Jānis Vagris

Vikipēdijas lapa
Jānis Vagris
LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs
Amatā
1985. gada 22. jūlijs — 1988. gada 6. oktobris
Priekštecis Pēteris Strautmanis
Pēctecis Anatolijs Gorbunovs
LKP CK Pirmais sekretārs
Amatā
1988. gada 4. oktobris — 1990. gada 7. aprīlis
Priekštecis Boriss Pugo
Pēctecis Alfrēds Rubiks

Dzimšanas dati 1930. gada 17. oktobrī
Valsts karogs: Latvija Naudītes pagasts, Jelgavas apriņķis, Latvija
Miršanas dati 2023. gada 6. janvārī (92 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Politiskā partija PSKP
Profesija inženieris
Augstskola Latvijas Universitāte

Jānis Vagris (dzimis 1930. gada 17. oktobrī Naudītes pagastā; miris 2023. gada 6. janvārī[1] Rīgā) bija latviešu inženieris un valsts pārvaldes darbinieks, komunistiskās partijas funkcionārs. Bijis Rīgas pilsētas komitejas 1. sekretārs, LKP CK Pirmais sekretārs (1985—1988) un LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1930. gada 17. oktobrī Naudītes pagastā.[2] 1955. gadā pabeidzis Latvijas Valsts Universitātes Mehānikas fakultāti un vēlāk arī PSKP CK Augstāko partijas skolu.

Pēc tam trīs gadus J. Vagris strādāja Jelgavas mašīnbūves rūpnīcā par vecāko inženieri-tehnologu un instrumentu un ierīču biroja priekšnieku. Trīs gadus bija Jelgavas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks.[2][3]

1958. gadā iestājies PSKP.[4] No 1966. līdz 1973. gadam Liepājā ieņēmis pilsētas komitejas pirmā un otrā sekretāra amatus.[2] 1973. gadā iekļauts LKP Centrālajā komitejā.[4]

1978. gadā Jānis Vagris tika iecelts par Rīgas pilsētas komitejas 1. sekretāru.[4] 1985. gada 20. augustā kļuvis par LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju.

1988. gada 4. oktobrī tika paaugstināts amatā par LKP CK Pirmo sekretāru,[5] stājoties Borisa Pugo vietā, kurš pārcēlās uz Maskavu.Trīs dienas vēlāk, pirms Latvijas Tautas Frontes 1. kongresa, uzstājies tautas manifestācijā Mežaparka estrādē, sakot, ka "latviešu tautai pāri nav darījis".[2][6] 1989. gadā J. Vagris kandidēja PSRS Tautas deputātu padomes vēlēšanās un tika ievēlēts. 1990. gada 7. aprīlī LKP CK pirmā sekretāra amatā viņu nomainīja Alfrēds Rubiks.[5] Vēlākos izvērtējumos J. Vagra lomu Atmodas laikā vērtē neviennozīmīgi.[7]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gadā Vagri apbalvoja ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[8]

Apbalvots arī ar Oktobra revolūcijas ordeni, diviem Darba Sarkanā Karoga ordeņiem, medaļām. Saņēmis arī Latvijas PSR Nopelniem bagātā rūpniecības darbinieka goda titulu.[3]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. timenote.info
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «20 pamanāmākie XX gadsimta Liepājas sabiedriski politiskie darbinieki». media.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 11. februārī. Skatīts: 2009. gada 27. jūnijā.
  3. 3,0 3,1 «250462 - Barikadopēdija». www.barikadopedija.lv. Skatīts: 2019-10-22.
  4. 4,0 4,1 4,2 «ВАГРИС Ян Янович». labyrinth.ru.
  5. 5,0 5,1 «Soviet republics». rulers.org.
  6. Viesturs Sprūde. «1988. gada 7. oktobrī. Jānis Vagris: Neko sliktu latviešu tautai neesmu darījis». LA.LV (latviešu), 2018-10-07. Skatīts: 2019-10-22.
  7. Viesturs Sprūde. «Bijušajam LKP CK 1. sekretāram Jānim Vagrim aprit 80 gadi». delfi.lv (latviešu), 2010-10-18. Skatīts: 2019-10-22.
  8. www.DELFI.lv. «Triju zvaigžņu ordeni piešķir juristiem, mediķiem, diplomātiem, pedagogiem un politiķiem». delfi.lv (latviešu), 2010-04-14. Skatīts: 2019-10-22.


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Pēteris Strautmanis
LPSR AP Prezidija priekšsēdētājs
1985. gada 20. augusts1988. gada 6. oktobris
Pēctecis:
Anatolijs Gorbunovs
Priekštecis:
Boriss Pugo
LKP CK Pirmais sekretārs
1988. gada 4. oktobris1990. gada 7. aprīlis
Pēctecis:
Alfrēds Rubiks