Medūza

Aborālais gals

Orālais gals

Mute

Orālais gals

Aborālais gals

Ektoderma

Gastroderma (Endoderma)

Mezogleja

Gremošanas dobums

Medūza (pa kreisi) un polips (pa labi)^[1]

Medūza ir brīvi peldošu dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) organismu attīstības forma, kas piemīt medūzu apakštipam (Medusozoa). Otra iespējamā attīstības forma ir polips.

Anatomija

Medūzu uzbūve ir ļoti vienkārša. Tām ir lietussarga veida jeb zvanveida ķermenis, kura apakšdaļas centrā atrodas mute, kuru ieskauj mutes lēveri.^[2] Zvanveida ķermeni apņem taustekļu vainags.

Lielākajai daļai medūzu nav īpašas gremošanas, osmoregulācijas, centrālās nervu, elpošanas orgānu vai asinsrites orgānu sistēmas. Lai arī medūzai nav skeleta, tai ir balstplātnīte (manubrium sterni), kurai ir kātveidīga struktūra, kas nokarājas no centra uz leju ar muti pašā galā. Mute atveras gastrovaskulārā dobumā, kurā norit visi gremošanas un vielmaiņas procesi. Gastrovaskulārais dobums ir savienots ar starveidīgiem kanāliem, kas stiepjas līdz medūzas zvanveidīgā ķermeņa malai.^[3]

Medūzai nav nepieciešama elpošanas sistēma. Tās membrānai līdzīgā āda ir tik plāna, ka skābekli tā uzņem difūzijas ceļā. Lai arī medūzas spēj brīvi pārvietoties, to kustības iespējas ir ierobežotas. Medūza pārvietojas, ritmiski saraujoties tās zvanveida ķermenim. Saraujoties tiek izgrūsts ūdens, un medūza kustas uz priekšu. Dažas sugas ir ļoti aktīvas un enerģiski peld gandrīz visu laiku, toties citas ir samērā pasīvas.^[4]

Medūzas ķermenis satur ļoti daudz ūdens, kas ir vairāk kā 95% no kopējās masas. Zvanveidīgais ķermenis sastāv no želejveida vielas, ko sauc par mezogleju, kuru aptver un no apkārtējās vides aizsargā 2 aizsargkārtas — no ārpuses medūzu sedz epidermas kārta, bet iekšējā dobumā mezogleju nosedz gastroderma. Tās šūnās, kuras sauc par barošanas epitēlijmuskuļšūnām, noris barības gremošana. Gastrodermā ir arī dziedzeršūnas, kurās veidojas gremošanas fermenti.^[5]