Augusts Voss
Augusts Voss | |
---|---|
LKP CK pirmais sekretārs | |
Amatā 1966. gada 15. aprīlis — 1984. gada 14. aprīlis | |
Priekštecis | Arvīds Pelše |
Pēctecis | Boriss Pugo |
| |
Dzimšanas dati |
1919. gada 30. oktobris Saltikova, Tjumeņas guberņa, Krievijas PFSR |
Miršanas dati |
1994. gada 10. februārī (74 gadu vecumā) Maskava, Krievija |
Politiskā partija | PSKP |
Profesija | skolotājs |
Augstskola | Tjumeņas skolotāju institūts |
Augusts Voss (1919. gada 30. oktobris — 1994. gada 10. februāris) bija latviešu izcelsmes padomju politiķis, kas ilgu laiku darbojās Latvijas PSR. LKP CK pirmais sekretārs (1966—1984), PSRS Augstākās padomes Tautību padomes priekšsēdētājs (1984—1989).
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1919. (pēc citiem datiem 1916.[1]) gada 30. oktobrī Saltikovas (Салтыково) sādžā Tjumeņas guberņā Sibīrijas latviešu zemnieka ģimenē (tēva izcelsme no Zemgales).[2]
Pabeidza Tjumeņas skolotāju institūtu un no 1939. līdz 1940. gadam bija skolotājs vidusskolā. 1940. gadā iesaukts armijā, Otrā pasaules kara laikā bijis politiskais darbinieks frontē. 1945. gadā sācis politisko darbību Latvijā, bija LVU LKP sekretārs (1950), pēc nacionālkomunistu sagrāves bija speciālists "proletāriskā internacionālisma un tautu draudzības" jomā. 1960. gadā kļuvis par LKP CK sekretāru, 1966. gada 15. aprīlī — par LKP CK pirmo sekretāru, nomainot amatā uz Maskavu pārcēlušos Arvīdu Pelši. Tajā pašā gadā pirmoreiz kļuvis par PSRS Augstākās padomes deputātu.
1971. gadā kļuvis par PSKP Centrālās komitejas locekli. 1984. gada 14. aprīlī LKP CK pirmā sekretāra amatā Vosu nomainīja Boriss Pugo, savukārt Voss kļuva par PSRS Augstākās padomes Tautību padomes priekšsēdētāju. 1989. gadā zaudēja Augstākās padomes deputāta mandātu un arī Tautību padomes priekšsēdētāja amatu. 1990. gadā izslēgts no PSKP CK. 1994. gada 10. februārī miris Maskavā.
Voss prata runāt latviski, tomēr publiski šo prasmi neizmantoja.[3]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Вопросы воспитания трудящихся в духе пролетарского интернационализма и дружбы народов. Москвa: Знание, 1961. 29 с. (krieviski)
- По заветам Ленина. Рига: «Лиесма», 1968. 135 с.
- Советская Латвия. Москвa: Политиздат, 1978. 118 с.
- Партийный подход к решению хозяйственных вопросов. Москвa: Политиздат, 1978. 112 с.
- Практическая работа в области развития экономики. Москвa: Политиздат, 1982. 64 с.
Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Восс Август Эдуардович Большая советская энциклопедия. Москвa: Советская энциклопедия. 1969—1978.
- ↑ “Aparatčiks” sarkanā kaklasaitē. Kā dzīvoja Augusts Voss[novecojusi saite] LA
- ↑ Viesturs Sprūde. «Latviešu komunisti veicināja tautas pārkrievošanu». Latvijas Avīze, 2004. gada 22. jūnijā.
Tikai pirmajām personām vajadzēja būt ar latviskiem uzvārdiem. Latvietis bija arī Augusts Voss. Atšķirībā no Borisa Pugo, kurš mēģināja, bet kuram ļoti grūti gāja, Voss ļoti labi runāja latviski, bet savas varas laikā viņš nekad to nedarīja publiski.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- “Aparatčiks” sarkanā kaklasaitē. Kā dzīvoja Augusts Voss LA
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Arvīds Pelše |
LKP CK Pirmais sekretārs 1966. gada 15. aprīlis — 1984. gada 14. aprīlis |
Pēctecis: Boriss Pugo |
|
- 1919. gadā dzimušie
- 1994. gadā mirušie
- LKP CK locekļi
- PSKP CK locekļi
- Ar Ļeņina ordeni apbalvotie
- Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie
- Krievijas latvieši
- Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie latvieši
- Tjumeņas apgabalā dzimušie
- Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie
- Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie