Zemgalija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Zemgalija bija sociāldemokrātiski orientēto Rīgas Politehniskā institūta studentu biedrība, kas dibināta 1892. gadā. Ciešās sadarbības ar Jauno Strāvu dēļ, iegūst marksistiski revolucionāras organizācijas reputāciju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemgalija dibināta pie Rīgas politehniskā institūta kā dabaszinātņu pulciņš, vēlāk pieņemts nosaukums Zemgalija. 1897. gadā biedrība formāli tiek slēgta, tomēr turpina darbību nelegāli. Biedrība “Zemgalija” no jauna legalizējās 1908. gadā ar nosaukumu “Stars”. 1915. gadā turpina darbību uz Maskavu evakuētajā RPI. 1917. gadā darbību izbeidz. Gadu vēlāk, sapulcē Maskavā, tiek nolemts pārcelties atpakaļ uz Rīgu.

No 1919. gada darbojas Latvijas Universitātē. 1920. gada 21. jūlijā biedrība atkal atjaunota kā Latvijas augstskolas studentu sabiedrība "Zemgalija", kas 1924. gada 9. aprīlī tika pārdēvēta par LU studentu biedrību "Zemgalija". Tās mērķi bija: Apvienot Latvijas Augstskolas studentus marksistus viņu sabiedrisko pasaules uzskatu paplašināšanai pašizglītības ceļā[1]. Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma biedrība tika slēgta. Pastāvot lielam skaitam pilsoniski noskaņotu biedru, tika apsvērta iespēja to pārveidot par studentu korporāciju. Tomēr 1935. gada februārī, pēc statūtu maiņas, Zemgalija darbību atjauno biedrības statusā. Biedrībā neoficiāli darbojās komunistisko studentu grupa, pastāvēja pagrīdes Sarkanās palīdzības šūna. 1939. gadā īslaicīgi izdod pagrīdes žurnālu Darba Students.[2]

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā, Zemgalijai izdodas panākt jaunās varas atbalstu un tās biedri piedalās Latvijas studentu korporāciju likvidācijas procesos un to īpašumu pārņemšanā. Tomēr 1940. gada septembrī tiek uzsākts pašas Zemgalijas likvidācijas process, kas pilnībā noslēdzas 1941. gada 3. februārī.[2]

Biedri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daļa biedrības dibinātāju bija no studentu korporācijas Selonija izstājušies studenti. Biedrībā iestājās galvenokārt kreisi noskaņoti latviešu tautības studenti. Viņu vidū bija daudz 1905. gada revolūcijas dalībnieku. Tomēr biedrībā vienmēr pastāvēja biedru grupa ar liberālākiem uzskatiem. Pēc 1920. gada uzņēma abu dzimumu studentus. 20. -30. gados biedrībā darbojās vairākas sabiedrībā pazīstamas personas tostarp literāti: Valdis Grēviņš, Valdis Lukss, Arvīds Grigulis, Austra Skujiņa, Jānis Grots, satiksmes ministrs Teodors Hermanovskis un profesors, vēlākais padomju laika okupācijas valdības vadītājs Augusts Kirhenšteins. Autoritārā režīma apstākļos biedrībā darbojās vairāki pagrīdes komunisti.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LVVA, 3724. f., 1.apr., 9172. l., 20.lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 V.Ščerbinskis, Uzticīgi Draugam, Rīga, 2010.