Zivju cauna

Zivju cauna; Martes pennanti (Erxleben, 1777)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta	Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta	Sermuļu virsdzimta (Musteloidea)
Dzimta	Sermuļu dzimta (Mustelidae)
Apakšdzimta	Sermuļu apakšdzimta (Mustelinae)
Ģints	Caunas (Martes)
Suga	Zivju cauna (Martes pennanti)
Izplatība
	Zivju cauna Vikikrātuvē

Zivju cauna (Martes pennanti) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes). Zivju caunu Amerikā sauc par "zvejnieku" (angļu: Fisher). Zivju caunas tuvākā radiniece ir Amerikas cauna, tikai tā ir mazāka par zivju caunu.

Zivju cauna dzīvo Ziemeļamerikas kontinenta ziemeļu daļā, un to var sastapt gan ASV, gan Kanādā.^[1] Vēsturiski tās izplatība bija daudz tālāk uz dienvidiem, bet intensīvo medību dēļ 19. gadsimtā tā tika izmedīta gandrīz pilnībā. Pateicoties medību aizliegumam, zivju caunas populācija atjaunojas, un dažos reģionos to jau uzskata par kaitīgu dzīvnieku.

Caunas nosaukums norāda uz to, ka šī cauna varētu pārtikt no zivīm, tomēr zivis un citus ūdens dzīvniekus cauna ēd reti. Kad Ziemeļamerikā ieradās ļaudis no Holandes, viņi ievēroja šīs caunas ārējo līdzību ar Eiropas meža sesku (Mustela putorius). Ieceļotāji nosauca caunu par "fitchet", kas holandiešu valodā nozīmē "nejauks". Franču valodā seska kažokādu sauc "fiche" vai "fichet".^[2] Vēlāk "fichet" kļuva par "fisher". Vietējie indiāņi zivju caunu sauc gan par "pekan", gan "cho", kas nozīmē "lielā cauna".

Vēsture

Savu latīnisko nosaukumu pennanti cauna ieguva par godu dabas pētniekam Tomasam Penanti, kurš aprakstīja zivju caunu 1771. gadā. Tomēr T. Penanti nebija pirmais zivju caunas novērotājs. Pirms viņa pētnieks Bufons 1765. gadā aprakstīja zivju caunu ar indiāņu nosaukumu "pekan". Penants, saukdams zivju caunu par "fisher", uzskatīja, ka Bufona aprakstītais dzīvnieks ir cita suga. Tikai pēc 80 gadiem Adabons (angļu: Audubon) saprata, ka abas aprakstītās sugas ir viens un tas pats dzīvnieks, un klasificēja zivju caunu kā sermuļu ģints (Mustela) dzīvnieku. Tikai 1959. gadā E.M. Hagmeiers klasificēja zivju caunu kā caunu ģintij (Martes) piederīgu dzīvnieku.^[2] Caunu ģints no sermuļu ģints atšķiras ar to, ka caunām ir 4 priekšdzerokļi uz augšžokļa un apakšžokļa, bet sermuļiem ir tikai trīs priekšdzerokļi.

Dabas pētnieks Goldmans 1935. gadā zivju caunai izdalīja 3 pasugas: Martes pennanti columbiana, Martes pennanti pacifica un Martes pennanti pennanti. Tomēr vēlākos gados zinātnieki apšaubīja šo pasugu eksistenci. Hagmeiers 1959. gadā nonāca pie slēdziena, ka zivju caunai nav pasugu. Tomēr arī mūsdienās laiku pa laikam atsākas diskusijas par zivju caunas pasugām, lai gan oficiāli tādas netiek atzītas.

Evolūcija

Ir pierādījumi, ka zivju caunas priekšteči Ziemeļamerikā ir ieradušies no Āzijas pliocēna laikā. Āzijas austrumos ir atrastas divu izmirušu caunu sugu fosilijas Martes palaeosinensis un Martes anderssoni. Toties aizvēsturiskā zivju caunas tiešā priekšteča Martes divuliana kauli ir atrasti tikai Ziemeļamerikā. Ir pierādīta ģenētiskā sakarība starp Martes divuliana un Āzijā atrastajām fosilijām. Šī ģenētiskā pēctecība pierāda, ka zivju caunas priekšteči ir migrējuši no Āzijas. Senākie zivju caunas (Martes pennanti) kauli pieder vēlajam pleistocēnam. Starp pleistocēna zivju caunu un mūsdienu zivju caunu nav lielas ģenētiskas atšķirības. Zivju caunu fosiliju atradumi liecina, ka kādreiz zivju caunas ir dzīvojušas krietni plašākā teritorijā virzienā uz dienvidiem.

Izskats

Zivju cauna ir lielākais dzīvnieks caunu ģintī (Martes). Tās ķermenis ir slaids, garš ar īsām kājām. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Tēviņu ķermeņa garums ir 90—120 cm, svars 3,5—5 kg. Mātītes ķermeņa garums ir 75—95 cm, svars 2—2,5 kg.^[3] Vislielākais datētais zivju caunas tēviņš svēra 9 kg.^[2] Galvas forma ir saplacināta un trīsstūraina ar smailu purniņu, ausis nelielas, noapaļotas.

Zivju caunas kažoks ziemā ir biezāks, bet vasarā plānāks, kažoks ir atšķirīgs arī tēviņiem un mātītēm. Tēviņa kažoka matojums ir rupjāks un stingrāks. Ziemā zivju caunas kažoka matojums ir blīvs un garš. Matojuma garums uz krūtīm ir 30 mm, bet uz muguras 70 mm. Kažoka krāsa variē no tumši brūnas līdz melnai. Uz sejas un pleciem matojumam var būt zeltains vai sudrabains tonējums, tā kā akotmats ir trīskrāsains. Pavilna zivju caunai ir brūna, bet šur un tur pavilnai ir laukumi baltā vai dzelganā krāsā. Vasarā kažoka krāsa kļūst gaišāka un arī variācijas tonim pieaug.

