Astronomische Nederlandse Satelliet
| Astronomische Nederlandse Satelliet ANS | |
 ANS rezerves eksemplārs muzejā | |
| KA veids | orbitālā observatorija |
| Operators | SRON,  NīderlandeNASA,  ASV |
| Starts | 30.08.1974. 14:07:39 UTC |
| Starta vieta | Vandenberga SLC-5 ASV |
| Nesējraķete | Scout D1, ASV |
| Aktivitātes beigas | 1976. gada jūnijs |
| Darbības ilgums | 20 mēneši |
| Beigu datums | 14.07.1977. |
| NSSDC ID | 1974-070A |
| SCN | 07427 |
| Masa | 129,8 kg |
| Enerģija | saules baterijas |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme |
| Orbītas veids | LEO |
| Slīpums | 98° |
| Periods | 99,2 min |
| Apogejs | 1176 km |
| Perigejs | 266 km |
Astronomische Nederlandse Satelliet jeb ANS bija Nīderlandes rentgenstaru un ultravioletā starojuma orbitālā observatorija. Tā bija kopēja Nīderlandes Kosmisko pētījumu institūta (SRON) un ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) misija. Kosmisko aparātu izgatavoja Fokker-VFW un Philips konsorcijs ICANS. Observatoriju orbītā palaida 1974. gada 30. augustā, un tā darbojās līdz 1976. gada jūnijam. ANS ir Nīderlandes pirmais pavadonis
Zinātniskā aparatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Orbitālajai observatorijai bija šādi zinātniskie instrumenti:
- Ultraviolet experiment — Kasegrena sistēmas 22 cm teleskops viļņu garumā no 150 līdz 330 nm; teleskopa izejā bija detektors, kas fiksēja starojumu piecos kanālos: 155, 180, 220, 250 un 330 nm viļņu garumā; tika veikti vairāk nekā 18 000 mērījumi aptuveni 400 objektiem; instrumentu izgatavoja Groningenas Universitāte;
- SXX (Soft X-ray experiment) — rentgena staru fotonu parabolisks kolektors, kas darbojās ar to slīdošo atstarošanu; instrumenta efektīvais laukums bija 140 cm²; efektīvais enerģijas diapazons, ko nodrošināja mīksto rentgena staru detektors, bija no 0,2 keV; diapazonā no 1 līdz 7 keV darbojās proporcionāls skaitītājs, kā efektīvā platība bija 45 cm²; instrumentu izgatavoja Utrehtas Universitāte;
- HXX (Hard X-ray experiment) — to veidoja divas daļas — proporcionālie skaitītāji, kas darbojās 1,5 — 30 keV enerģijas diapazonā ar efektīvo laukumu 60 cm², un Braga spektrometrs, kurā apvienoti pentaeritrīta kristāli un proporcionālie skaitītāji, kas paredzēti, lai meklētu kosmisko avotu radītā ļoti jonizētā silīcija emisijas līnijas; instrumentu nodrošināja uzņēmums AS&E.
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ANS tika palaists 1974. gada 30. augustā 14:07:39 UTC ar nesējraķeti Scout D1 no Vandenberga Gaisa spēku bāzes starta kompleksa SLC-5. To ievadīja solārsinhronā orbītā.
Kosmiskais aparāts darbojās līdz 1976. gada jūnijam. Tas no orbītas nogāja 1977. gada 14. jūlijā.[1]
Pētījumu rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ar ANS tika atklāta emisija no koronāli aktīvām zvaigznēm (īpaši no Kapellas). Pirmoreiz tika atklāti UV Ceti un YZ CMi zvaigžņu rentgena staru uzliesmojumi.[1] Tika atklāti pirmā tipa rentgena staru uzliesmojumi no neitronu zvaigznēm — eksplozīvas termonukleārās degšanas uzliesmojumi neitronu zvaigžņu atmosfērās.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Astronomische Nederlandse Satelliet (ANS) NASA High Energy Astrophysics Science Archive Research Cente
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Astronomische Nederlandse Satelliet (ANS) NASA High Energy Astrophysics Science Archive Research Cente< (angliski)
- ANS Gunter Dirk Krebs (angliski)