Austrumrumēlija
.svg)
Austrumrumēlija (osmaņu: روم إلى شرق — ‘Austrumroma’) bija autonoma Osmaņu impērijas province no 1878. līdz 1908. gadam. Kopš 1885. gada tā faktiski atradās Bulgārijas kņazistes kontrolē. Provinces centrs bija Filipopole.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Austrumrumēlijai bija plaša autonomija no Osmaņu impērijas. To pārvaldīja sultāna vietvaldis, kuru iecēla ar lielvaru piekrišanu. Teritorijā nebija Osmaņu karaspēka.
Autonomija pastāvēja tikai 7 gadus, jo 1885. gada septembrī pēc bulgāru sacelšanās Austrumrumēliju pievienoja Bulgārijai, kas arī formāli atradās Osmaņu impērijas pakļautībā.
1908. gadā Ferdinands I pieņēma Bulgārijas karaļa titulu un paziņoja par Austrumrumēlijas aneksiju.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1885. gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 975 030 cilvēku:
| tautība | skaits | % |
|---|---|---|
| bulgāri | 681 734 | 69,92 % |
| turki | 200 489 | 20,56 % |
| grieķi | 53 028 | 5,44 % |
| čigāņi | 27 190 | 2,79 % |
| ebreji | 6982 | 0,72 % |
| armēņi | 1865 | 0,19 % |
| citi | 3742 | 0,38 % |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrumrumēlija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
.svg){kind=small} | Šis ar Osmaņu impēriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |