Āraišu ezerpils

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Āraišu ezerpils no gaisa

Āraišu ezerpils bija no 9. līdz 10. gadsimtam apdzīvota nocietināta latgaļu apmetne uz Āraišu ezera salas. Arheologa Jāņa Apala vadībā Āraišu ezerpils ir daļēji rekonstruēta un ir viens no populārākajiem arheoloģiskā tūrisma objektiem Latvijā. 1983. gadā tika izveidots Āraišu arheoloģiskais parks, kurā ietilpst arī Āraišu pilsdrupas, kā arī akmens un bronzas laikmeta mājokļu rekonstrukcijas Meitu salā.

Atrašanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āraišu arheoloģiskais parks atrodas Amatas novadā, pie Āraišu ezera, aptuveni 7 km no Cēsīm, netālu no Vidzemes šosejas, 3 km no Cēsu pagrieziena.

Teikas par nogrimušo pili[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu teikas vēstīja, ka vietā, kur tagad atrodoties maza saliņa, Āraišu ezerā esot nogrimusi pils un skaidrā laikā Āraišu ezera dibenā varot redzēt pils paliekas. Zvejnieki vairījušies zvejot salas tuvumā, jo uz senajiem koka pāļiem ķeroties tīkli.

Arheoloģisko izrakumu vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1876.gadā Cēsu grāfs Jakobs Kārlis Georgs fon Zīverss izdarīja pirmos izrakumus ezera salā, kur konstatēja piecas vai sešas apbūves kārtas, atrada senlietas,[1] taču izrakumu apstākļi bija ļoti neērti — izrakumu laukumos nemitīgi plūda iekšā ūdens, kas nemitīgi bija jāizsmeļ. Pēc Zīversa aicinājuma 1877. gada vasarā Āraišos no Berlīnes ieradās profesors Rūdolfs Virhovs. Viņš apskatīja ezera saliņu un lika tās vidū izdarīt nelielu zondējuma rakumu. Pēc atrasto koku apskates viņš secināja, ka Āraišu ezera celtne uzskatāma par dzelzs laikmeta pāļu būvi.[2]

Pamatīgāk sala izpētīta 1965.—1969. un 1975.—1979. gadā, kad izrakumus vadīja arheologs Jānis Apals. Izrakumos tika atrastas 5 apbūves, kas pastāvējušas apmēram 15—20 gadus katra.[3]

2012. gada jūlijā starptautiska Eiropas projekta "Ecology of Crusading" ("Krusta karu ekoloģija") ietvaros tika veikta arheoloģiskā izpēte Āraišu ordeņa pils priekšpilī un Āraišu ezera krastā arheologa Artūra Tomsona vadībā. Laukumā ezera krastā dzelzs laikmeta ezerpilij sinhronu apdzīvotību konstatēt neizdevās. Iegūtās arheoloģiskās liecības pamatā saistāmas ar Livonijas ordeņa pils pastāvēšanas laiku.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. SIEVERS, K.G. "Pfahlbau im Arrasch-See (Lievland)". Verhandlungen der Berliner Gesellschaft für Anthropologie, Ethnologie und Urgeschichte (1876)
  2. VIRCHOV, R. "Pfahlbau vom Arrasch-See". Zeitschrift für Ethnologie (1877)
  3. Apals J. Āraišu ezerpils. Historiogrāfisks apskats. Latvijas Vēstures institūta žurnāls. 1999. Nr.4., 27.—47.lpp.

Koordinātas: 57°15′5″N 25°16′58″E / 57.25139°N 25.28278°E / 57.25139; 25.28278

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]