Satezele

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Koordinātas: 57°10′19″N 24°52′14″E / 57.17194°N 24.87056°E / 57.17194; 24.87056

Satezeles pilskalns (Lievenschanze — ‘Līvu valnis’) pirms Pirmā pasaules kara

Satezeles pils vai Sateseles pils (hronikas tekstā: Sattesele) līdz 1212. gadam bija galvenais līvu nocietinājums Gaujas kreisajā krastā jeb Dabreļa zemē (terra Dabrelis), tagadējās Siguldas pilsētas teritorijā pie Vējupītes gravas, Līvu kalnā jeb Satezeles pilskalnā.

Indriķa hronikas tekstā pils pirmo reizi pieminēta 1206. gada notikumu sakarā kā līvu vecākā Dabreļa pils. Tad tai uzbruka zemgaļu un krustnešu karaspēks, nespējot pili ieņemt. Pēc līvu zemju sadalīšanas starp bīskapu Albertu un Zobenbrāļu ordeni 1207. gadā, Satezeles pils nonāca ordenim pakļautajā Līvzemes daļā. Tikai 1,5 km attālumā no līvu pils Zobenbrāļu ordenis uzcēla Siguldas mūra pili. 1212. gadā šeit notika izšķirošā kauja starp Autines sacelšanās dalībniekiem un krusta karotājiem, kurā Satezeles aizstāvji cieta sakāvi. Bojā gāja karavadonis Rūsiņš un tiek uzskatīts, ka ar Satezeles ieņemšanu noslēdzās līvu brīvības cīņas pret vācu krustnešiem. Vēlāk Satezele kļuva par centru draudzei, kas bez Siguldas apkārtnes ietvēra arī Allažus un Vangažus, kur arī konstatējami 12.—13. gadsimta atradumi (Busch, 1862; Tõnisson, 1974).

Līvu kalns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līvu kalns 1930. gadu fotogrāfijā

Satezeles pils vietā šobrīd ir ar mežu apaudzis pilskalns, kas kopš 1442. gada rakstos tiek dēvēts par Līvu kalnu (latīņu: mons Liffen, vācu: Lieffse bergk). Pilskalnam ir 75x90 m liela virsma un 8 m augsts valnis, kura uzmērīšanu 1927. gadā veica Ernests Brastiņš. 2005. gadā Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Siguldas novada domi, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtu un Latvijas Arheologu biedrību pilskalnā veica arheoloģiskos izrakumus Gunta Zemīša vadībā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]