Jānis Kalnbērziņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Kalnbērziņš
Janis Kalnberzins.jpg
LKP CK pirmais sekretārs
Amatā
1940. gada 21. jūnijs[1] — 1959. gada 25. novembris
Pēctecis Arvīds Pelše
LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs
Amatā
1959. gada 27. novembris — 1970. gada 5. maijs
Priekštecis Kārlis Ozoliņš
Pēctecis Vitālijs Rubenis

Dzimšanas dati 1893. gada 17. septembris
Valsts karogs: Krievija Katlakalna pagasts, Krievijas impērija
Miršanas dati 1986. gada 4. februārī (92 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija PSKP
Augstskola Rietumtautu Komunistiskā universitāte
Sarkanās Profesūras institūts

Jānis Kalnbērziņš (1893. gada 17. septembris1986. gada 4. februāris), zināms arī pēc segvārda Zaķis[2] vai kā Jānis Kalnbērziņš-Zaķis, bija Latvijas PSR politiķis, LKP darbinieks. Pirmais LKP CK vadītājs okupētajā Latvijā. Pēc LKP rindu tīrīšanas no nacionālkomunistiem 1959. gadā atcelts no LKP CK Pirmā sekretāra amata.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1893. gada 17. septembrī Katlakalna pagastā. 1917. gada aprīlī kļuva par boļševiku partijas biedru. 1919. gadā karoja Padomju Latvijas armijas rindās, pēc tam 8. latviešu strēlnieku pulkā pret Dienvidkrievijas bruņotajiem spēkiem.

No 1925. līdz 1928. gadam darbojās LKP Latvijā, tajā laikā PSRS arestēja viņa sievu un bērnus ievietoja bērnunamos. 1929. gadā Kalnbērziņš beidza Rietumtautu Komunistisko universitāti, 1933. gadā Sarkanās Profesūras institūtu. No 1935. gada bija Komunistiskās Internacionāles latsekcijas biedrs.

1939. gadā Latvijas policija Kalnbērziņu arestēja un tiesa piesprieda ilgu cietumsodu. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā, Kalnbērziņu atbrīvoja no ieslodzījuma un iecēla par LKP CK pirmo sekretāru. Kā Tautas Saeimas deputāts viņš balsoja par Latvijas iekļaušanu PSRS. No 1941. līdz 1945. gadam Padomju armijas Ziemeļrietumu frontes kara padomes loceklis.

1959. gadā Kalnbērziņu sakarā ar nacionālkomunistu vajāšanām atstādināja no LKP CK pirmā sekretāra amata un iecēla par LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju. 1970. gadā viņš aizgāja pensijā, miris 1986. gada 4. februārī Rīgā.

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
LKP CK Pirmais sekretārs
1940. gada 21. jūnijs1959. gada 25. novembris
Pēctecis:
Arvīds Pelše
Priekštecis:
Kārlis Ozoliņš
LPSR AP Prezidija priekšsēdētājs
1959. gada 27. novembris1970. gada 5. maijs
Pēctecis:
Vitālijs Rubenis