Aurēlijas
- «Aurēlija» pāradresējas uz šejieni. Citas nozīmes skatīt lapā Aurēlija (nozīmju atdalīšana).
| Aurēlijas | |
|---|---|
 Ausainā aurēlija (Aurelia aurita) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria) |
| Klase | Scifozoji (Scyphozoa) |
| Kārta | Semaeostomeae |
| Dzimta | Ulmaridae |
| Ģints | Aurēlijas (Aurelia) |
| Iedalījums | |
 Aurēlijas Vikikrātuvē | |
Aurēlijas (Aurelia) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa scifozoju klases ģints.
Ārējais izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aurēlijas medūzai ir samērā plakans lietussargs 30—40 cm diametrā. Diska apmalē ir daudz īsu taustekļu, kā arī astoņi apmales ķermenīši — ropāliji, kuros atrodas maņu orgānu komplekss. Lietussarga apakšpusē atrodas mutes atvere, no kuras uz leju nokarājas četri lieli mutes taustekļi. Pie mutes atveres atrodas četri akli iedobumi — bedrītes, kas uz āru atveras ar atverēm. Aurēlija parasti ir violetā krāsā, pie kam labi saskatāma iekšējā uzbūve (kanālu sistēma un it sevišķi violeti oranžas pakavveida gonādas).
Iekšējā uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mutes atvere ved rīklē, kas savienojas ar diezgan plašu kuņģa dobumu, kurš veido četrus seklus kabatveida iedobumus. To dibenā atrodas daudzi dziedzerveidīgi gastrālie pavedieni. No kuņģa dobuma sākas daudzie gastrovaskulārās sistēmas radiālie kanāli, no kuriem citi zarojas, bet citi nezarojas. Visi tie ieplūst gredzeniskajā kanālā, kas iet gar lietussarga apmali. Radiālie kanāli iekšpusē izklāti ar skropstiņepitēliju, tādēļ barība pārvietojas pa kanāliem. Aurēlija ir plēsīga, barībai izmanto dažādus planktoniskos organismus.
- Dzimumdziedzeri jeb gonādas attīstās no kuņģa dobuma apakšējās virsmas entodermas pakavam līdzīgu valnīšu veidā aiz gastrālajiem pavedieniem. Vienā īpatnī attīstās vai nu sievišķās, vai vīrišķās gonādas, t.i. aurēlija ir šķirtdzimumu dzīvnieks.
- Nervu sistēma ir mazliet koncentrētāka kā hidroīdu medūzām; bez nervu gredzena pie ropāliju pamatnes atrodas nervu šūnu sakopojumi primitīvu gangliju veidā.
- Apmales ķermenīši jeb ropāliji atrodas lietussarga apmales īpašās iedobēs. No virspuses katrs ropālijs pārklāts ar segdaivu, kuras virspusē atrodas ožas bedrīte. Pats ropālijs ir pagaras, mazliet izliektas formas, tā virsotnē atrodas līdzsvara orgāns — statocists. Uz ropālija augšējās un apakšējās virsmas atrodas pa actiņai, pie kam tās pēc uzbūves viena no otras stipri atšķiras. Augšējā actiņa ir ektodermas sabiezinājums un sastāv no daudzām šūnām, starp kurām atrodas gaismas uztvērējšūnas. Apakšējā actiņa atrodas zem ektodermas slāņa, tā ir kausveida un sastāv no diviem slāņiem: no ārējā — ektodermas slāņa un — entodermas slāņa.
Vairošanās un attīstība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gonādās izveidojušies dzimumprodukti iznāk ārā caur mutes atveri. Ūdenī notiek apaugļošanās un izveidojas brīvi peldošs, ar skropstiņām klāts kāpurs — planala. Dažos gadījumos apaugļošanās un planulas attīstība notiek mātes organismā. Un medūza «dzemdē» gatavas planulas, kā, piemēram, Baltās jūras aurēlija. Planula kādu laiku peld, pēc tam nolaižas ūdensbaseina dibenā, piestiprinās, un no tās izveidojas mazs kausveida polips, tā sauktā scifostoma. Scifostoma aug un pēc tam sāk vairoties, īpatnēji pumpurodamās. Šī pumpurošanās notiek tādējādi, ka scifostoma ar šķērseniskām iežmaugām sadalās vairākos diskos, kas pakāpeniski atraujas no mātes organisma un pārvēršas par mazām medūzām, tā sauktajām efīrām. Šo procesu sauc par strobilāciju. Efīras, kas izveidojušās strobilācijas laikā, aug un pakāpeniski pārvēršas par pieaugušām medūzām. Aurēlijas attīstība no efīras līdz dzimumgatavam īpatnim parasti ilgst vairākus mēnešus (Vidusjūrā apmēram četrus). Tātad aurēlijai ir paaudžu maiņa, taču atšķirībā no hidroīdiem, kur pamatpaaudze ir polipi, scifozojiem turpretim pamatpaaudze ir medūzas, bet polipu paaudze ļoti vāji izteikta.
Ekoloģija un ģeogrāfiskā izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aurēlija ir viena no visplašāk izplatītajām scifomedūzām. Tā sastopama gandrīz visās jūrās. Noteiktā gadalaikā aurēlija parādās masveidīgi kā atklātajā jūrā, tā arī piekrastē. Parasti, izlaidušas olas, medūzas iet bojā, un dažkārt ar viļņiem tās lielā vairumā izskalo krastā recekļainu, puscaurspīdīgu disku veidā. Ausainā aurēlija (Aurelia aurita) sastopama arī Baltijas jūrā un Rīgas līcī.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aurēliju ģints pieder pie Semaeostomeae kārtas un Ulmaridae dzimtas. Ir zināmas 7 aurēliju sugas.
Ģints Aurēlijas (Aurelia)
- Ausainā aurēlija (Aurelia aurita) (Linnaeus, 1758)
- Aurelia coerulea Lendenfeld, 1884
- Aurelia colpota Brandt, 1838
- Aurelia labiata Chamisso & Eysenhardt, 1821
- Aurelia limbata (Brandt, 1835)
- Aurelia maldivensis Bigelow, 1904
- Aurelia solida Browne, 1905