Apollona templis (Sirakūzas)
| Apollona templis | |
|---|---|
| Tempio di Apollo | |
 Apollona templis | |
 | |
| Vispārīga informācija | |
| Tips | Templis |
| Arhitektūras stils | Doriskais |
| Atrašanās vieta |
Sirakūzas,  Itālija |
| Koordinātas | 37°03′50″N 15°17′35″E / 37.063889°N 15.293056°EKoordinātas: 37°03′50″N 15°17′35″E / 37.063889°N 15.293056°E |
| Būvniecības sākums | ap 565. gadu pr.Kr. |
Apollona templis (sengrieķu: Ἀπολλώνιον, itāļu: Tempio di Apollo) ir viens no nozīmīgākajiem Lielās Grieķijas pieminekļiem, kas atrodas Ortigijas salā, tās ziemeļu daļā, pretī Pankali laukumam (starp Via dell'Apollonion un Via del Mercato ielām), Sirakūzās, Sicīlijā, Itālijā. Celts 6. gadsimtā pr.Kr. šis templis ir viens no senākajiem doriskajiem tempļiem Sicīlijā un viens no pirmajiem ar plānojumu, kuru veido akmens kolonnu peripters.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Templis bija celts arhaiskajā laikā ap 565. gadu pr.Kr. Saskaņā ar templī atrasto uzrakstu, tā arhitekts bija Knidiīds, Kleomena dēls. Vēl ir kāds vārds, Epikls, kas parādās uzrakstā, taču šī informācija tiek apšaubīta.[1] Ir uzskats, ka šī tempļa izveidi ir iedvesmojusi Samosas heraiona celtniecības agrīnā fāze jeb t.s. Roikosa templis, kas bija uzcelts apmēram desmit gadus iepriekš. Apollona templis ir monumentālās akmens arhitektūras pirmais paraugs Sicīlijā, kas atstāja lielu ietekmi tempļu arhitektūras attīstībā grieķiskajos rietumu reģionos. Savā pastāvēšanas vēsturē tas piedzīvoja biežas pārbūves. Pēc pagānisko kultu aizlieguma vēlajā Romas impērijā, tas tika pārbūvēts par bizantiešu baznīcu, no kuras ir saglabājušās parādes kāpnes un centrālo durvju pēdas. Pēc tam Sicīlijas emirāta laikā tas tika pārbūvēts par musulmaņu mošeju. Pēc normaņu uzvaras pār saracēņiem tas tika vēlreiz iesvētīts par Glābēja baznīcu, kura vēlāk, 16. gadsimtā, tika iebūvēta spāņu kazarmās un privātnamos, kaut arī daži arhitektūras elementi palika saskatāmi. Piemēram, 1778. gadā Dominiks Vivans Denons templi aprakstīja šādi:[2]
| “ | ...Lai izpētītu šo ievērojamo, pirmo Siraskūzās uzcelto templi, tagad ir nepieciešams Daniela privātajā namā, samaksājot mārciņu, kur telpā starp viņa gultu un sienu atrodas divi kapiteļi uz to pamatnēm, kas palikuši neskarti istabas paplašināšanas laikā. Kolonnas ir iedziļinātas vairāk par pusi sava augstuma un izvietotas tik tuvu viena pie otras, ka kapiteļi atrodas ne vairāk par dažām collām viens no otra. Dažu remontdarbu un cisternas rakšanas laikā īpašnieks konstatēja divus citus kolonnas posmus, vienu stūrī, bet otru rietumu pusē... | ” |
Šīs viena otrai sekojošās pārbūves nopietni sabojāja ēku, kura atkal tika atrasta ap 1890. gadu kazarmas iekšpusē un bija pilnā apjomā atbrīvota, pateicoties efektīvajiem Paolo Orsi izrakumiem.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tempļa stilobāts ir 55,36 x 21,47 metrus liels, ar ļoti zemām kolonnām, izvietotām 6 x 17. Tas pārstāv brīdi grieķiskajos rietumos starp tempļiem ar koka struktūru un tiem, kuri pilnībā tika celti no akmens ar heksastila fasādi un nepārtrauktu kolonādi pa perimetru. Šeit kolonāde apjož pronaosu un naosu, un sadala telpu trijās ejās ar divām iekšējām kolonādēm no tievākām kolonnām, kas balstīja koka jumtu, kuru ir grūti rekonstruēt. Naosa aizmugurējā daļā atradās slēgta telpa, t.s. aditons, kas ir tipiski Sicīlijas tempļiem.
Ēkas celtniecība ar četrdesmit divām monolītām kolonnām, visdrīzāk, atvestām pa jūru, celtniekiem, laikam, likās brīnumaina, par ko liecina neparasts uzraksts uz augšējā pakāpiena austrumu pusē, veltīts Apollonam, kurā celtnieks (vai arhitekts) svin ēkas celtniecību, uzsverot šīs celtniecības novatorisko raksturu.
Paliekas ļauj rekonstruēt tempļa sākotnējo izskatu, kas attiecināms uz pirmsdorisko periodu un norāda uz nenoteiktību konstrukcijā un stilā, kā, piemēram, pārāk liels kolonnu tuvums sānos, interkolumnācijas variācijas, nerūpēšanās par triglifu un metopu atbilstību kolonnām,[3] kā arī pārāk izstiepta stāva plāna arhaiskie aspekti. Arhitrāvs bija neparasti augsts un aizmugurē atvieglots ar L-veida šķērsgriezumu.
Daži aspekti ir diezgan eksperimentāli, kā, piemēram, svarīgums austrumu fasādei ar dubulto kolonādi daudz plašākai centrālo kolonnu atdalīšanai, kā arī kopējā plānā tiekties vairāk pēc akcenta, nevis pēc proporcionālas harmonijas. Novatoriskā ēka kļuva par noteicošo soli dorisko peripteru tempļu izplatībai Sicīlijā, prezentējot ar sevi sava veida vietējo prototipu, kurš saskaņoja aspektus, attīstītus kontinentalajā Grieķijā ar neparastu augstumu, kāds tika praktizēts tikai Lielajā Grieķijā. Un vēl šeit tika veidots aditons, kurš, iespējams, bija sakrālā tēla novietošanas vieta, kļūstot par visas ēkas centru.
Šī tempļa terakota pašlaik glabājas Paolo Orsi reģionālajā arheoloģijas muzejā, Sirakūzās, kopā ar notekas un akroterija fragmentiem, kā arī dažiem jumta dakstiņiem, iespējams, vieniem no pirmajiem, ražotiem Sicīlijā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Hurwit, Jeffrey M.: Artists and Signatures in Ancient Greece, s. 50–51. Cambridge University Press, 2015. ISBN 1316364917.
- ↑ Dominique Vivant Denon, Voyage en Sicile, 1788
- ↑ Stillwell, Richard & MacDonald, William L. & McAllister, Marian Holland (toim.): ”SYRACUSE (Siracusa) Sicily”, The Princeton Encyclopedia of Classical Sites. Princeton, N. J.: Princeton University Press, 1976.