Augusts Dombrovskis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Augusts Dombrovskis
Augusts Dombrovskis
Personīgā informācija
Dzimis 1845. gada 28. jūlijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas impērija
Miris 1927. gada 13. novembrī (82 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība Latvietis
Nodarbošanās Rūpnieks, mecenāts

Augusts Nikolajs Dombrovskis[1] (dzimis 1845. gada 28. jūlijā [v.s. 16. jūlijā],[2] miris 1927. gada 13. novembrī) bija latviešu rūpnieks un mecenāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1845. gada 28. jūlijā Ķengaragā, Rīgā.[3] Izglītojies pašmācības ceļā.

Bērnībā kopā ar tēvu nodarbojies ar zvejniecību, jaunieša gados strādājis kokzāģētavā pie tēvoča Jēkaba Dombrovska (viens no pirmajiem latviešu rūpniekiem). Pēc tam par iekrāto naudas summu 1887. gadā Vecmīlgrāvī atvēris pats savu kokzāģētavu.[4] Nodarbojies ar strādnieku dzīves apstākļu uzlabošanas un kultūras dzīves norišu veicināšanu.[4] 20. gadsimta sākumā dibinājis un vēlāk arī uzturējis vairākas kultūras un izglītības iestādes.[5] 1900. gadā atvēris četrgades skolu (tā sauktā Zaļā skola) un vienu no pirmajiem bērnudārziem Latvijā, 1907. gadā — pansiju kultūras darbiniekiem (Burtnieku nams), 1909. gadā — proģimnāziju.[4] 1904. gadā Dombrovskis nodibinājis atturības biedrību "Ziemeļblāzma", kuras vajadzībām tajā pašā gadā tika uzcelts biedrības nams un ierīkots parks (par Dombrovska un vairāku citu personu saziedotajiem līdzekļiem).[4][6] 1905. gada revolūcijas laikā nams tika nodedzināts. Bija nolemts nošaut Dombrovski, tomēr vēlāk viņš ticis atbrīvots.[4] No 1910. līdz 1913. gadam piedalījās pašreizējās kultūras pils "Ziemeļblāzma" projekta izstrādāšanā un finansēšanā.[4] Dombrovskis darbojās Rīgas Latviešu biedrībā, kur vadījis Kārtības komisiju.[4] Tāpat darbojies citās latviešu organizācijās.[3] Dombrovskis nodarbojās ar vijoļu un citu stīgu instrumentu gatavošanu.[7] Izgatavojis apmēram 1000 instrumentu.[4] Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā glabājas viņa darinātais kvarteta instrumentu komplekts, kurā ietilpst divas vijoles, alts un čells.[4]

Miris 1927. gada 13. novembrī, apglabāts "Ziemeļblāzmas" dārzā.[8]

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Dombrovska vārdā nosaukta pilsētas iela Vecmīlgrāvī.

2008.gadā Rīgas 2. mūzikas skola pārdēvēta par Augusta Dombrovska mūzikas skolu.[9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ineta Lipša. «Leģendas: Mīlgrāvja kokrūpnieks». DB.lv, 2008. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 28. septembrī.
  2. «Latvijas Kareivis». Periodika.lv. Skatīts: 2012. gada 22. aprīlī.[novecojusi saite]
  3. 3,0 3,1 Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. Rīga : Multineo. 2007. 133. lpp. ISBN 9984985598.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 4,8 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 254. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
  5. «Rīdzinieki». Riga.lv. Skatīts: 2012. gada 22. aprīlī.
  6. «Augusts Dombrovskis palika nesaprasts». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 22. aprīlī.
  7. «Augusts Dombrovskis». Citariga.lv. Skatīts: 2012. gada 22. aprīlī.
  8. «Burtnieku māja». Baronamuzejs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 22. aprīlī.
  9. «PAR SKOLU». adms.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 19. novembrī. Skatīts: 2016. gada 30. septembrī.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andrejs Grāpis: Augusts Dombrovskis. Mūžs un veikums. Dzīvesgaita. Veltījumi. Grāmatas. Raksti. Dokumenti. Rīga: SIA INDEX i, 2006

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]