Arnolds Hofmanis
| ||||||||||||
Arnolds Hofmanis (dzimis 1900. gada 6. maijā Zaļenieku pagasta "Kalnu Micaišu" mājās; miris 2006. gada 19. novembrī Tukumā) bija Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1900. gadā. Mācījās Lipstu pagasta skolā, tad Jelgavas reālģimnāzijā. 1919. gada rudenī, pēc Bermonta spēku uzrukuma sākuma brīvprātīgi pieteicās Latvijas bruņotajos spēkos un tika nozīmēts dienestam Jelgavas pilsētas garnizonā. Vēlāk piedalījās arī bermontiešu spēku izdzīšanā no Kurzemes un Zemgales. Pēc Atbrīvošanas cīņu beigām tika pārcelts dienestam uz armijas štābu, no kura demobilizējās 1921. gadā.
Pēc dienesta beigām Arnolds Hofmanis beidza Jelgavas vidusskolu un uzsāka mācības Latvijas Universitātes Tiesību zinātnes fakultātē. Pēc tieslietu speciālista diploma iegūšanas 1926. gadā sāka strādāt par Latvijas republikas Ministru prezidenta Arturs Alberinga privāto sekretāru. 1928. gadā sāka darbu Rīgas apgabaltiesā par jaunāko, bet pēc tam par vecāko tiesamatu kandidātu. Vēlāk bija 6. iecirkņa izmeklēšanas tiesnesis. 1934. gadā A. Hofmanis tika norīkots par palīgu īpaši svarīgo lietu izmeklētājam. Šajā laikā tika skatīta lieta par Latvijas pareizticīgā arhibīskapa Jāņa Pommera slepkavību, kas bija viena no skaļākajām Latvijas starpkaru periodā.
Latvijā nodibinoties Padomju okupācijas režīmam, Arnoldam Hofmanim tika liegta iespēja darboties juristu profesijā un viņš bija spiests strādāt par sētnieku. Vācu okupācijas laikā abi Hofmaņa brāļi krita Latviešu leģiona rindās. Kara laikā Arnolda Hofmaņa sieva devās bēgļu gaitās un kara beigās viņš pats arī mēģināja doties bēgļu laivā uz Zviedriju, taču padomju jūras spēki laivu pārtvēra un lika griezties atpakaļ uz Latviju. A. Hofmanis tika notiesāts uz vairākiem gadiem spaidu darbu nometnē Karēlijā. Pēc atgriešanās dzimtenē nevarēja dabūt darbu savā profesijā, tādēļ devās uz Kurzemi, kur lielāko daļu dzīves otrās puses nostrādāja Tukuma mežsaimniecībā.
1991. gada janvāra barikādēs kopā ar jaunajiem tukumniekiem piedalījās Augstākās Padomes ēkas apsargāšanā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1997. gadā Arnolds Hofmanis saņēma Ministru kabineta prēmiju, viņam tika piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes goda zīme (2003) un vairāki NBS apbalvojumi. Arnolds Hofmanis bija pēdējais dzīvai Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, miris 2006. gada 19. novembrī 106 gadu vecumā.
Atsauces un saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Žurnāls "Tēvijas Sargs", Decembris, 12 (89) 2006, 37.lpp., ISSN 1407-5040
- Video ar A. Hofmani