Jānis Apals

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jānis Apals
Jānis Apals
Personīgā informācija
Dzimis 1930. gada 17. septembrī
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 2011. gada 21. februārī (80 gadi)
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Zigrīda Apala
Zinātniskā darbība
Zinātne Arheoloģija
Alma mater Latvijas Universitāte
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis

Jānis Apals (1930—2011) bija latviešu vēsturnieks un arheologs. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, triju zvaigžņu ordeņa kavalieris un Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts. Jānis Apals ir zināms kā viens no pirmajiem arheologiem Latvijā, kas savā darbā izmantojis eksperimentālās arheoloģijas metodes kā arī viens no Latvijas zemūdens arheoloģijas pamatlicējiem.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Apals ir dzimis 1930. gada 17. septembrī Rīgā. Bērnību pavadīja Ezeres pagastā kur arī ieguvis pirmo izglītību. Mācības turpināja Liepājas pedagoģiskajā skolā, kur vēstures skolotājs tolaik bija arheologs Pēteris Stepiņš.

1951. gadā uzsāka studijas LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē, kuru absolvēja 1956. gadā. Strādāja par skolotāju Rīgas celtniecības tehnikumā kur nodibināja akvalangistu pulciņu. Aktīvā aizraušanās ar zemūdens sportu veicina Jāni Apalu pievērst uzmanību Latvijas ezeriem un pārbaudīt daudzo teiku par tajos nogrimušajām pilīm patiesīgumu.

1959. gadā Praulienas Salu ezerā viņam pirmo reizi izdevās atklāt ezermītnes paliekas. Jauno atklājumu padziļinātai izpētei Jānis Apals sāka strādāt Latvijas vēstures institūtā. Turpmākajos gados, apzinot vairāk nekā 100 Latvijas ezeru, viņš atklāja kopumā desmit ezermītnes un izveidoja pavisam jaunu arheoloģisko pieminekļu kategoriju.

Jāņa Apala lielākais ieguldījums bija Āraišu ezermītnes arheoloģiskajā izpētē, kas ilga desmit sezonas un tās rezultātā objekts tika izpētīts gandrīz pilnībā. Izrakumos iegūtā informācija tika izmantota Āraišu ezermītnes rekonstrukcijas projekta izstrādē 1980. gados. Apala vadībā jau 1981. gadā tika rekonstruēta pirmā 9. gadsimta latgaļu koka ēka, bet pilnībā projekts tika realizēts 1990.gados, kad arī tika izveidots Āraišu arheoloģiskais muzejparks.

Apals uzsāka un ilgstoši vadīja arī arheoloģiskos izrakumus Cēsu viduslaiku pilī. Vairāku pētījumu un publikāciju autors. Jāņa Apala pēdējā darba vieta bija Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Miris 2011. gada 21. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]