Pāriet uz saturu

Augsti integrētā prakse

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa

Augsti Integrētā prakse (AIP)(angļu: Advanced Integrated Practice) ir projektēšanas un būvniecības process, kas apvieno sadarbības un integrācijas metodes, lai ar interaktīvu, visaptverošu prakses izmantošanu uzlabotu produktivitāti šajā nozarē. Šis partnerības process ļauj komandai darboties integrētā vidē, izmantojot progresīvās piegādes metodikas projektu nodošanai, radot augstas veiktspējas komandas ar sadarbības rīkiem, kā piemēram, būves informācijas modelēšana (BIM) un virtuālā projektēšana un būvniecība (VDC), ilgtspējas un LEAN būvniecības procesi. Citas AIP jomas un procesi ir šādas:

Aizsākumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimta 2. pusē un gandrīz visu 20. gadsimtu, bija pāreja uz skābbarības torņu projektēšanu un būvniecības komandu projektiem, kur komandas piedzīvoja paaugstinātu risku, zemāku būvniecības produktivitāti, komunikācijas trūkumu starp īpašnieku un komandu, un bieži vien īpašnieks arī samazināja projekta vērtību. Šis solis nozīmēja to, ka komandu starpā bija sacensības starp uzņēmumiem, komandas biedriem un īpašniekiem. Savukārt tas bieži vien nozīmēja to, ka projekts neatbilst īpašnieka projekta vīzijai. Tika atzīmēts, ka kopš 1960. gada būvniecības nozare piedzīvoja būvniecības ražīgumu kritumu, ko pēc tam Steven G. Allen dokumentēja.[1] Šajā pašā laikposmā, ražošanas laikā ASV arī piedzīvoja ražošanas produktivitātes kritumu.[2] Ņemot vērā šo ietekmi, būvniecības nozare saskārās ar pieaugošām problēmām projektēšanā un būvniecībā. 2004. gadā Paul Teicholz [3] veiktais pētījums parādīja, ka būvniecības nozare joprojām bija vienīgā lielā nozare, kas 2004. gadā bija mazāk produktīva nekā tā bija 1964. gadā.

Sākot strādāt projektētājam kopā ar ģenerāluzņēmēju, būvniecības procesa laikā, bija izaicinājums. Uzlabojumi būvniecības metodikā, produktivitātē, izmaksu samazināšanā un grafiku saīsināsanā, kļuva par iezīmēm tādiem projektiem, kas izmanto šīs sadarbības pieejas, un nozare sāka aptvert šādus sadarbības veidus. Pasūtītāji, redzot ieguvumus, sāka izvēlēties tos uzņēmumus, kas uzrādīja izcilus sniegumus, izmantojot jaunās mācību metodes. Pēdējo desmit gadu laikā, būtiski uzlabojumi ir veikti, lai izmantotu šos sadarbības procesus. Nesen pierādītas koncepcijas būvniecības nozarē, ka izmantojot sadarbības programmatūru, tehnoloģiju rīkus un integrācijas metodes vertikālo un horizontālo projektu ietvaros iebūvētajā-vidē. Piemēram, naftas un gāzes, vai mikroelektronikas nozares, izmantojušas līdzīgus procesus savos uzņēmumos, izmantojot "vertikālo integrāciju" (Vertical integration) kā metodi integrēt dažas vai visas specializētās tehnoloģijas, lai panāktu uzlabojumus savā darbībā. Būvniecības nozare nav atšķirīga. Lai uzlabotu produktivitāti, tagad ir jāsāk izmantot integrētās metodes projektēšanā un būvniecībā. No tiem viens veids ir identificēts kā integrētā projekta nodošanas (no angļu valodas: Integrated Project Delivery - IPD) metode.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

AIP ir procesu un instrumentu apkopojums, kas adresē pieaugošo komandu sadarbību un partnerattiecību metodes un paver veidus kā pārvaldīt projektu attistību un izpildi, piemēram, būvdarbu vadītājs (no angļu val.: Construction Manager-at-Risk (CMAR)), projektēšana – būvniecība (no angļu val. : Design-Build (D/B)) un integrētā projekta nodošana (no angļu val.: Integrated project delivery - (IPD)). AIP ietver mehānismu/darbarīku pielietošanu, kas tiek lietoti dizaina un konstrukciju izstrādei dažādos projektos. Augstākminēto izpildes metožu un hibrīd-metožu rezultātā , Būvniecības Izcilības Alianse (no angļu valodas: Alliance for Construction Excellence (ACE)), kas ir programma sasniegumiem izglītībā, kopā ar Arizonas Štata Universitātes fakulitātēm (Arizona State University- (ASU)) - Del E. Webb Būvniecības skolu (Del E. Webb School of Construction) [4] un Ira A. Fulton Inzhenieru skolu (Ira A. Fulton Schools of Engineering),[5] ieviesa AIP procesu 2010. gadā, ko pielieto gan publiskiem/atklātajiem, gan privātiem buvniecības projektiem attiecīgajā industrijā.

