Jānis Buks

Vikipēdijas lapa
Jānis Buks
Jānis Buks 2019. gadā
Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents
Amatā
2023. gada 11. jūlijs — pašlaik
Priekštecis Žoržs Tikmers
Latvijas Volejbola federācijas prezidents
Amatā
2019. gada 18. janvāris — 2023. gada 11. jūlijs
Priekštecis Atis Sausnītis
Pēctecis Egīls Lapsalis (p. i.)
Luminor Bank valdes loceklis
Amatā
2017. gada 1. novembris — 2018. gada 31. decembris
Nordea Latvijas filiāles vadītājs
Amatā
2010. gada 1. novembris — 2017. gada 1. novembris

Dzimšanas dati 1969. gada 21. oktobrī (54 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Bezpartijisks
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Universitāte

Jānis Buks (dzimis 1969. gada 21. oktobrī[1] Rīgā) ir latviešu jurists, finansists un sporta funkcionārs. Bijušais Nordea bankas Latvijas filiāles vadītājs.

Kopš 2023. gada viņš ir Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents.[2]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1969. gadā Rīgā, viņa vecākais brālis bija skolotājs un vēsturnieks Artis Buks (1966–2023). Kopš 1982. gada trenējās Rīgas volejbola skolā Andra Leiša vadībā. Pēc Rīgas 4. vidusskolas (tagad Rīgas Angļu ģimnāzija) absolvēšanas 1988. gadā sāka studēt tieslietas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kuru absolvēja 1993. gadā ar tiesību zinātņu bakalaura grādu.

Kopš 1993. gada Jānis Buks darbojās finanšu sektorā, specializējoties uz līzinga pakalpojumiem un tā uzņēmumiem, no 1997. gada līdz 2009. gadam bija Latvijas Līzinga asociācijas padomes loceklis, ieņēma vadošus amatus "UniCredit līzings" un "Unilīzings". 2011. gadā kļuva par Nordea bankas Latvijas filiāles vadītāju,[3] no 2014. līdz 2018. gadam bija Latvijas Komercbanku asociācijas padomes loceklis. "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs.[2]

Sabiedriskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gadā Jānis Buks sāka darboties asociācijā "Dzīvesprieks", 2014. gadā kļuva par "Junior Achievement Latvija" padomes locekli, Līderu programmas mentoru.[4]

2019. gada 18. janvārī Jāni Buku ievēlēja par Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidentu,[5] 2021. gadā pārvēlēja uz otro termiņu.[6]

2023. gada 11. jūlijā ievēlēja par Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu.[7] Iepriekšējā prezidenta priekšlaicīgās atkāpšanās dēļ Bukam dots īss pilnvaru termiņš līdz kārtējām LOK prezidenta vēlēšanām 2024. gadā.[2] Kļūstot par LOK prezidentu pēc aktīvas opozīcijas bijušajam tās prezidentam Žoržam Tikmeram, Buks aicināja uz lielāku sadarbību un mazāk aizkulišu konfliktēšanas, kā arī sāka ar pārvaldes izdevumu samazināšanu.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Volejbola stūrmanis ar baņķiera rūdījumu». la.lv. Skatīts: 2023. gada 12. jūlijā.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Olimpiskās komitejas prezidents Buks: Jāizskauž aprunāšana un barošanās no baumām». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-07-20.
  3. «Piektdienas intervija ar Nordea bankas vadītāju Latvijā Jāni Buku». db.lv (latviešu). Skatīts: 2019-01-17.[novecojusi saite]
  4. «TIEŠRAIDE noslēgusies: Junior Achievement Latvija jauno līderu saruna ar Luminor valdes locekli Jāni Buku». www.diena.lv. Skatīts: 2019-01-17.
  5. DELFI Sports. «Latvijas volejbola dzīvi vadīs Jānis Buks». delfi.lv (latviešu), 2019-01-18. Skatīts: 2019-01-18.
  6. «https://sportacentrs.com/pludmales_volejbols/29012021-buks_parvelets_ka_latvijas_volejbola_fede». sportacentrs.com. 2021. gada 29. janvāris. Skatīts: 2023. gada 12. jūlijā.
  7. «LOK prezidenta amatā ievēl Jāni Buku». olimpiade.lv. 2023. gada 12. jūlijs. Skatīts: 2023. gada 12. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sporta amati un pozīcijas
Priekštecis:
Žoržs Tikmers
Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents
2023. gada 11. jūlijspašlaik
Pēctecis:
Priekštecis:
Atis Sausnītis
LVF prezidents
2019. gada 18. janvāris2023. gada 11. jūlijs
Pēctecis:
Egīls Lapsalis (p. i.)