Azohas ala

Azohas ala
	Azohas ala
Ģeogrāfija
Atrašanās vieta	Azoha, Azerbaidžāna
Koordinātas	39°37′9.12″N 46°59′18″E / 39.6192000°N 46.98833°EKoordinātas: 39°37′9.12″N 46°59′18″E / 39.6192000°N 46.98833°E
	Azohas ala Vikikrātuvē

Azohas ala^[1] vai Azihas ala^[2] (azerbaidžāņu: Azıx mağarası, armēņu: Ազոխի քարանձավ) ir sešu alu komplekss netālu no Azohas ciemata^[3] Azerbaidžānas Hodžavendas rajonā,^[4] kas atrodas Kuručajas upes kreisajā krastā 1400 m virs jūras līmeņa. Arheoloģisko izrakumu laikā tika atklāti divi Mustjē kultūras un divi Ašelas kultūras slāņi. Gan Ašelas slāņos, gan Mustjē slāņos atrasti vienkārši akmens darbarīki.^[5] No ziemeļiem un dienvidiem alu ieskauj blīvs mežs.

Laika posmā no 1992. līdz 2020. gadam teritoriju, kurā atrodas Azohas ala, kontrolēja starptautiski neatzītā Arcahas Republika.^[6] 2020. gada oktobrī apgabals atgriezās Azerbaidžānas kontrolē, taču Arcahas Republika turpina pretendēt uz šo un tai piegulošo teritoriju.

Atrašanās vieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Azohas ala atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Tugas ciema^[7] un 14 km uz ziemeļrietumiem no Fizuli pilsētas Azerbaidžānā, netālu no Azohas ciema Kalnu Karabahā,^[4] Guručajas upes kreisajā krastā, 1400 metru augstumā virs jūras līmeņa. Azohas alas platība ir 800 m^2.^[8] Ala atrodas mežā. Azohas alai ir 7 izejas dažādos virzienos, no tām 5 ir izpētītas.^[9]^[10]

Atklāšanas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paleontoloģisko apmetnes vietu Azohas alā 1960. gadā atklāja Azerbaidžānas arheologs Mamedali Huseinovs.^[11]^[12] Veicot izpēti Azohas alā, tika atrasts pirmsneandertāliešu vīrieša — azihantropa (Azykhanthropus) apakšžoklis. Tas bija izcils zinātnisks atklājums, jo pasaules arheoloģijas vēsturē šāda veida atradums bija tikai piektais pēc kārtas. Tas ir ļoti līdzīgs Totavelas cilvēka paleoantropoloģiskajiem atradumiem Totavelas apmetnē Francijas dienvidrietumos. Šis apstāklis ļāva antropologiem pirmo reizi secināt, ka Eiropā neandertāliešu priekšteči apdzīvojuši plašus apvidus.

1960. gada vasarā vietējie mednieki parādīja arheologiem divas ieejas dažādās grotās virs Azohas un Salakatinas ciematiem. Pēc tam izrādījās, ka abas ieejas ir savienotas ar koridoru, kura platība ir vismaz 8000 m². Kopš tā laika līdz 1980. gadam alā tika veikti izrakumi. Ir atjaunots koridors, kas sadalīts ar 8 majestātiskām grotām ar augstiem, 20 metru kupoliem un 2 metrus augstām stalaktītu kolonnām, kuru apkārtmērs ir 1,5 metri. Arheologi atklāja 14 metrus biezu augsnes slāni, kurā viņiem izdevās konstatēt 10 dažādu periodu slāņus, kas piederēja dažādiem agrā un vidējā paleolīta posmiem: pirmsašelas akmens kultūrai, Ašelas kultūrai un Mustjē kultūrai.