2011. gadā tapa mēģinājumi attīstīt AIP programmu. Šajā attīstības procesā piedalījās atlasīta cilvēku grupa, kuras sastāvā bija pasūtītāji, projektēšanas un būvindustrijas profesionāļi. Šie profesionāļi dokumentēja attīstības procesu un ieviesa vadlīnijas, kuras ļauj darba grupām funkcionēt sadarbības vidē, identificējot šķēršļus, kuriem pakļauti komandas locekļi, rezultātā sniedzot risinājumus, kur projektu izpildē tiek pielietotas integratīvās metodes, kas tiek ņemtas no iepriekšminētajām projektu izpildes sistēmām (CMAR, D/B, IPD). Šādi sadarbības mēģinājumi šo procesu identificēšanai ir meklējami “Augsti Integrētā prakse” (“Advanced Integrated Practice” [6]), kuru publicēja Arizonas Šata Unversitātes “Būvniecības Izcilības Alianse” (ACE) 2013. gadā.

Papildus “Augsti integrētā prakse” publikācijai tika izveidotas vēl divas e-rokasgrāmatas tādejādi pilnveidojot AIP programmu. Šīs rokasgrāmatas identificē galvenos sadarbības procesus, kuri var tikt lietoti papildus dažādajām projektu izpildes metodēm, kā piemēram – CMAR, D/B un IPD. No ACE minētajiem sadarbības procesiem kā visefektīvākie un svarīgākie tiek norādīti BIM&VDC un projektēšanas atbalsta (no angļu valodas: Design-Assist )procesi.[7]

ACE (Būvniecības Izcilības Alianse) izstrādāja pirmās BIM vadlīnijas 2008. gadā, kas tika paredzētas būvniecības industrijai. Šis notikums aizsāka svarīgāku procesu, kura mērķis bija identificēt programmatūru, metodes, procesus un rīkus, kas ļautu pielietot BIM būvniecības projektēšanai. ACE turpināja attīstīt šo programmu caur ciešu sadarbību ar projektētājiem, būvinženieriem un projektu pasūtītājiem, lai radītu atjauninātu versiju BIM&VDC e-rokasgrāmatai, kas tika izdota 2013. gadā. E-rokasgrāmata ir resursu kopums, kas palīdz analizēt rīkus un procesu vadlīnijas, kurus lieto projektētāji, pasūtītāji un būvinženieri, kad BIM &VDC tiek pielietots katrā no būvēšanas stadijām, sākot no sākuma koncepcijas līdz nodošanai pasūtītājam, kopā ar konkrētiem ieteicamajiem projekta gala produktiem. Šī rokasgrāmata adresē BIM &VID pielietojumu katrā no būvniecības fāzēm – plānošana, projekta posmu noteikšana, līguma izstrāde, detalizācija, izmaksu kontrole, kā arī analīzē pielietojumu un metodiku izmantošana.

Pirmo reizi projektēšanas atbalsta (no angļu valodas: Design-Assist (D-A)) process tika dokumentēts 2007. gadā caur ACE (Būvniecības Izcilības Alianse). Projektēšanas atbalsts (D-A) tika attīstīts caur ciešu sadarbību ar būvniecības speciālistiem. Šis process turpmāk tiktu lietots līdztekus CMAR, D/B vai arī IPD metodikām. Projektēšanas atbalsta process (D-A) tika ātri identificēts, kā uz komandas sadarbību orientēta projektu īstenošanas metode, kas materializējas ar ieguvumiem D-A apakšuzņēmējiem. Tās mērķis ir samazināt ar projektētājiem un konstruktoriem saistītus jautājumus pirms būvniecības, palielinot projekta kopējo vērtību. Līdz 2013. gadam, ACE, atbildot pasūtītāja vajadzībām, lai uzlabotu būvniecību, mazinātu risku un strīda izmaksas sakarā ar problēmām būvniecības laikā, uzlaboja D-A procesu un iekļāva to kā daļu no AIP programmas. E-rokasgrāmata (no angļu valodas: eManual) koncentrējas uz ieguvumiem, izaicinājumiem, un komandas vadībai izvērtēt projektēsanas atbalsta programmas vajadzību un piemērošanu pasūtījumiem.

