Galerija Centrs

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Armijas Ekonomiskais veikals)
Tirdzniecības centrs "Galerija Centrs"
"Galerija Centrs" 2010. gadā
Atrašanās vieta Rīgā
Galerija Centrs (Rīga)
Galerija Centrs
Koordinātas: 56°56′52″N 24°06′45″E / 56.94778°N 24.11250°E / 56.94778; 24.11250Koordinātas: 56°56′52″N 24°06′45″E / 56.94778°N 24.11250°E / 56.94778; 24.11250
Pamatinformācija
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsēta Rīga
Apkaime Vecrīga
Adrese Audēju iela 16
Atklāts 1938. gadā [1]
Rekonstrukcija 1967. gadā, 1997. gadā, 1998. gadā, 2006. gadā.
Īpašnieks Newsec
Tehniskā informācija
Platība 29 300 m²
Tirdzn. platība 18 900 m²
Veikalu skaits 140
Apmeklētāji 8 milj. (2014)
Apgrozījums 65.4 milj. Eur (2014)
Sabiedriskais transports
Papildinformācija
Mājas lapa www.galerijacentrs.lv/lv/

"Galerija Centrs" ir tirdzniecības centrs Audēju ielā Rīgā. Mūsdienās ēka novērtēta kā izcils dizaina objekts.[1] Tirdzniecības centrs iekļauj Rīdzenes ielu, kas izbūvēta kā stiklota pasāža. Tirdzniecības centrā saglabātas vēsturiskās liecības, kas ļauj izjust „Galerija Centrs” unikālo arhitektūru kā neatņemamu Vecrīgas elegances daļu. Uz tirdzniecības centra ēkas sienām var ieraudzīt Hermeju — sengrieķu tirgotāju un ceļotāju dievu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Armijas Ekonomiskais veikals (AEV), 1939. gadā
Rīgas Centrālais universālveikals 1960. gada sākumā.

Tirdzniecības centra senākais nosaukums bija Armijas Ekonomiskais veikals (AEV), kas dibināts 1919. gada rudenī un 1926. gadā tika pārcelts uz ēku Audēju ielā 16. Veikalam paplašinoties, 1934. gadā tā vajadzībām sāka celt jaunu ēku. Ēkas galvenais arhitekts bija Arturs Galindoms un veikala interjera autors Kārlis Plūksne. Pamatakmens ielikšanas ceremonija norisinājās 1936. gada 26. septembrī, pamatakmeni ielika Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.[1] Jauno Armijas Ekonomiskā veikala ēku atklāja 1938. gadā, tajā bija Rīgā pirmās slīdošās trepes.

Pēc padomju okupācijas veikala AEV priekšnieks pulkvedis Andrejs Lejassauss un viņa vietnieks pulkvežleitnants Alberts Romans 1940. gada oktobrī tika nomainīti un 1941. gada 14. jūnijā deportēti uz Gulaga nometni.[2] 1940. gada septembrī bija noticis ugunsgrēks. Latvijas PSR laikos tika demontētas agrākās iekārtas un izjaukts vienotais interjers, bet pats veikals tika pārdēvēts par Rīgas Centrālo universālveikalu (RCUV). Saglabājās vēsturiskās ozolkoka kāpnes un oriģinālie bronzas plafoni. Par iecienītu apskates objektu kļuva veikala skatlogi — tālaika modes un radošuma vēstneši. 1967. gadā universālveikals tika daļēji rekonstruēts.

Universālveikalu 1997. gada decembrī iegādājās uzņēmums Linstow Center Management, pēc rekonstrukcijas pirmie divi stāvi no jauna durvis vēra 1997. gada decembrī un pārējie 1998. gada maijā. Pēc vērienīgas ēkas rekonstrukcijas 2006. gadā tirdzniecības centrs tika apvienots ar Rīdzenes ielu un „Galerija Centrs” kļuva par Baltijā pirmo iepirkšanās galeriju ar stikla jumtu. Tā kopējā platība ir 32 tūkstoši kvadrātmetru, kas divas reizes pārsniedza bijušā universālveikala „Centrs” platību (15,1 tūkstotis kvadrātmetru). Rekonstrukcijā investēja 31,5 miljonus eiro.

2019. gada maijā Linstow Center Management tirdzniecības centru par 75 miljoniem eiro pārdeva nekustamo īpašumu investīciju fondam Baltic Horizon Fund.[3] Bet no 2024. gada februāra ir pārņēmis uzņēmums Newsec.[4]

Veikali[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopumā tirdzniecības centrā izvietoti vairāk nekā 140 veikali, kā arī kafejnīcas, restorāni un dažādi pakalpojumu sniedzēji.[5]

Pirmajā stāvā centrālais ir pārtikas lielveikals, otrajā, trešajā un ceturtajā stāvā atrodas specializētie veikali, restorāni un modes preču veikali, kā piemēram: «Guess», «Calvin Klein Jeans», «Marc'O Polo», «Gant», «Massimo Dutti», «Karen Millen», «H&M», «Nike» un citi, savukārt piektajā stāvā — veselības, skaistumkopšanas un sporta centrs «Kolonna SPA».

