Portāls:Latvija

Laipni lūdzam Latvijas portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par Latviju.

Latvijas portāls

Latvija, oficiāli Latvijas Republika, ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ir viena no trijām Baltijas valstīm un ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Valsts galvaspilsēta ir Rīga. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, austrumos — ar Krieviju, dienvidaustrumos — ar Baltkrieviju, bet dienvidos — ar Lietuvu. Rietumos to apskalo Baltijas jūra, savukārt ziemeļos — Rīgas līcis. Latvijas platība ir 64 589 km², 2020. gadā tajā dzīvoja 1 907 675 pastāvīgie iedzīvotāji. Apmēram 60% no iedzīvotājiem ir latvieši, bet no pārējiem iedzīvotājiem lielākā daļa ir krievi. Latviešu valoda ir oficiālā valsts valoda. Dominējošā reliģija ir kristietība (galvenokārt luterisms, katoļticība un pareizticība). Saskaņā ar Latvijas Satversmi valsts teritoriju sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Pie kultūrvēsturiskajiem novadiem pieskaita arī Sēliju. Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Jūrmala, Ventspils un Rēzekne.

Latvija ir unitāra daudzpartiju republika. Latvijas pamatlikums ir Satversme. Latvijas parlamentu (Saeimu) uz četriem gadiem ievēl vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, pašlaik darbojas 12. Saeima, kas tika ievēlēta 2014. gadā. Valsts galva ir prezidents, ko Saeima ievēl uz četriem gadiem, pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, kas tika ievēlēts 2015. gadā. Valdības galva ir Ministru prezidents, kura kandidātu apstiprināšanai Saeimā izvirza valsts prezidents, pašreizējā Ministru prezidente ir Laimdota Straujuma. Ministru prezidents sastāda valdību (Ministru kabinetu), kurā pašlaik ietilpst 13 ministrijas.

Rādīt jaunas sadaļas

izmainīt

Izmeklēts raksts

Ķemeru nacionālais parks ir trešais lielākais Latvijas nacionālais parks, tas ir dibināts 1997. gadā. Parks atrodas Zemgalē un nedaudz arī Vidzemes teritorijā — Jūrmalas teritorijas rietumdaļā, Jelgavas rajona Valgundes novadā, Rīgas rajona Salas pagastā un Tukuma rajona Džūkstes, Engures, Slampes un Smārdes pagastos un Lapmežciema novadā. Ķemeru nacionālais parks aizņem 38165 ha, tai skaitā 1954 ha teritorijas Rīgas līcī.

Parks izveidots, lai saglabātu tā teritorijā esošās unikālās dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģijas vērtības. Ķemeru nacionālajā parkā notiek minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās process, kas agrāk ir kalpojis par pamatu liela mēroga kūrortu industrijas attīstībai. Ķemeru nacionālo parku raksturo galvenokārt liela maz pārveidotu mitrāju — augsto un zemo purvu, lagūnu ezeru, daudzveidība un platība. Ķemeru nacionālā parka teritorijā atrodas lagūnas tipa ezeri Dūņieris, Kaņieris, Slokas ezers, kā arī Valguma ezers. No purviem lielākie ir Lielais Ķemeru tīrelis un Raganu purvs.

Lasīt vairāk...

izmainīt

Kategorijas un galvenie temati

izmainīt

Izmeklēts attēls

Autors: Dalgo

Liepājas ezers ir liels lagūnas tipa ezers, ko no jūras atdala vairākus kilometrus plats smilšu bārs. Ezera gultni pārsvarā klāj 0,4—1 m biezs dūņu slānis. Tas aizņem apmēram 37 km² lielu platību.

Lasīt vairāk...

izmainīt

Vikiprojekti

Ar Latviju saistītie Vikiprojekti

izmainīt

Izmeklēta biogrāfija

Pauls Valdens (vācu: Paul Walden, krievu: Пауль (Павел Иванович) Вальден; dzimis 1863. gada 14. jūlijā Rozulā, "Pīpēnos", miris 1957. gada 22. janvārī Gammertingenē, Vācijā) bija latviešu izcelsmes ķīmiķis.