AIP loma projektēšanā un būvniecībā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šī ideja par kultūras izmaiņām, novieto cilvēkus apgrieztas piramīdas augšpusē, paužot domu, ka bezgalīgais potenciāls ir cilvēkos.

Kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ikviens uzņēmums tiek daļēji raksturots kā attiecības ar klientiem. Lielākajā daļā celtniecības uzņēmumu attiecības ar klientiem ir pasniegtas kā pakalpojums par samaksāto servisu. Šādu pakalpojumu darījumu mērķis ir vērsts galvenokārt uz cenu nevis vērtību. Šī attieksme, ja tā saistīta ar iepriekš lietotu risinājumu (D-B-B) pielietojumu problēmām, bieži rada pakalpojumu pārvēršanos precēs. Lietojot šo metodi, vertikāla integrācija starp partneriem parasti netiek sasniegta. Dizaina profesionāļu un konsultantu attiecības tādējādi parasti ir kā vienkāršas līgumattiecības uz katru konkrēto projektu, balstītas uz cenu, nevis izcilu servisa kvalitāti. Šī situācija rada to, ka konsultanti reti kad sasniedz daudzfunkcionālu sadarbību ar dizaina profesionāļiem.

Kad uz zināšanu ieguvi balstītas attiecības tiek radītas starp partneriem, komandas var radīt lielāku pievienoto vērtību saviem klientiem, sabiedrībai un partneru uzņēmumu darbiniekiem. Šāda kompānijas kultūras izmaiņa novieto abus sabiedrotos uzņēmumus augšgalā, salīdzinot ar citiem partneriem, tādējādi mēs varam secināt, ka nebeidzami uzlabojumi ir meklējami tieši cilvēkos. Šī ideja par kultūras izmaiņām, novieto cilvēkus apgrieztas piramīdas augšpusē, paužot domu, ka bezgalīgais potenciāls ir cilvēkos (skat. Figure 1). Uzņēmumi, kas atzīst cilvēkus kā savus lielākos resursus rada uzņēmumā vidi, kurā nemitīgi tiek radīti nebeidzami radošie procesi un idejas, tādējādi nodrošinot pievienoto vērtību saviem projektiem.

Komandu veidošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Komandu kultūrai nepieciešams mainīties un attīstīties, lai uzlabotu uzticības veidošanos starp ieinteresētajām personām un komandas locekļiem. Lai pārmaiņas būtu iespējamas, būs nepieciešams atrast cilvēkus, kuri ir gatavi izrādīt iniciatīvu. Tāpat, būtisks faktors ir pareizā laika izvēle, kurā konkrētā cilvēku grupa ir gatava pārmaiņām un to atbalstam. Šī ir daļa no mainīgās paradigmas, kas sevī ietver izmaiņas kā biznesa modeļos, tā teorijā par to, kā tiek veidotas un vadītas komandas. Tas nozimē, ka cenu konkurence vairs nav noteicošais faktors, lai garantētu labāko projektu un darījumu iegūsānu.

Arīdzan, kad projekta realizācijai nepieciešams veidot augstas klases profesionālu komandu, ikvienam komandas locekliem jābūt gatavam pielāgoties pārmaiņam un veikt pienākumus, vienlaicīgi sadarbojoties un pielietojot tehnoloģiskus rīkus un metodes, neatkarīgi no tā, vai šie priekšnosacījumi norādīti līgumā vai komandas vienotajās nostādnēs. Ja kāds no komandas locekļiem nav gatavs vai spējīgs pielāgoties, tas automātiski rada grūtības pārējai grupai sadarboties ar konkrēto cilvēku projekta realizācijas gaitā.

Tehnoloğija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tehnoloģijas daļa arvien attīstās projektēšanas un būvniecības projekta ietvaros. Pirmkārt, izmaksas, kam seko darbinieku apmācība un ekspluatācijas izmaksas, ir traucēklis vairākumam projektēšanas un būvniecības komandu, lai izmantotu sadarbības rīkus, piemēram, BIM&VDC, vai procesus, kā arī LEAN un būvniecības sadarbības tehnoloģiju (Construction collaboration technology) (kā Adobe Acrobat, Google Apps, Heystack, WebEx, utt).

