Alberts Romans
| ||||||||||||||
|
Alberts Romans (1886—1942) bija latviešu virsnieks, Armijas Ekonomiskā veikala priekšnieka vietnieks. 1941. gadā apcietināts un deportēts uz PSRS, kur gājis bojā.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1886. gada 27. janvārī Kursīšu pagastā. Mācījās Rīgas jūrskolā, tad Pēterburgas Statistikas institūtā, piedalījies Sibīrijas ekspedīcijās. 1912. gadā kļuva par Pēterburgas tabakas fabrikas pārvaldnieku.
Pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņu iesauca Krievijas impērijas armijā un nosūtīja uz Pāvila karaskolu. Dienēja 17. Sibīrijas strēlnieku pulkā, 1916. gada 26. oktobrī viņu pārcēla uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulku, paaugstināts par poručiku. Ziemassvētku kaujas laikā 1916. gada 22.-23. decembrī pie Mangaļiem Romana komandētā pusrota ielauzās ienaidnieka ierakumos, pēc tam uzbruka blokhauzam 2. līnijā un ieņēma to, ieguva ložmetēju un saņēma 10 gūstekņus, taču pats šajā cīņā tika smagi ievainots kājās. Pēc Oktobra revolūcijas viņu arestēja, bet 1918. gadā atbrīvoja un demobilizēja. 1920. gadā Pleskavā viņu vēlreiz arestēja un ielodzīja koncentrācijas nometnē, taču viņam izdevās izbēgt un atgriezies Latvijā.
1921. gada 23. janvārī Romans iestājās Latvijas armijā, bija Armijas ekonomiskā veikala priekšnieka palīgs, A/s "Tabaka" valdes priekšsēdētājs. 1937. gadā viņu paaugstināja par pulkvežleitnantu.[1] Piešķirta jaunsaimniecība Elejas pagasta Audruves muižā.
Pēc Latvijas okupācijas viņu 1940. gada oktobrī atvaļināja no militārā dienesta un 1941. gada 14. jūnijā deportēja uz PSRS, kur ieslodzīja Vjatlaga nometnē. 1942. gada decembrī viņam piesprieda 10 gadu ieslodzījumu. Miris 1943. gada 2. maijā Vjatlaga nometnē.[2]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Lāčplēša kara ordenis, nr.3/1638
- Staņislava ordenis, III šķira
- Annas ordenis, IV šķira