Anthracaris
| Anthracaris | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Augstākie vēži (Malacostraca) |
| Virskārta | Perakarīdi (Peracarida) |
| Kārta | Pygocephalomorpha |
| Dzimta | Pygocephalidae |
| Ģints | Anthracaris |
Anthracaris ir Pygocephalomorpha kārtas un Pygocephalidae dzimtas izmirušu augstāko vēžu ģints. Šo ģinti 1962. gadā aprakstīja Harolds Kellijs Bruks, pamatojoties uz Fildinga Mīka un Amosa Vortena aprakstīto sugu Anthrapalaemon gracilis no Ilinoisas (ASV) karbona nogulumiem. Tās ir sīku vēžveidīgo formas, kas dzīvoja paleozojā, karbona perioda otrajā pusē, Ziemeļamerikā. Anthracaris ir monotipiska ģints, kuru pārstāv tikai viena suga Anthracaris gracilis.
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Karapakss ir ar aknu un kuņģa dzelkšņiem. Kakla rieva vidū strauji noliecas uz aizmuguri. Mātītēm uz pēdējā krūšu sternīta ir liela spermas uzglabāšanas kamera, bet oostegīti nav konstatēti. Anthracaris mutes orgānu izvietojums ir līdzīgs Mamayocaris jaskoskii, t.i. aiz lielām gnatopodveidīgām maksillām seko divas žokļkājas. Telsona pamatne ir plata; tā platums strauji samazinās sānu furkālo daivu piestiprināšanās vietās. Telsonam ir tikai viens furkālo daivu pāris.
Anthracaris, domājams, vairāk dzīvoja saldūdens fācijā, atšķirībā no Mamayocaris, kas vairāk apdzīvoja jūras fāciju.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Schram, Frederick R., The Mazon Creek caridoid Crustacea / Fieldiana. Geology ; v. 30, no. 2, Field Museum of Natural History, 1974. 29-30.lpp.