Segeda

Segeda
Pilsēta
Szeged
Ģerbonis
Neformālais nosaukums: Saules pilsēta
Segeda Segedas atrašanās vieta
Koordinātas: 46.255°N 20.145°E / 46.255; 20.145
Valsts	Ungārija
Meģe	Čongrādas meģe
Rakstos minēta	1183
Platība
• Kopējā	280,84 km2
Augstums	75 m
Iedzīvotāji (2015)
• kopā	171 952▲
• blīvums	612,28/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Tālruņu kods	62
Mājaslapa	www.szegedvaros.hu
Segeda Vikikrātuvē

Segeda (ungāru: Szeged) ir pilsēta Ungārijas dienvidos pie Tisas upes, netālu no Rumānijas robežas.

Ekonomikā pazīstama kā pārtikas rūpniecības centrs. Izceļas ar savu papriku un salami. Apkaimē naftas ieguve.

Vēsture

Segedas apkaimē, iespējams, bija Atilas rezidence. Pilsēta pirmoreiz pieminēta 1183. gadā Ungārijas karaļa Bēlas III dokumentos. Mongoļu iebrukuma laikā pilsēta tika nopostīta, tomēr ātri atplauka.

XIV gadsimtā, karaļa Lajoša I laikā, Segeda kļuva par ievērojamāko Dienvidungārijas pilsētu. 1498. gadā tai tika piešķirts impērijas brīvpilsētas statuss.

1526. gada 28. septembrī to izpostīja osmaņi, bet 1543. gadā ieņēma un Segeda kļuva par turku pilsētu. 1686. gadā to ieņēma Habsburgu impērijas karaspēks un 1715. gadā tā atguva impērijas brīvpilsētas statusu.

1848. gada revolūcijas laikā Segeda bija ievērojams ungāru revolucionāru centrs. 1849. gada jūlijā tā bija pēdējā revolucionārās valdības rezidence.

1879. gadā Segeda stipri cieta plūdos - neskarti palika 5% no apbūves.

Pēc Pirmā pasaules kara Segeda kļuva par pierobežas pilsētu, 1921. gadā uz šejieni pārcēlās universitāte no Klužas-Napokas, bet 1923. gadā - bīskapa rezidence no Timišoaras.

1965. gadā Segedas apkārtnē sāka iegūt naftu.

Cilvēki

• Ģūla Bagi (Julio Baghy, 1891-1967) — aktieris, esperanto rakstnieks
• Bēla Balāčs (Balázs Béla, 1884-1949) — kinokritiķis
• Geza Maroci (Maróczy Géza, 1870-1951) — šahists

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Segeda.
• Oficiālā mājaslapa