Jānis Apals
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Jānis Apals (1930—2011) bija latviešu vēsturnieks un arheologs. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors. Viens no pirmajiem arheologiem Latvijā, kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, Latvijas zemūdens arheoloģijas pamatlicējs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1930. gada 17. septembrī Rīgā. Bērnību pavadīja Ezeres pagastā kur arī ieguvis pirmo izglītību. Mācības turpināja Liepājas pedagoģiskajā skolā, kur vēstures skolotājs tolaik bija arheologs Pēteris Stepiņš.
1951. gadā uzsāka studijas LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē, kuru absolvēja 1956. gadā. Strādāja par skolotāju Rīgas celtniecības tehnikumā, kur nodibināja akvalangistu pulciņu. Aktīvā aizraušanās ar zemūdens sportu veicina Jāni Apalu pievērst uzmanību Latvijas ezeriem un pārbaudīt daudzo teiku par tajos nogrimušajām pilīm patiesīgumu.
1959. gadā Salu ezerā viņam pirmo reizi izdevās atklāt ezermītnes paliekas. Jauno atklājumu padziļinātai izpētei Jānis Apals sāka strādāt Latvijas vēstures institūtā. Turpmākajos gados, apzinot vairāk nekā 100 Latvijas ezeru, viņš atklāja kopumā desmit ezermītnes un izveidoja pavisam jaunu arheoloģisko pieminekļu kategoriju.
Jāņa Apala lielākais ieguldījums bija Āraišu ezermītnes arheoloģiskajā izpētē, kas ilga desmit sezonas un tās rezultātā objekts tika izpētīts gandrīz pilnībā. Izrakumos iegūtā informācija tika izmantota Āraišu ezermītnes rekonstrukcijas projekta izstrādē 1980. gados. Apala vadībā jau 1981. gadā tika rekonstruēta pirmā 9. gadsimta latgaļu koka ēka, bet pilnībā projekts tika realizēts 1990. gados, kad arī tika izveidots Āraišu arheoloģiskais muzejparks.
Apals uzsāka un ilgstoši vadīja arī arheoloģiskos izrakumus Cēsu viduslaiku pilī. Vairāku pētījumu un publikāciju autors. Jāņa Apala pēdējā darba vieta bija Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Viņa dēls ir latviešu diplomāts un vēsturnieks Gints Apals.
Miris 2011. gada 21. februārī.
Apbalvojumi un pagodinājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordenis
- Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Biogrāfija Arhivēts 2015. gada 25. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
|