Slāpekļūdeņražskābe
| Slāpekļūdeņražskābe | |
|---|---|
 Slāpekļūdeņražskābes molekulas modelis   Slāpekļūdeņražskābes struktūrformulas | |
| Citi nosaukumi |
azidoūdeņradis, ūdeņraža azīds, azoimīds, ūdeņraža dinitridonitrāts(V) |
| CAS numurs | 7782-79-8 |
| Ķīmiskā formula | HN3 vai HNN2 |
| Molmasa | 43,03 g/mol |
| Blīvums | 1090 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 193,15 K (-80 °C) |
| Viršanas temperatūra | 310,15 K (37 °C) |
| Šķīdība ūdenī | ļoti labi šķīstošs |
Slāpekļūdeņražskābe (HN3) ir viens no slāpekļa un ūdeņraža binārajiem savienojumiem. Tā ir bezkrāsains, gaistošs, toksisks, nestabils šķidrums ar asu smaku. Tā ir vāja skābe. Slāpekļūdeņražskābes sāļus sauc par azīdiem.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Slāpekļūdeņražskābi iegūst, paskābinot nātrija azīda šķīdumu (vai vienkārši to atšķaidot, bet tad ir mazāks reakcijas iznākums). Tīru skābi iegūst, destilējot iegūto šķīdumu zemā temperatūrā.
To var iegūt arī hidrazīna un slāpekļpaskābes reakcijā:
- N2H4 + HNO2 → HN3 + 2H2O
Nātrija azīdu iegūst, iedarbojoties ar dislāpekļa oksīdu uz nātrija amīdu:
- N2O + NaNH2 → NaN3 + H2O
To savukārt izmanto par izejvielu citu azīdu iegūšanai.
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Tīra slāpekļūdeņražskābe ir ārkārtīgi eksplozīva! |
Ūdens šķīdumā slāpekļūdeņražskābe pēc stipruma līdzīga etiķskābei. Atšķaidīti šķīdumi ir praktiski stabili (lēnām sadalās, veidojot slāpekli un hidroksilamīnu):
- HN3 + H2O → N2 + NH2OH
Slāpekļūdeņražskābe var būt kā oksidētājs (tās molekulā viens slāpekļa atoms ir ar oksidēšanas pakāpi +5), tā reducētājs (diviem slāpekļa atomiem ir oksidēšanas pakāpe −3). Tās oksidējošās īpašības atgādina slāpekļskābes īpašības. Tāpat kā slāpekļskābe var oksidēt neaktīvus metālus (piemēram, varu), izdaloties slāpekļa(II) oksīdam un ūdenim, tā arī slāpekļūdeņražskābe oksidē metālus un izdalās slāpeklis un amonjaks:
- Cu + 3HN3 → Cu(N3)2 + N2 + NH3
Slāpekļūdeņražskābes un sālsskābes maisījums iedarbojas tāpat kā karaļūdens (atomārā hlora izdalīšanās dēļ).
 | Slāpekļūdeņražskābe un tās sāļi ir ļoti indīgi! To iedarbība līdzīga cianīdu iedarbībai. |
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Slāpekļūdeņražskābi galvenokārt lieto par šķīdumu konservantu. Dažus slāpekļūdeņražskābes sāļus, piemēram, svina azīdu, lieto detonatoros. Azīdiem uzsprāgstot, veidojas slāpeklis un brīvs metāls. Nātrija azīds karsējot sadalās bez sprādziena, to izmanto sevišķi tīra slāpekļa iegūšanai.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- N. Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1978, 378. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Slāpekļūdeņražskābe.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|