Atgremotāji

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Atgremotāji
Ruminantia
Baltastes briedis (Odocoileus virginianus)
Baltastes briedis (Odocoileus virginianus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Pārnadži (Artiodactyla)
Apakškārta Vaļu un atgremotāju apakškārta (Cetruminantia)
Infrakārta Atgremotāji (Ruminantia)
Iedalījums

Atgremotāji, atgremotāju apakškārta (latīņu: Ruminantia) ir viena no divām vaļu un atgremotāju apakškārtas (Cetruminantia) pārnadžu apakškārtām, kas apvieno antilokapras, žirafes, muskusbriežus, briežus un dobradžus. Šajā apakškārtā ir tādas labi zināmas sugas, kā govs, kaza, aita, antilope, stirna un staltbriedis.

Ne visi dzīvnieki, kas atgremo barību pieder atgremotāju apakškārtai (Ruminantia). Šāds izņēmums ir kamielis un lama, kas pieder biezpēdaiņu apakškārtai (Tylopoda).[1]

Atgremotāju gremošanas sistēma[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atgremotāji klusā un drošā vietā barību atrij un sakošļā to vēlreiz

Visi atgremotāju apakškārtas dzīvnieki ir zālēdāji, un visiem ir kopīgs veids, kā tiek sagremota barība. Tie atšķiras no citiem zālēdājdzīvniekiem ar īpatnēju gremošanas trakta uzbūvi. Tiem ir daudzdaļīgs kuņģis un tiem ir divpakāpju gremošana. Pirmais solis ir barības fermentatīvā apstrāde[2] - noplūktā zāle tiek pavirši sakošļāta un norīta. Barība nonāk spurekļa priekštelpā un no turienes spureklī. Pēc 30 – 60 minūtēm dzīvnieks barību atrij, to atkārtoti sakošļājot un vēlreiz saslapinot ar siekalām. Barības atgremošana ilgst 40 – 60 minūtes. Kad atgremošana beigusies, pēc 15 – 20 minūtēm no jauna tiek uzņemta barība. Pieauguši atgremotāji diennaktī 6 – 8 atgremo barību. Šāds barošanās veids ir bioloģiska piemērošanās, kas izveidojusies evolūcijas procesā, sargājoties no plēsējiem. Steigā tiek uzņemta pēc iespējas vairāk barības, kura drošā vietā pēc kāda laika tiek rūpīgi sakošļāta.[2]

Atgremotāju kuņģa uzbūve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atgremotājiem ir daudzkameru kuņģis, kas sastāv no 4 nodalījumiem: spurekļa (Rumen), acekņa (Reticulum), grāmatnieka (Omasus) un glumenieka (Abomasus).

Pirmo 3 nodalījumu gļotādā nav dziedzeru, un tos sauc par priekškuņģiem. Pēdējā nodalījumā (glumeniekā) izdalās kuņģa sula, un to sauc par īsto kuņģi jeb dziedzerkuņģi. Spureklis un aceknis veido nelielu priekškambari (Atrimu ventriculi), kurā atveras barības vads. Pieaugušiem atgremotājiem vislielākais kuņģa nodalījums ir spureklis, tā tilpums var būt 80 - 200 l. Glumenieks spēj uzņemt tikai desmito daļu no spurekļa tilpuma.[2]

Priekškuņģu muskulatūra barība saberž un sasmalcina. Spureklis un aklā zarna (Caecum) satur dažādas baktērijas, vienšūņu un sēņu populācijas. Baktēriju izdalītie fermenti barību pārstrādā ķīmiski.[2] No priekškuņģiem vislielākā nozīme barības pārstrādē ir spureklim, kurā barība uzturas vidēji 70 – 90 stundas. Aceknis un grāmatnieks galvenokārt regulē barības pāriešanu īstajā kuņģī. Aceknī sakrājas daļēji pārstrādāta un pusšķidra barība, kas caur grāmatnieku ieplūst īstajā kuņģī. Grāmatnieks darbojas kā caurlaidēja kamera, aizturot rupjās barības daļiņas un, ja nepieciešams, saberžot tās vēl smalkākas. Grāmatniekā ļoti intensīvi norisinās ūdens un gaistošo taukskābju uzsūkšanās.[2]

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Whistler, D. P. and S. D. Webb. 2005. New goatlike camelid from the late Pliocene of Tecopa Lake Basin, California. Natural History Museum of Los Angeles County Contributions in Science 503:1-40.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 [http://raksti.daba.lv/referaati/2003/ILange/Atgremotajdzivnieki.htm Atgremotāji}
  3. 3,0 3,1 Relationships of Cetacea (Artiodactyla) Among Mammals

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Atgremotāji