Atlantīda

17. gadsimta Atlantīdas karte.

Atlantīda (grieķu: Ἀτλαντὶς νῆσος) ir leģendāra nogrimusi sala, kas pirmoreiz pieminēta sengrieķu filozofa Platona dialogos Tīmajs un Kritijs, kuri sarakstīti ap 360. gadu p.m.ē.

Pirmais, kas savos darbos ir minējis Atlantīdu, ir atēnietis Solons. Viņa darbi nav saglabājušies līdz mūsdienām, taču apstiprinājumu tam var gūt Platona darbos, kur viņš atsaucas uz Solonu. Tiek uzskatīts, ka Atlantīda atradusies Atlantijas okeānā netālu no Gibraltāra.

Saskaņā ar leģendu, Atlantīda gājusi bojā zemestrīces vai citas grandiozas dabas katastrofas rezultātā. Daži zinātnieki šo leģendu saista ar Mīnojiešu civilizāciju Krētas salā Egejas jūrā, kura gāja bojā pēc vulkāna izvirduma Tēras (mūsdienu Santorines) salā ap 1500. gadu p.m.ē.

Ārējās saites

• Atlantīda - aizvēstures civilizācijas bojāeja
• Zudusī Atlantīda: Mīti par īstenību:
  • Pirmā daļa^{[novecojusi saite]}
  • Otrā daļa^{[novecojusi saite]}