Slānī tika atrasti vairāk nekā trīs tūkstoši akmens instrumentu un vairāk nekā 30 tūkstoši pārakmeņojušos dzīvnieku kaulu.^[8] Zemākajos slāņos (tie ir 1 - 1,5 miljonus gadu veci) atrasti primitīvi akmens instrumenti, kas atgādina Olduvajas kultūrai raksturīgos. Alā tika atrasti lāča kauli. Lāča galvaskausā bija skrāpējumi, kas tika uzskatīti par primitīvas cilvēka mākslas elementiem. Lāču galvaskausi alā bija paslēpti nomaļā vietā. Domājams, ka tas ir saistīts ar pirmatnējā cilvēka uzskatiem. Cilvēki alā dzīvoja līdz pēdējam apledojumam, kura laikā viņi bija spiesti pamest apkārtni. Alā arheologi ir atraduši dažādu aizvēsturisku dzīvnieku kaulus — alu lāču, zobenzobu tīģeru un virkni citu, kā arī primitīvus instrumentus no akmens.^[9]

Arheoloģisko izrakumu laikā, kas tika veikti 1960.-1973. gadā, Azohas alas atradumos tika atklāti 6 kultūras slāņi; I un II slānī tika atrastas viduslaiku, bronzas un enolīta periodu materiālās atliekas. Azohas alas III slānī tika atrastas vidējā paleolīta akmens instrumentu un dzīvnieku kaulu paliekas. Arheoloģisko izrakumu laikā IV slānī, kura biezums ir aptuveni 1-1,2 m, netika atrasts neviens materiālās kultūras paraugs, tāpēc šo slāni dēvē par "mēmo slāni". Arheoloģiskie izrakumi alas V-VI slāņos satur bagātīgas paleolīta laikmeta senās, vidējās un vēlās Ašelas kultūras materiālās un kultūras paliekas.

1974.-1985. gadā Azohas alā tika veikti arheoloģiskie nogulumu izrakumi zem 6. slāņa un atklāti vēl 4 slāņi.

1974.-1975. tika veikti arheoloģiskie izrakumi VII, VIII, IX un X slānī. Šeit tika atrasti neapstrādāti akmens instrumenti.

Alā tika atrastas nožogotu pavardu paliekas un primitīvs mājoklis (no akmeņiem veidots aplis), kas pastāvēja apmēram pirms 300 tūkstošiem gadu, neandertāliešu slēpnis ar alu lāču galvaskausiem, kas acīmredzami kalpoja kā pielūgsmes objekti. 1968. gadā tika atrasti senā cilvēka (jaunas meitenes) apakšžokļa fragmenti. Tomēr tā datēšana sagādāja grūtības ekspedīcijas darba līmeņa dēļ. Fakts ir tāds, ka saskaņā ar pašu Azerbaidžānas arheologu atzinumu viņu pierakstos un ziņojumos ir “zināmas neskaidrības”. Jo īpaši šo "neskaidrību" dēļ palika nenoskaidrots, kurā arheoloģiskajā slānī atrasts vērtīgākais atradums. Tāpēc radās datējuma precizitātes robežu palielināšanās no 450 līdz 250 un pat 100 tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras.^[13] Mūsdienās parasti uzskata, ka žokļa īpašniece dzīvojusi apmēram pirms 250 tūkstošiem gadu.

Pirmie ugunskuri Azohā parādījās pirms 700-600 tūkstošiem gadu.^[14]

Pēdējie atradumi alā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2001. gada Azohas alu ir pētījusi zinātnieku grupa no Anglijas, Spānijas, Īrijas un Armēnijas, kuras vadītāji bija Jolanta Fernandesa-Halvo (spāņu: Yolanda Fernández-Jalvo) no Nacionālā dabaszinātņu muzeja (Madride, Spānija)^[14] un Levons Episkoposjans. no Armēnijas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Molekulārās bioloģijas institūta. Izrakumi tika veikti uz neatzītās Kalnu Karabahas Republikas rēķina, kas kontrolēja šo teritoriju.^[15] Atrastas alu lāča paliekas — vecākais šīs sugas eksemplārs Eiropā (300 tūkstoši gadu), akmens darbarīki un kauli ar akmens darba rīku pēdām.^[16]