Baņa Stijenas ala
| Baņa Stijenas ala | |
|---|---|
 | |
  Baņa Stijenas ala  Baņa Stijenas ala | |
| Atrašanās vieta | Rogatica, Bosnija un Hercegovina |
| Koordinātas | 43°46′31″N 18°53′23″E / 43.775250°N 18.889722°EKoordinātas: 43°46′31″N 18°53′23″E / 43.775250°N 18.889722°E |
| Atklāšana | 20. gadsimta sākums |
| Ģeoloģija | karsts |
 Baņa Stijenas ala Vikikrātuvē | |
Baņa Stijenas ala (bosniešu: Pećina Banja Stijena) jeb Mračna ala (bosniešu: Mračna pečina, Tumšā ala) ir ala Bosnijas un Hercegovinas austrumos, Rogaticas pašvaldības teritorijā dziļā Pračas upes kanjonā. Alas eju sistēma sasniedz 1,2 (pēc citiem avotiem — 2) km kopgarumu. Ala ir II kategorijas ģeoloģisks rezervāts (pēc IUCN klasifikācijas — III kategorijas), aizsargājamā zona aizņem 51 hektāru. Ala tika atklāta, būvējot tuvumā dzelzceļu.[1]
Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Literatūrā parasti tiek minēts oficiālais Baņa Stijenas alas nosaukums pēc tuvākā ciema nosaukuma, vārds "Baņa" atsaucas uz reģiona vietējiem lielajiem feodāļiem — baniem. Sadzīvē biežāk tiek lietots Tumšās alas nosaukums, taču tas sakrīt ar vairākām citām alām.
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ģeomorfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Horizontālā karsta ala radusies vidējā triasa kaļķakmens klintīs. Ieeja alā ir mākslīgi paplašināta un aizsargāta ar metāla vārtiem. No vārtiem uz pirmo zāli ved šaurs tunelis 15 metru garumā, kas vietām ir paplašināts līdz aptuveni 1x2 m profilam. Kādreizējā dabiskā ieeja laika gaitā ir aizbirusi. No ieejas tuneļa gala līdz pirmajai zālei ir jānokāpj 8 metrus lejā pa betona kāpnēm. No turienes galvenais alas tunelis ir galvenokārt horizontāls, izņemot pēdējo daļu. Ir arī vairākas sānu ejas, kas ļauj veidot divvirzienu tūrisma takas. Pirmā jeb ieejas zāle ir vislielākā, 40x10 metru ar griestu augstumu 6—8 metri.
Ala ir ļoti bagāta ar visu veidu alu izrotājumiem: stalagmītiem, stalaktītiem, kolonnām, travertīna vannām, pateicoties kam tiek uzskatīta par vienu no greznākajām valstī.[2][3] Alā atrodas arī t.s "alu piens", ļoti reta lipīga balta pasta.[4] Šīs retās vielas rašanās mehānisms vēl nav pilnībā noskaidrots. Papildus alu rotājumiem Baņa Stijenas ala ir arī paleontoloģiska vieta ar alu lāču (Ursus spelaeus) atliekām[4] un vairākām endēmiskām pazemes faunas kukaiņu sugām.
Pieejamība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ala atrodas Pračas upes kanjonā divdesmit (pēc cita avota — 50) metrus virs upes gultnes un 597 metrus virs jūras līmeņa.[1][2] Vienkāršākā pieeja alai ir no vecās Baņa Stijenas dzelzceļa stacijas, izmantojot makadamu (sablietētu akmeņu) ceļu, kas atrodas apmēram 500 metrus augšpus straumei (bijušais šaursliežu dzelzceļa maršruts). Tajā vietā jāšķērso upe un vēl pēc 100 metriem augšup pret straumi atrodas ala.
Tikai 400 metru attālumā no Tumšās alas atrodas Bosnijā un Hercegovinā garākā ala Govještica jeb — kā daži to sauc — Dugovještica. Abas alas, kuras uzskata par saistītām,[2] kopā ar Pračas kanjonu iekļautas Pračas dabas parkā.
Tumšā ala bija viena no pirmajām, kas tika iekārtota tūristu apmeklējumiem. Par to, cik liela interese kādreiz bijusi par šo alu, liecina pirmām kārtām apmeklētāju atstāto parakstu skaits uz alas sienām, īpaši centrālajā zālē, sākot no Austroungārijas laikiem, pirmajiem centieniem pietuvināt alai tūristu ceļus, tostarp uzbūvējot vārtus un kāpnes starpkaru periodā,[2] pirmajiem teodolīta mērījumiem Bosnijas un Hercegovinas alā kā nopietnas pieejas tūrisma attīstībai priekštečiem 1960. gados, kad sākās tūrisma bums. Mūsdienās tā ir zemā vietā pēc piedāvātā tūrisma potenciāla, jo visa teritorija ap alu tika mīnēta pēdējā karā un apmeklēšanai ieteic sagādāt vietējos gidus.[1] Arī Rogaticas pašvaldība tiek kritizēta par nepietiekamu darbu tūrisma attīstībā.[5]
8 km attālumā atrodas Rogaticas ciems, 13,5 km attālumā — Goraždes pilsēta.
Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 www.meliorsoft.com. «Pećina Banja Stijena». Upoznaj Srpsku. Skatīts: 2023-05-29.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Mirsad Rogatica. «Rogatica - BiH: Pećina Banj Stijena (Mračna pećina)». Rogatica - BiH, 25. 01. 2011.. Skatīts: 2023-05-29.
- ↑ «Raskoš svijeta podzemlja u blizini Sarajeva: Mračna pećina @ StartBiH.ba». startbih.ba (horvātu). Skatīts: 2023-05-29.
- ↑ 4,0 4,1 «Pećine Govještica i Banj Stijena». web.archive.org. 2016-03-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-04. Skatīts: 2023-05-29.
- ↑ Sreten Mitrović. «Mračna pećina i Govještica aduti podzemnog turizma opštine Rogatica». Glas Srpske (serbu), 2021-08-27. Skatīts: 2023-05-29.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baņa Stijenas ala.