Ase

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Ase bija Gaujas līvu vecākais un viens no Satezeles aizstāvju vadoņiem Satezeles kaujas laikā 1212. gadā. Iespējams, ka viņš bija Satezeles vai Salaspils līvu vecākais pēc Ako nogalināšanas 1206. gada kaujā pie Salaspils. Ase tika nosūtīts uz pārrunām pie vāciešiem, kļuva par ķīlnieku un tika piesiets pie moku rīkiem.

Vārda cilme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar šā vecākā un viņa pēcnācēju vārdu, iespējams, varētu būt saistīts ciemats Asigale, kas minēts jau 1258. gadā, bet muiža (loco, qui dicitur Asegalle) pastāvējusi 13. gadsimta beigās kā viens no Rīgas domkapitula īpašumiem. Viens no Azgaļiem, Jēkabs, 15. gadsimta vidū bija Krimuldas fogts, novada pārvaldnieks un tiesnesis.

Azgaļiem bija valdījumi arī Lēdurgas draudzes Tamsāres ciemā (1428). Azgaļi ieņēma nozīmīgu sociālu statusu arhibīskapijā un iesaistījās arhibīskapa un ordeņa cīņas 1394. un 1397. gadā. Brāļi Johans un Detlevs 1360. gadā mantoja līvu izcelsmes vasaļu Gerharda Alenpoiša un Johana Līvena zemi. Azgaļu vārds pēdējo reizi vēstures avotos parādās 1453. gadā, kad viņi pārdeva Azgaļu, vēlāko Englārtes muižu. Vieta atradās mūsdienu Raganas apkārtnē.

13.gadsimta Latvijas nominālie un faktiskie valdnieki Ases laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atbilstoši viduslaiku politiskajām tradīcijām katrai Senlatvijas zemei bija savs faktiskais valdnieks, kas atradās vasaļattiecībās ar savu feodālo senioru. Pakļaujoties savam senioram, vasalis ieguva savu zemi, vai daļu no tās atpakaļ kā lēni. Salaspils un Satezeles vecākie sākotnēji bija Polockas kņaza Valdemāra vasaļi, bet pēc padošanās Livonijas bīskapam Albertam viņš kļuva par Alberta vasaļiem, pretī saņemot savu pilsnovadu kā lēni. Saskaņā ar Jersikas miera līgumu Polocka 1212. gadā atteicās no pretenzijām uz Līvzemi.

Priekštecis:
Ako (?)
Salaspils vai Satezeles zemes vecākais
Ase

līdz 1212. gadam
Pēctecis:
nav zināms
Priekštecis:
Bertolds (1196 - 1198)
Livonijas bīskapi
Alberts fon Bukshēvdens (1199-1229)

Pēctecis:
Nikolajs fon Nauens (1229 - 1253)
Priekštecis:
nav
Zobenbrāļu Ordeņa mestri
Venno (1204 - 1209)
Folkvins (1209 - 1236)

Pēctecis:
Livonijas Ordeņa mestri
Hermans Balke (1237-1239)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Krimuldas novada vēsture. Ragana • Turaida • Inciems • Eikaži • Lēdurga • Aijaži • Lode. Jumava 2011. ISBN 978-9984-38-958-5