Nav arī ticams, ka daudzi pasūtītāji vai projektu vadītāji ieviesīs šos procesus savos projektos. Nav teikts, ka tas nenotiks, bet ir mazāk ticams, ka viņi tos izmantos kādā jaunā projektā. Iemesls ir daudzu pasūtītāju uzskats "viņi to negrib vai nevar atļauties maksāt par šo papildus servisu". Tas parasti ir, pirmkārt, izmaksu un budžeta ierobežojumi (uztvertās izmaksas par papildus sevisiem par projektēšanas profesionāļiem vai būvnieku grupām), programmatūras un aprīkojuma izmaksas, trūkums pēc izglītotiem strādniekiem (viņiem nav aprīkojuma vai darbinieki, kuriem ir BIM zināšanas), kā arī fakts, ka vairākumam darbības budžetos nav piešķirtas resursi turpmākai darbinieku apmācībai. Projektēšanas vai būvniecības daļā ir nepārtraukta maiņa modeļu attīstības tehnoloģijā, papildus izmaksas par atjaunotām iekārtām/ programmām un plašas izvēles web-atbalstītiem risinājumiem un rīkiem, lai to pārvaldītu. Arī šī ir kā pretestība no būvniecības sektora uzņēmumiem.

Attiecībā uz tehnoloģijas izmantošanu starp komandām, arī tas raisa daudz izaicinājumus starp uzņēmumiem un individuāliem projekta dalībniekiem. Ne visi komandas dalībnieki ir lietpratēji programmatūras izmantošanā vai ir pietiekami tehniskās kapacitātes izmantot sadarbības līdzekļus, lai efektīvi veiktu projektēšanu un būvniecības darbus. Katram uzņēmumam un katram dalībniekam ir dažāda līmeņa zināšanas un spējas.

Risinājumi ir veidoti, lai aptvertu tehnoloģijas. To var darīt pakāpeniski vai visu, lai palielinātu priekšrocības, ko tas sniedz projektam un komandai, kā arī pievienoto vērtību pasūtītājam.

Uzņēmējdarbības modeļa attīstība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Integrētajos sadarbības procesos, piemēram, AIP izmantošana var būt spēcīga metode, lai sniegtu projektēšanas un būvniecības pakalpojumus. Īstajai komandai ir jāizveido un jāatlasa īsto projektu. Starp komandas locekļiem ir jābūt cienījamām un izpildītām saistībām. Ir jāuztur uzticība un starp visām pusēm. Komunikācijas un sadarbības metodes jāizmanto visiem projekta dalībniekiem. Visiem partneriem jābūt izpildītiem finanšu pasākumiem, lai pārvaldītu risku un, lai varētu dalīties ar projekta atlīdzību. Turklāt, pasūtītājam ir nepieciešams būt procesā, lai gūtu veiksmīgu projekta iznākumu. Tas viss prasa padziļinātu izpratni par uzņēmējdarbības modeli, dalībniekiem un pareizus sagatavošanās darbus, lai gūtu daudzas AIP priekšrocības.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ ”Why Construction Industry Productivity is Declining,” Steven G. Allen, National Bureau of Economic Research, nr. 1555, 1985. gada februāris, iegūti 2008-11-17
  2. ↑ “Reģionālā ražīguma pieaugums ASV ražošanā: 1951-78”, Charles R. Hulten un Robert M. Schwab, Amerikas ekonomijas pārskats, 74 izdevums , Nr. 1 (1984. gada marts), lpp:152–162, Amerikas ekonomikas asociācijas publikācija
  3. ↑ “Labor Productivity Declines in the Construction Industry: Causes and Remedies” Arhivēts 2015. gada 4. februārī, Wayback Machine vietnē., #4 (2004. gada 14. aprīlis), Paul Teicholz
  4. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 9. janvārī. Skatīts: 2015. gada 12. janvārī.
  5. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 11. janvārī. Skatīts: 2015. gada 12. janvārī.
  6. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 12. augustā. Skatīts: 2015. gada 12. janvārī.
  7. ↑ BIM&VDC - “An ‘Update’ to the Introduction and Best Methods Approach” Arhivēts 2014. gada 12. augustā, Wayback Machine vietnē., 2013. gada, 8. maija Arizonas Šata Unversitātes “Būvniecības Izcilības Alianse” publikācija

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Augsti_integrētā_prakse&oldid=4075753"