Pāriet uz saturu

Apakšmute

Vikipēdijas lapa
Apakšmute
Chondrostoma (Linnaeus, 1758)
Apakšmute
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KārtaKarpveidīgās (Cypriniformes)
DzimtaSapalu dzimta (Leuciscidae)
ĢintsApakšmutes (Chondrostoma)
SugaApakšmute (Chondrostoma nasus)
Apakšmute Vikikrātuvē

Apakšmute (Chondrostoma nasus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropas upju baseinos.[1][2]

Apakšmute sastopama Baltijas jūras upju baseinā (Nemunas, Oderas un Vislas baseinos), Melnās jūras (Donavas, Dņestras, Dienvidbugas un Dņepras baseinos) un Ziemeļu jūras dienvidos (uz rietumiem līdz Māsas upei). Apakšmute mājo arī Ronā, Luārā, Ēro, Sēnā un Sočā.[1][2]

Latvijā līdz šim nav konstatēta (oficiāli), lai gan sastopama Lietuvā un Baltkrievijā, ar kurām Latvijai ir kopēji vairāki lielo upju baseini. Baltkrievijā apakšmute ir parasta zivs, bet Lietuvā reta, kur tā sastopama Nemunas baseinā un uz rietumiem no tā.[3]

Apakšmute ir vidēji liela saldūdens zivs. Tās garums var sasniegt 56 cm, svars 1,6 kg,[2][3][4] lai gan parasti tā ir 25—40 cm gara un sver līdz 0,3—0,4 kg.[2][4] Ķermenis apakšmutei ir slaids, šķērsgriezumā ieapaļš.[3] Mute vērsta uz leju, apakšlūpa asa, klāta ar ragveida plāksnītēm.[3][4] Mugura metāliski zaļganpelēka vai zilganpelēka, sāni un vēders sudrabaini vai dzeltenīgi. Krūšu spuras, vēdera spuras, anālā spura un astes spura dzeltenīgas vai sarkanīgas. Anālajā spurā mazāk staru nekā vimbai. Rīkles zobi vienā rindā.[3] Sānu līnijā 52—66 zvīņas (visbiežāk 60—63),[2] parasti vairāk zvīņu nekā baltajam sapalam. Pirms nārsta tēviņiem uz galvas izveidojas nārsta kārpiņas, un tā ķermeņa krāsa kļūst intensīvākas, mutes kaktiņos, uz žaunu vākiem un pie krūšu spuru pamatnes veidojas oranži plankumi, bet uz muguras melni punktiņi.[3][4]

Uzvedība un barība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apakšmute parasti sastopama lielu upju vidustecēs, seklās vietās (0,5—1,7 m[4]) ar akmeņainu vai grantainu gultni un ar ātru vai vidēji ātru straumi.[1][2][3] Ļoti kustīga zivs, uzturas baros pēc iespējas tuvāk gultnei, uz ziemošanu koncentrējoties dziļākās bedrēs upju lejtecēs.[1][3][4] Apakšmute necieš iztaisnotas (bagarētas) upes.[4] Barojas ar zooplanktonu un perifitonu, ar aso apakšlūpu skrubinot detrītu un kramaļģes.[1][2][4]

Dzimumgatavību apakšmute sasniedz 3—5 gadu vecumā, sasniedzot 18—20 cm garumu.[2][4] Ir novērota vairāku desmitu kilometru migrācija uz nārsta vietām. Nārsto no marta līdz maijam, kad ūdens temperatūra sasniedz 12° C.[1] Nārstošana notiek seklās vietās ar ātru straumi un grantainu gultni. Pirmie, lielos baros, ierodas tēviņi, katrs no tiem nodibina nelielu teritoriju. Mātīte nērš lipīgus ikrus grantī izveidotā iedobē.[1] Auglība 1,5—12 tūkst. ikru.[4] To attīstība notiek līdz 2 nedēļām, atkarībā no ūdens siltuma. Kāpuri un mazuļi dzīvo ļoti seklos upju krastos. Kāpuri ūdens virsmas tuvumā, bet paaugušies, tie sāk baroties uz gultnes. Veiksmīgs nārsts ir saistāms ar siltu pavasari, bagātīgi pieejamiem, sekliem upju krastiem, bet ne pārplūdušām upēm, kuru palu ūdeņi ātri notek un izzūd. Kāpuri un mazuļi barojas ar maziem bezmugurkaulniekiem.[1] Apakšmute var sasniegt 12—18 gadu vecumu.[1][3]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]