Pāriet uz saturu

Apdziru dzimta

Vikipēdijas lapa
Apdziru dzimta
Huperziaceae
Spožā apdzira (Huperzia lucidula)
Spožā apdzira (Huperzia lucidula)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
ApakšvalstsPaparžaugi (Pteridophytes)
NodalījumsStaipekņu nodalījums (Lycopodiophyta)
KlaseStaipekņu klase (Lycopodiopsida)
RindaStaipekņu rinda (Lycopodiales)
DzimtaApdziru dzimta (Huperziaceae)
Apdziru dzimta Vikikrātuvē

Apdziru dzimtas (latīņu: Huperziaceae) augi ietilpst staipekņu nodalījumā (Lycopodiophyta), kas evolucionāri ir viens no vecākajiem un primitīvākajiem augu valstī (Plantae). Dažādos informācijas avotos apdziras tiek klasificētas gan kā staipekņu rindas (Lycopodiales) staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augi, gan izdalītas patstāvīgā apdziru dzimtā. Apkopojot filoģenētiskos pētījumus, starptautiska botāniķu sistemātiķu grupa Pteridophyte Phylogeny Group (PPG) panāca vienošanos par paparžaugu iedalījumu, kuru publicēja 2016. gadā ar nosaukumu PPG I. Pēc PPG I sistēmas staipekņu dzimtā (Lycopodiaceae) ietilpst apdziru apakšdzimta (Huperzioideae) ar trim ģintīm un 276 sugām.[1] Apstiprināto sugu nosaukumu un to sinonīmu saraksts atjaunots 2024. gada janvārī.[2]

Latvijā aug tikai viena suga — apdzira (Huperzia selago).[3]

Apdziru dzimtas augi ir daudzgadīgi, tumšzaļi, retāk dzeltenzaļi lakstaugi.[4] Apdzirām, atšķirībā no citiem staipekņiem, ir pacili, nevis guloši stumbri, un to sporangiji attīstās lapiņu žāklēs, nevis norobežotās sporangiju kopās — vālītēs.[4] Apdziru ģints (Huperzia) un pundurstaipekņu ģints (Phylloglossum) pārstāvji aug uz zemes, toties tropu apdziras pamatā ir epifīti augi, kuri aug un balstās uz citu augu stumbriem un zariem, bet nav to parazīti.

Pēc PPG I sistēmas:[1]

  1. 1,0 1,1 PPG I (2016) "A community-derived classification for extant lycophytes and ferns". Journal of Systematics and Evolution. 54 (6): 563–603.
  2. Hassler, Michael "Lycopodium", World Ferns. Synonymic Checklist and Distribution of Ferns and Lycophytes of the World. Skatīts: 2024.01.10.
  3. N. Priedītis Enciklopēdija Latvijas augi. Rīga : Gandrs, 2014. 44. lpp. ISBN 978-9934-8015-2-5
  4. 4,0 4,1 «Staipekņu nodalījums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 29. septembrī. Skatīts: 2010. gada 19. martā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]