Zivju caunai gan priekšķepām, gan pakaļķepām ir 5 pirksti ar ievelkamiem nagiem. Pēdas ir lielas un platas, kas ļauj ziemas laikā caunām pārvietoties pa sniega virsu. Pakaļkāju pēdu spilventiņi ir apauguši ar raupju, elastīgu matojumu. Zivju caunai ir ļoti kustīgas kāju locītavas. Pakaļkājas lecamajā locītavā var pagriezties par 180 grādiem, ļaujot zivju caunai veikli manevrēt no zara uz zaru un kāpt pa koka stumbru uz leju ar galvu pa priekšu.

Uzvedība

Zivju caunas kļūst aktīvas, iestājoties tumsai. Tās ir vientuļnieces un savā starpā kontaktē tikai riesta laikā. Tēviņi šajā laikā kļūst ļoti aktīvi. Mātītes grūsnības periodā kļūst mazāk aktīvas, pēc mazuļu dzimšanas to aktivitāte lēnām atjaunojas.

Barība

Zivju cauna medī vienlīdz veikli gan kokos, gan uz zemes. Par spīti savam nosaukumam zivju cauna zivis ēd ļoti reti. Tā ir visēdāja tāpat kā citas caunas un medī jebko, ko var nomedīt. Zivju caunas pamatbarība ir zaķi un dzeloņcūkas, bet medīti tiek arī grauzēji, putni, kukaiņi un dažādi sīki citi dzīvnieki. Tā kā zivju cauna medī vientanē, tad, izvēloties medījumu, galvenais kritērijs ir upura lielums. Zivju cauna neatsakās no maitas gaļas, kā arī labprāt ēd ogas, riekstus un medu. Zinātnieki, izpētot zivju caunu kuņģa saturu, secināja, ka zivju caunas ne tik reti ēd aļņa un brieža gaļu, kas liecina par to, ka zivju cauna notiesā lielo plēsēju pārpalikumus. Reizēm zivju cauna ielavās vistu audzētavās, kur var nogalināt lielu daudzumu vistu.

Zivju cauna ir viens no retajiem plēsējiem, kas izseko un nomedī dzeloņcūkas. Amerikas stāstos par dzīvniekiem ir rakstīts, ka cauna apveļ dzeloņcūku uz muguras un izēd to no vēdera puses "kā meloni".^[4] Ilgu laiku to uzskatīja par mītu, līdz pētnieki novēroja zivju caunas dzeloņcūkas medības dabā; zivju cauna neatlaidīgi uzbrūk dzeloņcūkai no sejas puses, un apmēram pēc pusstundas upuris ir nogalināts.

Zivju cauna ļoti reti uzbrūk cilvēkam,^[5] bet tā var nomedīt kaķus un suņus.^[6] Bet arī tas nenotiek bieži, 1979. gadā izpētot noķerto zivju caunu kuņģu saturus, atklājās, ka tikai viena zivju cauna bija nomedījusi kaķi no vairāk kā 1000 pārbaudītajiem dzīvniekiem.^[7]

Vairošanās

Zivju caunas dzimumbriedumu sasniedz apmēram gada vecumā. Riesta laiks tām ir martā, aprīlī. Tā kā zivju caunai ir embrioniskā diapauze, tad embrija attīstība tiek atlikta, un mazuļi dzimst pēc 10 mēnešiem nākamā gada februārī, lai gan patiesā grūsnība ilgst 50 dienas. Māte veca koka dobumā iekārto migu mazuļiem. Piedzimst 1—6 akli, bezpalīdzīgi mazuļi. Tie ir daļēji segti ar matojumu. Pēc 3 nedēļām mazuļi sāk rāpot, un pēc 7 nedēļām tiem atveras acis. Toties pēc 8 nedēļām tie spēj uzkāpt kokā. Māte mazuļus zīda tikai ar pienu 8—10 nedēļas, pēc tam tos sāk piebarot ar gaļu. Piecu mēnešu vecumā jaunās zivju caunas pamet ģimeni. Zivju cauna savvaļā dzīvo līdz 7 gadiem.^[8]

Atsauces

↑ «Martes pennanti (Fisher)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 17. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 20. februārī.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 Powell. R.A. (1981). Martes Pennanti. Mammalian Species. The American Society of Mammologists. 156:1-6.
↑ ADW: Martes pennanti: Information
↑ Fishering — High Country News
↑ Fisher Cat Attacks Child at Bus StopFisher Cat Screech | Fisher Cat Screech
↑ «Weasel-like fishers rebound; backyard pets become prey | The San Diego Union-Tribune». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 20. februārī.
↑ Fisher- NH Fish and wildlife
↑ Fisher — Defenders of Wildlife

Ārējās saites

[1] «Martes pennanti (Fisher)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 17. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 20. februārī.

[po-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 Powell. R.A. (1981). Martes Pennanti. Mammalian Species. The American Society of Mammologists. 156:1-6.

[3] ADW: Martes pennanti: Information

[4] Fishering — High Country News

[5] Fisher Cat Attacks Child at Bus StopFisher Cat Screech | Fisher Cat Screech

[6] «Weasel-like fishers rebound; backyard pets become prey | The San Diego Union-Tribune». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 20. februārī.

[7] Fisher- NH Fish and wildlife

[8] Fisher — Defenders of Wildlife

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]