Artis Buks

Artis Buks;
Personīgā informācija
Dzimis	1966. gada 12. aprīlī ; Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Miris	2023. gada 2. augustā (57 gadi);
Tautība	latvietis
Nodarbošanās	vēsturnieks, pedagogs

Artis Buks (dzimis 1966. gada 12. aprīlī Rīgā, miris 2023. gada 2. augustā) bija latviešu vēsturnieks un vēstures skolotājs. Izveidoja Vēstures enciklopēdisko vārdnīcu saitē vesture.eu, veidoja rakstus arī Nacionālajā enciklopēdijā^[1] un Vikipēdijā (Dalībnieks:Anonīms).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1966. gadā Rīgā, viņa viens no trim brāļiem ir Jānis Buks. 2009. gadā Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē ieguva vēstures maģistra grādu (diplomdarba tēma: "Valdnieka harisma un vara XIII gs. Mongolijas stepē"). Strādāja par vēstures skolotāju Rīgas Angļu ģimnāzijā un Rīgas Doma kora skolā. 2023. gada aprīlī viņu pieņēma darbā par pētnieku Latvijas Okupācijas muzejā. ^[2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Artis Buks pētīja Sibīrijas latviešu militāro formējumu vēsturi, Baltijas provinču iedzīvotāju vēsturi 19. gadsimtā un vēstures filozofiju. Publicēja rakstus žurnālos "Domuzīme", "Medicus Bonus" un portālā "Satori":^[3]

Vācbaltiešu gredzens satori.lv 28.08.2019
Nekompetenti par kompetenci satori.lv 10.01.2019
Par islāma civilizācijas norietu satori.lv 17.04.2018

Citas publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kāda hipotēze par dažiem latviešu ornamenta un mitoloģijas saskarsmes aspektiem. // Literatura un Māksla . 10. 01. 1992. 6.lрр.vesture.eu
Vilkači - mīts vai īstenība? // Literatūra un Māksla. 16.04.1993., 5. lpp.vesture.eu
XIX gs. Baltijas provinču iedzīvotāji pārējo Krievijas impērijas iedzīvotāju acīs.vesture.eu
Sv. Bērtuļa nakts ticības karu vēsturē un Katrīnas Mediči loma tajā.vesture.eu
Vikingi – korporatīvās saites un goda kodekss vesture.eu
Starp diviem dzirnakmeņiem – vācbaltieši Krievijas impērijā 1. Pasaules kara laikā. vesture.eu
Sibīrijas latviešu militāro formējumu organizēšanas apstākļi 1918.-1919. gada ziemā un t.s. Bočkarevas incidents latviešu un krievu virsnieku ziņojumos.vesture.eu
Pirmā kauja par Latvijas neatkarību.vesture.eu
Mīts par Rīgas tanku. // Ilustrētā vēsture. 2012. gada septembris (Nr. 56.), 46.-51. lpp. vesture.eu
1918. gada decembris Rīgā – Latvijas zemessardzes rotu dumpis. // LU žurnāls "Vēsture", 2018/6, 62.-85. lpp.[1]
...un latviešu ceļu uz nacionālo rezervātu. // Elpa. Nr. 9(149), 1994. 4. marts, 1./5. lpp.
Mūsdienu ķirurģiju aizsāka bārdzinis. // Medicus bonus, Nr. 34 (janvāris/februāris), 2018., 61.-63. lpp.
Kā veselību sargāja muižu laikos. // Medicus bonus, Nr.26., 2016., 78.-81. lpp.
Limonāde aptur Melno nāvi. // Medicus bonus. Nr. 33, decembris, 2017., 64.-65. lpp.
Karaliskā vecmāte. // Medicus bonus. Nr. 32, oktobris/novembris, 2017., 69. lpp.
Par higiēnu viduslaikos. // Medicus bonus, Nr. 36, jūnijs/jūlijs 2018., 60.-61. lpp.
Krieviju ar prātu nesaprast... // Domuzīmes, 2020/1, 64.-69. lpp.[2]
Neveiksmīgais eksperiments. Par izglītības reformu Krievijā pirms 100 gadiem. // Domuzīmes, Nr.5., 2022., 57.-62. lpp.

Tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Annas Vilhelmīnes Alendorfas dienasgrāmata (1900-1918)
Kiras Alendorfas dienasgrāmata (1915-1922)
Hoffs B. Pūka Dao.
Hoffs B. Sivēna De.
Kara noziegumi (Crimes of war. What the public should know. / Edited by Roy Gutman and David Rieff, legal Editor Kenneth Anderson)