Arheoloģiskā izpēte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietā, kur atrodas "Galerija Centrs", no 13. līdz 16. gadsimtam atradās senā Rīgas osta. Rīgas pilsētas pirmsākumos, pirms vairāk nekā 800 gadiem, Rīdzenes ielas vietā tecēja Rīdzene.

Pirms Armijas Ekonomiskā veikala celtniecības 1938. gadā, kā arī veicot tā piebūves izbūvi 2005. gadā, tika īstenoti arheoloģiskie izrakumi. Tajos izdevies atklāt senos upes krastu stiprinājumus, kas tapuši dažādos upes pastāvēšanas laika posmos, kā arī izsekot upes aizbēršanas procesam vairāku gadsimtu garumā un teritorijas pakāpeniskai apbūvei. Ievērojamākais no šiem atradumiem bija arheoloģiskajos pētījumos 1939. gadā atrastais labi saglabājies kuģa vraks starp mūsdienu Vaļņu ielu, 13. janvāra ielu, Vecpilsētas ielu un Kalēju ielu — vairākus desmitus metru no veikala ēkas. Arheoloģiskās izpētes laikā iegūtās senlietas šodien tiek glabātas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.

Izrakumu laikā atrastie eksponāti atspoguļo Rīgas iedzīvotāju dzīvesveidu. Te uzieti gan apģērba piederumi un rotas, ar pilsētai tik svarīgo nozari — tirdzniecību — saistīti priekšmeti, proti, monētas un preču plombas, gan spēļu un izklaides piederumi. Par tirdznieciskajiem sakariem liecina dažādi ārvalstu priekšmeti — Vācijā un Holandē ražoti trauki un māla pīpes.

Izstāde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tirdzniecības centra vēsturiskajās kāpnēs skatāma unikāla fotoizstāde.[1] Četros stāvos ir redzamas 63 fotogrāfijas, kas fiksē notikumus vairāk nekā 75 gadu periodā. Izstādē redzamas fotogrāfijas, sākot no ēkas pamatakmens ielikšanas, kurā piedalījās Latvijas Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un veikala arhitekts Arturs Galindoms, līdz pat mūsdienām. Īpaša nozīme izstādē ir atvēlēta vienreizējai ēkas arhitektūrai un interjera detaļām.

Zāle "Astorija"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

„Galerija Centrs” 5. stāvā ir vēsturiski atjaunota zāle "Astorija", kurā agrāk atradās restorāns "Astorija", kas spēja uzņemt līdz pat 250 viesiem. Blakus bija frizētava un personāla ēdnīca. 5. stāvu savienoja kāpnes, kas bija paredzētas atsevišķi apmeklētājiem, personālam, saimnieciskām vajadzībām. Bija arī četri apmeklētāju un viens preču lifts.[6]

Zālē saglabājies griestu greznojums, kurā esot paslēpti burti „AEV” (Armijas Ekonomiskais veikals).

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tirdzniecības centrs „Galerija Centrs” saņēmis Starptautiskās Tirdzniecības centru padomes (ICSC) apbalvojumu par 2008. gada labāko tirdzniecības centra dizaina projektu.[1]

Starptautiskās Tirdzniecības centru padomes apbalvojumu „Galerija Centrs” saņēma arī 2007. gadā, iegūstot otro vietu kategorijā "Tirdzniecības centru paplašināšana un pārbūve".

ICSC Eiropas tirdzniecības centru balva iedibināta 1975. gadā. Tā ir kļuvusi par vienu no prestižākajām balvām komercapbūvē un ir kā kvalitātes zīme gan jauniem, gan rekonstruētiem tirdzniecības centriem visā Eiropā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. augustā. Skatīts: 2015. gada 4. jūnijā.
  2. Starpkaru Rīgas iepirkšanās paradīze – izslavētais Armijas ekonomiskais veikals/ la.lv
  3. 'Linstow' par 75 miljoniem eiro pārdevis 'Galeriju Centrs' LETA, 27.05.2019
  4. «Līdz ar vadības maiņu "Galerija Centrs" tiks pie jauna nosaukuma». Skatīts: 2023. gada 23. novembrī.
  5. «Galerijas Centrs mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 28. decembrī. Skatīts: 2015. gada 30. decembrī.
  6. Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 216. lpp.