Asins plazma ir asiņu šķidrā daļa — iedzeltens, puscaurspīdīgs šķidrums, kas sastāv no neorganiskām un organiskām vielām. Plazmā ietilpstošo ķīmisko savienojumu un ķīmisko elementu skaits ir ļoti liels. Asins plazmas sastāvā ir apmēram 93% ūdens, 7,3g/100ml olbaltumvielas (albumīns, globulīni, fibrinogēns), elektrolīti (<1% no kopējās plazmas masas), gāzes (CO2; O2; N2), barības vielas (glikoze un citi ogļhidrāti, aminoskābes, lipīdi, holesterīns, vitamīni, mikroelementi), vielmaiņas produkti (urīnviela, kreatinīns, urīnskābe, bilirubīns), hormoni un citas vielas.[1]
Bez olbaltumvielām, polipeptīdiem, aminoskābēm, lipīdiem, ogļhidrātiem, kurus asins plazma pievada šūnām struktūrelementu atjaunošanai, jaunu vielu sintēzei un arī kā enerģētisko materiālu, asins plazma transportē dažādus fermentus, hormonus, vitamīnus. Asins plazma transportē arī ogļskābo gāzi. Asinīs konstatēto makroelementu un mikroelementu spektrs aptver ļoti daudzus ķīmiskos elementus, kas liek domāt, ka nav šķidruma ar sarežģītāku ķīmisko sastāvu kā asins plazma. Pagaidām nav izdevies asins plazmu izgatavot mākslīgi — tāpēc, ja zaudēts daudz asiņu, cilvēku glābj tikai donora asinis vai to preparāti.
- ↑ L. Aberberga-Augškalne. Fizioloģija rehabilitologiem. SIA Nacionālais apgāds, 2002. 128. lpp. ISBN 9984-26-087-9.
