Arnolds Hofmanis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Arnolds Hofmanis

Arnolds Hofmanis (dzimis 1900. gada 6. maijā Zaļenieku pagasta "Kalnu Micaišu" mājās; miris 2006. gada 19. novembrī Tukumā) bija Latvijas Brīvības cīņu pēdējais dalībnieks.

Pirmā izglītība un dalība Latvijas bruņotajos spēkos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo izglītību apguvis Lipstu pagasts skolā, turpinājis mācīties Jelgavas reālģimnāzijā.

1919. gada rudenī, pēc Bermonta spēku uzrukuma sākuma brīvprātīgi piesakās Latvijas bruņotajos spēkos un tiek nozīmēts dienestam Jelgavas pilsētas garnizonā. Vēlāk piedalās arī bermontiešu spēku izdzīšanā no Kurzemes un Zemgales. Pēc Atbrīvošanas cīņu beigām tiek pārcelts dienestam uz armijas štābu, no kura demobilizējas 1921. gadā.

Darbība starpkaru periodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc dienesta beigām Arnolds Hofmanis pabeidz Jelgavas vidusskolu un uzsāk mācības Latvijas Universitātes Tiesību zinātnes fakultātē. Pēc tieslietu speciālista diploma iegūšanas 1926. gadā sāk strādāt par Latvijas republikas Ministru prezidenta Arturs Alberinga privāto sekretāru. 1928. gadā sāk darbu Rīgas apgabaltiesā par jaunāko, bet pēc tam par vecāko tiesamatu kandidātu. Vēlāk ir 6. iecirkņa izmeklēšanas tiesnesis.

1934. gadā A. Hofmanis tiek norīkots par palīgu īpaši svarīgo lietu izmeklētājam. Šajā laikā tiek skatīta lieta par Latvijas pareizticīgā arhibīskapa Jāņa Pommera slepkavību, ka ir viena no skaļākajām Latvijas starpkaru periodā.

Otrais pasaules karš un dzīve okupētajā Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nodibinoties Padomju okupācijas režīmam Latvijā Arnoldam Hofmanim tiek liegta iespēja darboties juristu profesijā un viņš ir spiests strādāt par sētnieku. Vācu okupācijas laikā abi Hofmaņa brāļi krīt Latviešu leģiona rindās.

Kara laikā Arnolda Hofmaņa sieva dodas bēgļu gaitās un kara beigās pats viņš arī mēģina doties bēgļu laivā uz Zviedriju, taču padomju jūras spēki laivu pārtver un liek griezties atpakaļ uz Latviju. A. Hofmanis tiek notiesāts uz vairākiem gadiem spaidu darbu nometnē Karēlijā.

Dzīve pēc kara un Latvijas neatkarības atjaunošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc atgriešanās dzimtenē, padomju varas ierobežojumu dēļ nevar dabūt darbu savā profesijā, tādēļ dotas uz Kurzemi, kur lielāko daļu dzīves otrās puses nostrādā Tukuma mežsaimniecībā.

1991. gada janvāra barikādēs kopā ar jaunajiem tukumniekiem piedalās Augstākās Padomes ēkas apsargāšanā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1997. gadā Arnolds Hofmanis saņem Ministru kabineta prēmiju, viņam tiek piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes goda zīme (2003) un vairāki NBS apbalvojumi.

Arnolds Hofmanis mirst naktī uz 19. novembri 2006. gadā, 106. gadu vecumā.

Atsauces un saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]