Erzurumas vilājets

Erzurumas vilājets (turku: Erzurum Vilayeti) bija Osmaņu impērijas administratīvi teritoriālā vienība ziemeļaustrumos, viens no sešiem armēņu vilājetiem. Saskaņā ar 1844. gada tautas skaitīšanas datiem 82 % iedzīvotāju bija armēņi. Tomēr jau 1893. gada visās apdzīvotajās vietās dominēja musulmaņi.

Vēsture

Erzurumas ejālets 1865. gada administratīvās reformas kļuva par vilajetu. 1875. gadā to sadalīja sešos mazākos vilajetos: Erzurumas, Vanas, Hakari, Bitlisas, Hozatas un Karsas vilājetos. 1888. gadā Hakari vilajetu pievienoja Vanas vilājetam, bet Hozatas vilājetu Mamīretilazizas vilājetam. 1877.–1878. gada Krievijas—Turcijas kara laikā 1877. gada oktobrī Krievijas karaspēka okupētajā teritorijā izveidoja Erzurumas apgabalu. 1878. gada Berlīnes kongress nolēma to atdot Osmaņu impērijai, bet Karsu un Čildiru anektēja Krievijas impērija, izveidojot Karsas apgabalu.

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā Armēņu genocīda laikā Erzurumas pilsētā nogalināja aptuveni 25 000 armēņu. 1916. gada 1. martā Krievijas Kaukāza armija iekaroja Erzurumas pilsētu un gandrīz visu Erzurumas vilājeta teritoriju un tas ietilpa militārajā ģenerālguberņā "Rietumarmēnijas administrācija" (krievu: Администрация Западной Армении), kurā bija četri apgabali (Vana, Hnusa, Erzuruma un Trabzona), kas savukārt bija sadalīti 29 rajonos. 1917. gada 5. decembrī Padomju Krievija un Osmaņu impērija noslēdza pamieru, bet 1918. gada 12. martā turku karaspēks ieņēma Erzurumas pilsētu. 1922. gadā Erzurumas vilājets kļuva par Turcijas Republikas sastāvdaļu.