Vimba
- Šis raksts ir par zivi. Par citām jēdziena vimba nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Vimba Vimba (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kārta | Karpveidīgās (Cypriniformes) |
| Dzimta | Sapalu dzimta (Leuciscidae) |
| Ģints | Vimbas (Vimba) |
| Suga | Vimba (Vimba vimba) |
| Sinonīmi | |
| |
 Vimba Vikikrātuvē | |
Vimba (Vimba vimba) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) zivs, kas, lai arī mājo upēs, tomēr galvenokārt uzturas jūrā, upju grīvās un to tuvumā, nārstot dodas upēs, daudzus kilometrus uz augšu pret straumi. Tā sastopama Eiropā un Rietumāzijā.[1]
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vimba mājo Baltijas, Ziemeļu, Marmora, Melnās un Kaspijas jūrās un to upju baseinos. Zviedrijā un Somijā sastopama līdz 63° ziemeļu paralēlei. Marmora jūras baseinā tā mājo uz dienvidiem līdz Menderesai un Egirdira ezeram, bet uz austrumiem līdz Kizilirmakas baseinam.[1] Vimba ir kādreiz dzīvojusi arī Krimā, bet mūsdienās Krimas upēs izmirusi. Introducēta Reinā.[1]
Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā vimba sastopama atklātās jūras un Rīgas līča piekrastēs, jūrā tieši ietekošās upēs un to pietekās, kā arī piejūras ezeros. Vismaz kopš 1970. gada tiek mākslīgi pavairota. Vimba ir ielaista arī Pļaviņu un Rīgas ūdenskrātuvēs.[2] Baltijas reģionā nozvejo apmēram 150 t vimbu, Latvijā 50—100 t gadā. Upēs makšķernieku lomos vimba galvenokārt ir pavasarī, pārējos gadalaikos retāk.[2]
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vimba ir vidēji liela zivs, kuras garums var sasniegt 60 cm, svars 3,6 kg, lai gan visbiežāk tās garums ir ap 20 cm.[1][2] Latvijā vimba ir līdz 50 cm garumam un sver ne vairāk par 1,5 kg.[2] Tās ķermenis ir samērā slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute vērsta uz leju. Mugura zilganpelēka, sāni un vēders sudrabains. Krūšu spuras, vēdera spuras un anālā spura pie pamatnes dzeltenīga, pirms nārsta kļūst sarkanīga.[2] Pirms nārsta tēviņiem uz galvas izveidojas arī nārsta kārpiņas un vēders reizēm kļūst koši oranžīgs.[2][3] Abiem dzimumiem mugura kļūst gandrīz melna, bet sāni dzeltenīgi.[3] Salīdzinot ar citām karpu dzimtas zivīm, vimbai ir smalkas zvīņas, un gar sāna līniju tās ir apmēram 57—63. Acu varavīksnenes dzeltenas.[3] Rīkles zobi vienā rindā.[2]
Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vimbai līdzīgs ir plaudis, ar kuru vimba kādreiz tika klasificēta vienā ģintī. Abām sugām ir gara anālā spura, bet plauža ķermenis ir plakanāks, mugura augstāk izcelta. Vimbai līdzīga ir arī salate jeb meža vimba, bet vimbas mute ir daudz mazāka un atrodas zem samērā izteikta, noapaļota purna. Toties salatei mute ir liela, apakšžoklim izlienot uz priekšu. Purna daļa vimbai ir līdzīga ar sīgu, bet vimbai nav tauku spuras, kas ir sīgai.[3]
Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vimbai ir populācijas, kas dzīvo tikai saldūdenī, tomēr lielākā daļa mājo viegli sāļos ūdeņos un saldūdenī tikai nārsto. Tā uzturas nelielos baros gar jūras krastu, lielās un vidēji lielās upēs.[1] Daļa jūrā dzīvojošo vimbu upju lejtecēs ienāk jau rudenī un tur pārziemo, bet citas ienāk upēs tikai pavasarī. Pēc nārsta atgriežas jūrā. Vairums mazuļu uzturas upēs vienu gadu, bet daļa divus gadus. Vimbai ir novērota līdz 865 km tāla migrācija, tās pārvietošanās ātrums ir 25 km diennaktī.[2] Vimba barojas galvenokārt ar dažādiem bezmugurkaulniekiem (moluskiem un kukaiņu kāpuriem) un zooplanktonu, kuru vimba uzlasa no grunts.[1][2]
Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimumgatavība vimbai iestājas 2—11 gadu vecumā, sasniedzot 12—31 cm garumu. Latvijā tā nobriest 5—7 gadu vecumā.[2] Vimba jūru pamet maijā vai jūnijā, kad ūdens sasniedz 10—30°C, un dodas pa upēm uz augšu, lai nārstotu seklās un ātri plūstošās upēs ar akmeņainu grunti un nedaudz augiem.[1][2] Tēviņš nārsta vajadzībām izveido nelielas iedobes, kurās mātīte iznērš ikrus.[3] Auglība 9—300 tūkst. ikru, raksturīgs porciju nārsts 2—3 piegājienos ar 11—20 dienu starplaiku. Kopējais nārsta ilgums 16—83 dienas. Parasti ar vienu mātīti nārsto 2—5 tēviņi. Ikri sākumā pielīp pie akmeņiem, oļiem, augiem un cita substrāta, bet pēc neilga laika nobirst uz grunts, to attīstība ilgst 2—10 dienas, atkarībā no ūdens siltuma.[2] Vimba var sasniegt 17 gadu vecumu.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 FishBase: Vimba vimba (Linnaeus, 1758) Vimba bream
- ↑ 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 2,11 2,12 «Latvijas Daba: Vimba». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 29. janvārī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «NatureGate: Vimba». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 26. janvārī. Skatīts: 2017. gada 29. janvārī.