Ausma Derkēvica

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ausma Derkēvica
Ausma Derkēvica
Personīgā informācija
Dzimusi 1929. gada 21. jūlijā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Mirusi 2011. gada 26. decembrī (82 gadi)
Tautība Latviete
Nodarbošanās Kordiriģente, pedagoģe

Ausma Derkēvica (dzimusi 1929. gada 21. jūlijā, mirusi 2011. gada 26. decembrī)[1] bija latviešu kordiriģente un mūzikas pedagoģe. Viņa ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas goda profesore.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1959. gadā beigusi Latvijas Konservatorijas T. Kalniņa klasi. No 1958. līdz 1970. gadam diriģējusi Latvijas PSR Revolūcijas veterānu kori, no 1959. līdz 1989. gadam —vadījusi Tautas kori "Dzintars" kopā ar dzīvesbiedru Imantu Cepīti, pēc tam līdz 2000. gadam bijusi kora mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģente. Viņas vadībā koris "Dzintars" izcīna pirmo Latvijas koru starptautisko uzvaru, turklāt zeltā -1968. gadā Dzintars" iegūst "Grand Prix" konkursā Debrecenā, kam seko daudzas uzvaras dažādās valstīs dažādos kontinentos. Koris jau savu pirmo, tāpat daudzas turpmākās starptautiskās uzvaras iegūst ne vien sieviešu koru grupās, bet arī visu koru konkurencē. Arī tas, tāpat kā darbs ar komponistiem, stimulējot tos radīt daudzbalsīgus sarežģītus skaņdarbus arī sieviešu kolektīvam, raksturo Ausmu Derkēvicu kā kvalitatīvi jaunas sieviešu koru kustības aizsācēju un attīstītāju Latvijā. Tāpat bijusi arī Valsts akadēmiskā kora diriģente (1969—1989), kopā ar daudziem pasaules vadošajiem orķestriem, diriģentiem (M. Jansons, N. Jervi, G. Herbihs, A. Jansons, K. Mazurs, J. Aleksa, D. Oistrahs, E. Čakarovs, K. Kondrašins, V. Fedosejevs, V. Gergijevs, J. Simonovs uc.), un solistiem iestudējot vairumu izcilāko lielformas vokāli instrumentālo skaņdarbu, kuru vidū minami tādi darbi kā J. Brāmsa "Vācu rekviēms", J.S. Baha "Mateja pasija", "Jāņa pasija", Mocarta "Rekviēms", Verdi, Dvoržāka, Forē, E. L. Vēbera uc. rekviēmi, Bēthovena 9. simfonija,G. F. Hendeļa "Mesija", H. Berlioza, Onegera, Dž. Pučīni, Vivaldi, I.Stravinska, E.Deņisova, M. Teodoraka un daudzu citu komponistu lielformas darbi. Īpaši aktīvi jaundarbu radīšanas procesā un skaņdarbu izpildīšanā sadarbojusies ar komponistiem Pēteri Vasku un Veljo Tormisu. Vadījusi diriģēšanas meistarklases gan Vācijā, gan Kanādā (Vankūverā). Bijusi vairāku strarptautisko konkursu goda patronese. No 1964. līdz 1972. gadam strādājusi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā par pedagoģi, no 1959. līdz 1964. gadam A. Derkēvica vadījusi Tautas mākslas nama Mūzikas sektoru. Viņas vadībā gan valsts koris "Latvija", gan "Dzintars" ieskaņojis gan skaņuplates, gan CD - tostarp divi albumi ieskaņoti ASV (Kalifornijā) un viens - Japānā. Viņa ir daudzu vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģente kopš 1973. gada, kā arī 2003. gada Dziesmu un Deju svētku goda virsdiriģente. A. Derkēvica ir pirmā sieviete, kas vadījusi kopkori Dziesmu svētkos no virsdiriģentes tribīnes.[2]

1972. gadā kļuvusi par Latvijas PSR Nopelniem bagāto mākslas darbinieci, 1977. gadā — Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieci. 1995. gadā tikusi apbalvota ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 1980. gadā — Latvijas PSR Valsts prēmiju. 1994. gadā saņēmusi Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu latviešu kora mākslā,[3] 1999. gadā A. Derkēvicai tikusi piešķirta Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija.2003. gadā Ausmai Derkēvicai piešķirta Ministru kabineta balva.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopējās
Konkrētās
  1. 1,0 1,1 «Mūžībā aizgājusi leģendārā kordiriģente Ausma Derkēvica». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 28. septembrī.
  2. «Mūžībā aizgājusi diriģente Ausma Derkēvica». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 28. septembrī.
  3. «80 gadu jubileju svinēs diriģente Ausma Derkēvica». Tvnet.lv. Skatīts: 2012. gada 28. septembrī.