Staipekņu nodalījums
| Staipekņu nodalījums Lycopodiophyta | |
|---|---|
 Vālīšu staipeknis (Lycopodium clavatum) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Apakšvalsts | Sporaugi (Pteridophytes) |
| Nodalījums | Staipekņu nodalījums (Lycopodiophyta) |
| Iedalījums | |
| |
 Staipekņu nodalījums Vikikrātuvē | |
Staipekņu nodalījums (Lycopodiophyta) ir viens no diviem sporaugu (Pteridophytes) nodalījumiem.
Staipekņu nodalījuma augi ir vieni no vecākajiem un primitīvākajiem vaskulārajiem augiem. Daži no tiem ir visprimitīvākie augstākie augi. Staipekņu nodalījuma sporaugi auga jau pirms 410 miljoniem gadu. Staipekņu nodalījumā ir apmēram 1200 mūsdienās augošu augu sugu.[1]
Tie visi vairojas ar sporām, bet staipekņu un apdziru dzimtas augiem attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze sporofīts, uz kura attīstās sporangiji ar sporām. No sporām, pēc to izsēšanās, meža trūdu kārtā attīstās dzimumpaaudze gametofīts, ko sauc par pirmdīgli. Tā attīstība saistīta ar mikorizas sēni, kura pirmdīglī ieviešas jau agrā attīstības stadijā.[2]
No staipekņu nodalījuma Latvijā sastopami staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae), apdziru dzimtas (Huperziaceae) un ezereņu dzimtas (Isoétaceae) augi.[2]
Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Staipekņu nodalījums (Lycopodiophyta)
- klase Ezereņu klase (Isoetopsida)
- klase Staipekņu klase (Lycopodiopsida)
- † klase Zosterophyllopsida
† izmirusi augu grupa
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Callow, R. S.; Cook, Laurence Martin (1999). Genetic and evolutionary diversity: the sport of nature. Cheltenham: S. Thornes. ISBN 0-7487-4336-7.
- ↑ 2,0 2,1 Staipekņu nodalījums