Dzimis Rozulas pagastā 1863. gadā kā 13. bērns latviešu zemnieku ģimenē, studējis ķīmijas tehnoloģiju Rīgas politehnikumā pie Vilhelma Ostvalda (absovējis 1888.), ar kuru arī vēlāk uzturējis ciešas koleģiālas attiecības. Turpinājis studijas Pēterburgas Universitātē. Promocijas darbu aizstāvējis Leipcigas Universitātē Vilhelma Ostvalda vadībā (1891.), papildinājies Minhenē, 1893. gadā Odesas Universitātē nokārtojis maģistra eksāmenu. 1894. gadā uzaicināts strādāt par ķīmijas profesoru Rīgas Politehniskajā institūtā, bijis tā direktors (1902.–1905). 1898. gadā aizstāvējis zinātņu doktora grādu Pēterburgā par zinātnisko darbu "Stereoķīmijas materiāli". Bijis Pēterburgas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas laboratorijas vadītājs (1911.–1918). Vadījis Rīgas Politehnisko institūtu pēc tā evakuācijas uz Maskavu Pirmā pasaules kara laikā (1917.–1918). 1918. gadā Maskavā dibinājis Krievijas Pārtikas zinātniski tehnisko institūtu. 1919. gadā iecelts par Latvijas Augstskolas pirmo rektoru. 1919. gada augustā pārcēlies uz dzīvi Vācijā, kur vadījis Neorganiskās ķīmijas katedru Rostokas Universitātē. Pēc Otrā pasaules kara kā viesprofesors lasījis lekcijas ķīmijas vēsturē Tībingenes Universitātē Vācijā.

Pauls Valdens bija Pēterburgas ZA, Vācu Dabaspētnieku akadēmijas "Leopoldina" īstenais loceklis, Somijas ZA goda loceklis, Getingenes ZA, Francijas institūta, Ženēvas Nacionālā institūta korespondētājloceklis, PSRS ZA goda loceklis, Londonas Ķīmijas biedrības, Starptautiskās Farmācijas vēstures biedrības, Starptautiskās Paracelza biedrības u. c. goda loceklis.

Lasīt vairāk...

izmainīt

Lietas, ko Tu varētu darīt...

Pašlaik visvairāk trūkst kvalitatīvu un labu rakstu. Ja vēlies papildināt Latvijas portālu, tad sāc ar tieši ar to, t.i., kvalitatīvu un labu rakstu izstrādi...
Jāatjauno un jāpapildina raksts 2025. gads Latvijā.
Jāveido jauni raksti par Latviju un jāpapildina esošie.
Jāatjauno sen neatjaunotas biogrāfijas.
Jāpapildina īsākie raksti par Latvijas pilsētām.
Rakstu sarakstu, kuri ir nepabeigti saistībā ar Latviju, skatīt šeit.
Skatīt vajadzīgos rakstus saistībā ar Latviju: Latvijas Vikiprojekts, pieprasītie raksti

izmainīt

Vai tu zināji...

... ka 4. Saeima bija pēdējais demokrātiski ievēlētais Latvijas parlaments starpkaru periodā?
... ka Vadims Vasiļevskis ir vienīgais Latvijas karognesējs Olimpiskajās spēlēs, kam šis gods uzticēts divreiz?
... ka Rīgas "Dinamo" 20 gadus vecais hokejists Juris Upītis izcēlies ar rezultativitāti, gūstot vārtus debijas spēlē un 3 vārtus pirmajās 9 spēlēs?
... ka Latvijas Basketbola savienības priekšsēdētājs Valdis Voins iepriekš bija Latvijas Valsts policijas priekšnieks?
... ka 1958. gada Latvijas čempions šahā Israels Zilbers mūža nogalē iztiku pelnīja Ņujorkas parkā, spēlējot ar apmeklētājiem, un no viņa dzīves stāsta radīts viens no tēliem filmā "Meklējot Bobiju Fišeru"?