, ASV
Gazimagusa (Famagusta), Ziemeļkipra
Antaljā dzimuši
[labot | labot pirmkodu]Alfabētiskā secībā:
- Džaferdžans Aksu, futbolists
- Džoškuns Gējens, kino aktieris
- Denizs Bajkals, Turcijas Republikāņu tautas partijas vadītājs
- Deniza Seki, popmūzikas dziedātāja
- Ēzgīrdžans Ēzdžans, futbolists
- Levents Jīksels, mūziķis, komponists un dziedātājs
- Mihaels Ataliatess, 11. gs. bizantiešu jurists
- Svētais Nikolajs, saukts arī Santa Klauss (Santa Claus), dzīvojis Miras ciemā
- Onats Kutlars, rakstnieks
- Rišti Rečbers, futbolists
- Sīmers Tilmačs, aktieris
- Tariks Akiltopu, arhitekts, vēsturnieks, dzejnieks un rakstnieks
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ A. Birley, Adriano. La biografía de un emperador que cambió el curso de la historia, Barcelona 1997, pp. 285-286.
- ↑ http://www.terra-anatolia.com/eng/turkey/antalya.htm Arhivēts 2007. gada 20. septembrī, Wayback Machine vietnē. accessed September 15, 2007
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Antalja.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
|
 | Šis ar Turciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |