Zemgalija
Zemgalija bija 1892. gadā dibināta sociāldemokrātiski orientēto Rīgas Politehniskā institūta studentu biedrība. Ciešās sadarbības ar Jauno Strāvu dēļ, ieguva marksistiski revolucionāras organizācijas reputāciju.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dibināta 1892. gadā pie Rīgas politehniskā institūta kā dabaszinātņu pulciņš, vēlāk pieņēma nosaukumu "Zemgalija". 1897. gadā biedrību slēdza, tomēr tā turpināja darbību nelegāli. Biedrība no jauna legalizējās pēc 1905. gada revolūcijas radītajām politiskajām pārmaiņām 1908. gadā ar nosaukumu “Stars”. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā tā turpināja darbību uz Maskavu evakuētajā RPI. 1917. gadā tā darbību izbeidza, bet 1918. gadā tās biedri nolēma pārcelties atpakaļ uz Rīgu.
1920. gada 21. jūlijā biedrību atjaunoja kā Latvijas Augstskolas studentu sabiedrību "Zemgalija" ar mērķi Apvienot Latvijas Augstskolas studentus marksistus viņu sabiedrisko pasaules uzskatu paplašināšanai pašizglītības ceļā[1]. 1924. gada 9. aprīlī to pārdēvēja par LU studentu biedrību "Zemgalija". Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma biedrību slēdza. Pastāvot lielam skaitam pilsoniski noskaņotu biedru, apsvēra iespēju to pārveidot par studentu korporāciju, tomēr 1935. gada februārī, pēc statūtu maiņas, Zemgalija darbību atjaunoja biedrības statusā. Biedrībā neoficiāli darbojās komunistisko studentu grupa, pastāvēja pagrīdes Sarkanās palīdzības šūna. 1939. gadā īslaicīgi izdeva pagrīdes žurnālu Darba Students.[2]
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā, Zemgalijai īslaicīgi izdevās panākt jaunās varas atbalstu un daži tās biedri piedalījās Latvijas studentu korporāciju likvidācijā. Tomēr 1940. gada septembrī uzsākta pašas Zemgalijas likvidācijas procesu, kas pilnībā noslēdzās 1941. gada 3. februārī.[2]
Biedri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daļa biedrības dibinātāju bija no studentu korporācijas Selonija izstājušies studenti. Biedrībā iestājās galvenokārt kreisi noskaņoti latviešu studenti. Viņu vidū bija daudz 1905. gada revolucionāru, tomēr vienmēr pastāvēja arī biedru grupa ar liberālākiem uzskatiem. Pēc 1920. gada uzņēma abu dzimumu studentus. 1920.—1930. gados biedrībā darbojās vairākas sabiedrībā pazīstamas personas tostarp literāti: Valdis Grēviņš, Valdis Lukss, Arvīds Grigulis, Austra Skujiņa, Jānis Grots, bijušais satiksmes ministrs Teodors Hermanovskis un profesors Augusts Kirhenšteins. Autoritārā režīma apstākļos biedrībā darbojās vairāki pagrīdes komunisti.[2]