Antikosti
Antikosti | |
---|---|
Anticosti Island | |
Lašu zvejnieks pie Vilas upes Antikosti salā | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Sentlorensa līcis |
Koordinātas | 49°30′N 63°00′W / 49.500°N 63.000°WKoordinātas: 49°30′N 63°00′W / 49.500°N 63.000°W |
Platība | 7953,2 km² |
Garums | 217 km |
Platums | 48 km |
Augstākais kalns | 312 m |
Administrācija | |
Kanāda | |
Province | Kvebeka |
Lielākā pilsēta | Pormenjē |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 218 (2016) |
Blīvums | 0,03/km² |
Pamatiedzīvotāji | kanādieši |
Antikosti Vikikrātuvē |
Antikosti (franču: Île d'Anticosti, angļu: Anticosti Island, innu: Notiskuan, mikmaku: Natigôsteg) ir mazapdzīvota sala Kanādas dienvidaustrumos.[1] Administratīvi ietilpst Kvebekas provinces Kotnoras reģiona Minganas grāfistē, kur veido atsevišķu municipalitāti. Salā dzīvo tikai 218 iedzīvotāji (2016), no kuriem lielākā daļa — Pormenjē ciematā salas rietumu galā. Sala nereti tiek dēvēta par «Līča kapsētu» — tās krasta tuvumā ir vairāk kā 400 kuģu vraku.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sala izvietojusies Sentlorensa līča ziemeļrietumos iepretī Sentlorensas upes grīvai. 35 km platais Žaka Kartjē šaurums ziemeļos un 70 km platais Ongedo šaurums dienvidos to šķir no kontinenta krasta. Sala zema, tās augstākais punkts ir 312 m vjl. Daudz nelielu upju, zemienes pārpurvotas. Ainavā dominē taiga — aug kanādas egle, balzama baltegle un melnā egle.
Salā daudzveidīga dzīvnieku valsts. Sākotnēji salā mita septiņas vietējās zīdītāju sugas — rudā lapsa, Ziemeļamerikas upesūdrs, briežu pele, Amerikas cauna, Amerikas melnais lācis un divas sikspārņu sugas. Cauna un lācis mūsdienās salā ir izzuduši. Lai padarītu Antikosti par «mednieku paradīzi», kopš 1896. gada tur tika mēģināts introducēt 16 jaunas dzīvnieku sugas. Sešas no tām introducēt neizdevās (tostarp bizons, ziemeļbriedis, vapiti, ūdele un zivju cauna), bet 10 sugas salā tika veiksmīgi introducētas, no tām 6 zīdītāju sugas (tostarp baltastes briedis, alnis, bebrs, Amerikas baltais zaķis, ondatra), divas abinieku sugas un divas nemigrējošu putnu sugas (apkakles mežirbe un Kanādas rubenis). Vairākas no šīm sugām dabisko ienaidnieku trūkuma dēļ ievērojami savairojušās — baltastes briežu populācija tiek lēsta ap 160 000 īpatņu — ap 20 briežu uz km². Salu gadā apmeklā 3—4 tūkstoši mednieku un makšķernieku. Kopš 2001. gada salā izveidots Antikosti nacionālais parks 572 km² platībā.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēsturiski sala bija mikmaku un innu indiāņu apdzīvota teritorija. Salas innu nosaukums Notiskuan nozīmē ‘lāču medību vieta’, bet mikmaku Natigôsteg — ‘zeme tur priekšā’. 1534. gadā salu apmeklēja franču ceļotājs Žaks Kartjē un nodēvēja to Isle de l'Assomption — ‘Debesbraukšanas sala’ — tā tika atklāta Marijas debesbraukšanas dienā. Līdz 17. gadsimtam Kartjē dotais nosaukums bija zudis un dažādos avotos tika lietots mikmaku nosaukuma Natigôsteg izkropļoti varianti: Naticousti (1586), Antiscoti (1612), Antiscoty (1613), Enticosty (1625) un Antycosty (1632). No 1680. gada sala nonāca Francijas īpašumā un nostiprinājās tagadējais nosaukums.
Pirmie eiropiešu kolonisti salā ieradās 1681. gadā — sala tika nodota īpašumā Minganas arhipelāga senjoram Luī Žoljē, kura ģimene to pārvaldīja līdz 1763. gadam, kad sala tika pievienota Ņūfaundlendas kolonijai. 1774. gadā sala tika atdota atpakaļ Lejaskanādai, bet no 1809. līdz 1825. gadam atkal bija Ņūfaundlendas sastāvā. 1895. gadā salu par 125 000 dolāriem nopirka franču šokolādes rūpnieks Anrī Menjē, kurš uzbūvēja Pormenjē ciematu un attīstīja zivju un omāru pārstrādi, mežrūpniecību un izrakteņu ieguvi. Menjē arī uzsāka dzīvnieku sugu introducēšanu salā medību biznesa attīstīšanai. Menjē ģimenes īpašumā sala bija līdz 1926. gadam, kad tika pārdota meža un papīrrūpniecības kompānijai. 1974. gadā salu atpirka Kvebekas valdība un nodeva to Atpūtas, medību un zvejniecības ministrijas pārvaldībā, bet 1983. gadā tika izveidota vietējā pašvaldība. Mūsdienās attīstīts medību un ekoloģiskais tūrisms, kā arī mežrūpniecība.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 49. lpp.
- ↑ Parc national d'Anticosti
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Antikosti.
|