Ģūla Bagi

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Bagi)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ģūla Bagi
Portrets ar autogrāfu
Portrets ar autogrāfu
Personīgā informācija
Dzimis 1891. gada 13. janvārī
Valsts karogs: Austroungārija Segeda, Austroungārija (tagad Karogs: Ungārija Ungārija)
Miris 1967. gada 18. martā (76 gadi)
Valsts karogs: Ungārija Budapešta, Ungārija
Tautība ungārs
Literārā darbība
Pseidonīms Jobo
Nodarbošanās dzejnieks, rakstnieks
Valoda esperanto
Rakstīšanas laiks 1922.—1967.
Ģ. Bagi kaps Budapeštā

Ģūla Bagi (ungāru: Baghy Gyula; dzimis 1891. gada 13. janvārī, miris 1967. gada 18. martā) bija ievērojams ungāru esperantists, dzejnieks un esperanto prozaiķis.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģ. Bagi dzimis 1891. gada 13. janvārī Segedas pilsētā teātra mākslinieku ģimenē: viņa tēvs bijis aktieris, māte strādājusi teātrī par suflieri. Pēc skolas beigšanas Ģula gājis "vecāku pēdās" un strādājis par aktieri un režisoru. Ar esperanto iepazinies 1911. gadā.

Pirmais pasaules karš pārtrauca viņa aktiera karjeru. Aptuveni sešus gadus (1915—1920) viņš pavadīja karagūstekņu nometnēs Sibīrijā, kurās veica aktīvu esperanto darbību, organizējot esperanto apmācības kursus un starptautisku saraksti (vēlāk viņš šos notikumus aprakstījis dažos savos darbos).[1] Pēc atgriešanās Ungārijā līdz pat savai nāvei viņš bija viens no starptautiskās esperanto kustības vadošiem darbiniekiem: organizēja kursus, ieņēma vadošos amatus dažās organizācijās, sadarbojās ar literārajiem žurnāliem, bija viens no esperanto žurnāla "Literārā pasaule" (esperanto: Literatura mondo) redaktoriem.

20. gadsimta divdesmitos gados esperanto radītāja Ludviga Zāmenhofa dzimšanas dienu pēc Ģūlas Bagi iniciatīvas sāka atzīmēt kā esperantistu kopējos svētkus — Zāmenhofa dienu.

Ģ. Bagi miris 1967. gada 18. martā, apglabāts Budapeštā.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā darbu sarakstā uzrādīts tikai pirmā izdevuma gads. Vairums Ģ. Bagi darbu izdoti atkārtoti, daudzi pārtulkoti nacionālās valodās.

  • Julio Baghy. Aŭtuna foliaro (esperanto), 1965.
  • Julio Baghy. Ĉielarko (esperanto). La Laguna : Stafeto, 1966.
  • Julio Baghy. Dancu, marionetoj! (esperanto). Budapest : Eldono de l' aŭtoro, 1927.
  • Julio Baghy. En maskobalo (esperanto). Budapest, 1977.
  • Julio Baghy. Heredaĵo (esperanto). Shanghaj : La Verda Librejo, 1939.
  • Julio Baghy. Hura! (esperanto). Budapest : Budapest, 1930.
  • Julio Baghy. Hurra für nichts! (esperanto). Innsbruck, 1933.
  • Julio Baghy. Koloroj (esperanto). Varsovio : Pola Esperanto-Asocio, 1960.
  • Julio Baghy. La Teatra Korbo (esperanto), 1924.
  • Julio Baghy. La Vagabondo Kantas (esperanto). Budapesto : Aleksandro Szalay, 1933.
  • Julio Baghy. La verda koro, 1937.
  • Julio Baghy. Printempo en la aŭtuno (esperanto). Kolonjo : Heroldo de Esperanto, 1931.
  • Julio Baghy. Migranta Plumo (esperanto). Budapeŝto, 1923.
  • Julio Baghy, Kálmán Kalocsay. Ora duopo (esperanto). Budapest, 1966.
  • Julio Baghy. Pilgrimo (esperanto). Budapest : Eldono de la aǔtoro, 1926.
  • Julio Baghy. Preter la vivo (esperanto). Budapeŝto : Literatura Mondo, 1922.
  • Julio Baghy. Printempo en la aŭtuno (esperanto). Kolonjo : Heroldo de Esperanto, 1931.
  • Julio Baghy. Sonĝe sub pomarbo (esperanto). Régulo : La Laguna, 1958.
  • Julio Baghy. Sur sanga tero (esperanto). Budapest : Szalay, 1933.
  • Julio Baghy. Verdaj Donkiĥotoj (esperanto). Budapest : Szalay, 1933.
  • Julio Baghy. Viktimoj (esperanto). Literatura Mondo, 1925.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Ģ. Bagi biogrāfija (angliski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]