Ašoka
| Ašoka अशोक | |
|---|---|
|
Maurju impērijas valdnieks (čakravartins)[1][2] | |
 1. gadsimtā p.m.ē. vai 1. gadsimtā izgatavots cilnis, kura centrā atrodas figūra, kas attēlo Ašoku | |
| Maurju imperators | |
| Valdīšana | aptuveni no 268. līdz 232. gadam p.m.ē.[3] |
| Kronēšana | 268. gadā p.m.ē.[3] |
| Priekštecis | Bindusara |
| Pēctecis | Dašaratha |
| Tituli | Devanampriya, Priyadarshin |
| Dzimis |
304. gadā p.m.ē. Pataliputra, Patna |
| Miris |
232. gadā p.m.ē (72 gadu vecumā) Pataliputra, Patna |
| Sievas |
Devi Karuvaki Padmavati Tišjarakša |
| Bērni | |
| Dinastija | Maurju dinastija |
| Tēvs | Bindusara |
| Māte | Šubhadrangi |
Ašoka (hindi un sanskritā: अशोक, Aśoka, izrunā: /aˈɕoːkə/, dzimis ap 304. gadā p.m.ē., miris 232. gadā p.m.ē.), zināms arī kā Ašoka Lielais, bija trešais Maurju dinastijas imperators, kas valdīja gandrīz visā Indijas subkontinentā no 269. gada p.m.ē. līdz savai nāvei. Viņš tiek uzskatīts par vienu no dižākajiem valdniekiem Indijas vēsturē. Ašoka par savas impērijas oficiālo reliģiju pasludināja budismu, kā rezultātā šī reliģija piedzīvoja strauju uzplaukumu.
Ašoka ir Maurju impērijas dibinātāja Čandraguptas Maurjas mazdēls un otrā valdnieka Bindusaras dēls. Ašokas priekšteči jau izveidoja lielu valsti, bet viņa valdīšanas laikā Maurju impērija bija vislielākā tās pastāvēšanas vēsturē. Pēc Kalingas iekarošanas, kuras laikā gāja bojā tūkstošiem cilvēku, Ašoka kā savu reliģiju pieņēma budismu. Nav zināms, vai to izdarīja personisku motīvu vadīts vai politisku apsvērumu dēļ. Pēc tam sākās straujš budisma uzplaukums. Pateicoties viņam budisms izplatījās arī Šrilankā, kur tā joprojām ir dominējošā reliģija.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Informācija par Ašoku galvenokārt iegūstama budistu tekstos un hronikās. Tomēr ir grūti noteikt, vai tajos rakstītais atbilst patiesībai. Par Ašokas bērnību vēl mazāk atrodama informācija. Droši zināms, ka Ašoka bija valdnieka Bindusaras dēls. Leģenda vēsta, ka Ašokas māte bija Šubhadrangi. Viņa bija no braminu kastas. Pētnieki nav vienisprātis par to, kurā gadā Ašoka ir dzimis. Tiek uzskatīts, ka viņš piedzima 304. gadā p.m.ē. vai dažus gadus ap to. Leģenda vēsta, ka Ašokam bija 99 vai 98 brāļi. Par savu troņmantnieku tēvs Bindusara bija izvēlējies Susimu, bet Ašoka esot viņu nogalinājis, kā arī atbrīvojies no citiem konkurentiem uz troni. Tiek pieļauts, ka šī leģenda ir izdomāta, lai parādītu Ašokas nežēlību pirms viņš pieņēma budismu.
Pirmais patiesi dokumentētais notikums no Ašokas dzīves ir Maurju impērijas uzbrukumus Kalingai. Kalinga atradās Indostānas pussalas austrumos, mūsdienās Orisas štatā. Ašoka ap 268. gadu p.m.ē. no sava tēva mantojuma ieguva lielu impēriju. Kalinga bija viena no teritorijām, kas neatradās impērijas pakļautībā. Aptuveni astotajā valdīšanas gadā (ap 260. gadu p.m.ē.) Ašoka nolēma iekarot Kalingu. Šajā karā dzīvību zaudēja vairāki tūkstoši cilvēku, tas bija ļoti asiņains karš. Pēc kara Ašoka pieņēma budismu un kļuva par vienu no "nevardarbības" atbalstītājiem. Par viņa iepriekšējo reliģiju ir maz zināms. Tiek pieļauts, ka tā varētu būt hinduisms vai džainisms.
Pēc kara valstī kā dominējošā reliģija kļuva budisms. Ašoka dažādās impērijas pilsētās lika uzcelt budistu tempļus, nosūtīja budistu mūkus uz Šrilanku, Baktriju, Indoķīnas pussalu, Antiohu, Aleksandriju un pat uz Atēnām, lai izplatītu darmu.
Ašoka daudzviet impērijā pavēlēja uzcelt dažādas un daudz celtnes. Vienas no visizplatītākajām bija kolonnas, kas joprojām ir atrodamas daudzviet Indijā un arī ārpus šīs valsts. Viena no ievērojamākajām ir atrodas Sarnatā, kur Sidhārta Gautama (Buda) pirmoreiz vēstīja darmu. Tur Ašoka lika izveidot kolonnas kapiteli četru ar mugurām kopā sēdošu lauvu veidolā. Šis kapitelis mūsdienās ir redzams Indijas emblēmā. Savukārt kapiteļa apakšā redzamais Ašokačakra (Ašokas ritenis) ir redzams Indijas karogā. Citas nozīmīgas celtnes bija tā sauktie Ašokas pīlāri, uz kuriem uzrakstīja 33 Ašokas ediktus. Šie pīlāri vēsturniekiem ļāva apjaust Maurju impērijas lielumu. Vēl tika uzceltas daudzas stupas un budistu klosteri.
Ašokas valdīšanas pēdējie gadi nav plaši atspoguļoti budistu tekstos. Tajos tiek minēts, ka Ašokas vara samazinājās, un, saskaņā ar dažiem tekstiem, pat atteicies no troņa un kļuvis par budistu mūku. Daudzi vēsturnieki šo faktu apšauba. Ašoka nomira 232. gadā p.m.ē. aptuveni 72 gadu vecumā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Lars Fogelin. An Archaeological History of Indian Buddhism. Oxford University Press, 2015. gada 1. aprīlis. 81–. lpp. ISBN 978-0-19-994823-9.
- ↑ Fred Kleiner. Gardner’s Art through the Ages: A Global History. Cengage Learning, 2015. gada 1. janvāris. 474–. lpp. ISBN 978-1-305-54484-0.
- ↑ 3,0 3,1 Singh, Upinder (2008), A history of ancient and early medieval India : from the Stone Age to the 12th century, New Delhi: Pearson Longman, ISBN 978-81-317-1120-0
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ašoka.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|