Nosmakšana jeb asfiksija (sengrieķu: ἀ — ‘bez’, σφύξη, sphyxis — ‘pulss’, burtiski — ‘pulsa trūkums’) ir patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs skābekļa bads un ogļskābes pārmērīgums asinīs un audos, piemēram, elpceļiem ārpus ķermeņa esot nospiestiem, elpceļiem nosprostojoties tūskas dēļ, spiedienam krītoties mākslīgajā atmosfērā vai skābekļa apgādes sistēmā utt.
Asfiksiju tradicionāli iedala divās lielās grupās:
vardarbīga (mehāniska) asfiksija, kuru savukārt iedala[1]:
obturācijas (elpceļu slēgšanas) asfiksija — pie tās pieder noslīkšana, svešķermeņu nokļūšana elpceļos, elpceļu aizvēršana;
kompresijas asfiksija, te ietilpst kaklaorgānu nospiešana (strangulācijas asfiksija) — pakāršana, žņaugšana ar virvi, nožņaugšana ar rokām; krūšu un vēdera dobuma nospiešana ar birstošiem un masīviem priekšmetiem, kā arī drūzmā;
anoksija (asfiksija no skābekļa trūkuma); šeit ietilpst gaisu necaurlaidīga maisa uzvilkšana uz galvas;
reflektorā asfiksija ir balss spraugasspazmēšanās kairinošu vielu (piemēram, ožamā spirta) vai dažādu temperatūru iedarbības dēļ; īslaicīgi šādu asfiksiju novēro cilvēkiem, kas tikko izgājuši no siltas telpas lielā aukstumā — tad nav iespējams izdarīt fizioloģisku ieelpu.
↑Волков В.Н., Датий А.В. Судебная медицина: Учеб. пособие для вузов / Под ред. проф. А.Ф. Волынского. — М.: ЮНИТИ-ДАНА, Закон и право, 2000. — 639 с. ISBN 5-238-00142-8.